Uz nesatikšanos

Melnais Baisulis


20. Augusts 2014

Rudens madrigāls @ 06:54

Pārlaižot acis pāri laukam, skats aizķeras veca dižozola mezglainajos zaros. Šķiet, ka kāds karājas tajos, bet tuvāk pienākot var redzēt, ka tas ir tikai vecums. Mēs turpinam ceļu virzienā uz Ainažiem, pabraucam garām Vitrupei. Nekā ievērības cienīga šeit nav. Domās atgriežos 90tajos – saldi skāba vakardiena, laimes un nelaimes. Es atceros katru nenoglāstītu kaķēnu un katru neparakstītu miera līgumu, katru vārtos iesistu futbola bumbu un savu pirmo alu. Piestājam Vidzemes akmeņainās jūrmalas krastā, zīlējam aļģēs. Vai gads būs labs? Un kāda būs statistika? Palaižu "vardīti", plakanu oļu šeit daudz. Pārlecu pāri gliemežvāku kolonijai un izskaitu līdz trīs. Atkal braucam tālāk, Salacgrīvā nepiestājam, dodamies uz Randu pļavām. Piestājam pie baznīcas, iekšā raud sieviņas un ērģeles. Nāk rudens.

 

15. Augusts 2014

4. Augusts 2014

Šīs durvis jums, cienītais, paliek slēgtas. @ 22:30

Uzlieku mūziku un dejoju bailēs. Tas, kas šobrīd notiek ir spēļu elle. Elles kartona modelis, kā smejies. Īstā elle laikam izskatās kā Apocalyspe Now. Šodien noskatīju dzīvokli Krimuldas pagasta Sunīšos. Jauks dzīvoklis un īre maksā gandrīz neko. Noskatīju arī žēlīga paskata vasarnīcu kaut kur pie Liepājas. Vispār, kāpēc pirkt dzīvokli, ja var par tādu pašu naudu nopirkt māju?

 

3. Augusts 2014

|kəˈrizmə| @ 07:19

Mūzika: MUM - SMILEWOUND

Reiz lasīju, ka harizma ir spēja veidot ap sevi pasauli, kurai vēlas piederēt citi. Visiem cilvēkiem piemīt harizma, tikai cik liela? Nu, kurš no jums grib ar mani spēlēties? Klaustrofobiskas ir ne tikai Rīgas ielas, bet arī dzīvokļi. Tie ir netīri, tajos trūkst elpas. Viens no būtiskākajiem pilsētas trūkumiem ir tas, ka tur dzīvo citi cilvēki. Vispār, pilsēta var kalpot tikai lietišķām vajadzībām, dzīvot tur nedrīkst. Varētu braukt uz Indiju un atrast sevi, bet baigais slinkums.
 

2. Augusts 2014

BEZ VIRSRAKSTA @ 20:36

Vasara pamazām māj atvadas un Rīgas ielas ir klaustrofobiskākas kā jebkad. Kad braucu pa tām ar velosipēdu vēlos vakaros, prātā nāk dažādas tumšas noveles, bet kad atbraucu mājās - atkal neiet internets. Vispār Rīgas nabadzīgo rajonu dzīvokļi ir neērti. Vienam krāns par garu (ūdens tek pāri izlietnei), citam pretējos logos kaimiņš pliks staigā (un arī krāns par garu).

 

30. Jūlijs 2014

25. Jūlijs 2014

17. Jūlijs 2014

Laipn' lūgt, būs daži mani sondziņi. @ 22:31

t.co/Le1PjcoA1i

 

5. Jūlijs 2014

Mirage of The Void @ 11:54

Tags: ,

https://soundcloud.com/oskarsherlins/mirage_of_the_void

Ilgs laiks pagājis kopš manas pēdējās soundcloud augšuplādes. Tagad beidzot ir freš stufik (izgriezts no koncika). Kāpēc tas kodekveidīgais žargons ir tik lipīgs?
 

20. Jūnijs 2014

Nekvalitatīva žurnalistika @ 10:18

Mūzika: Curtis Mayfield – There's no place like America today
Tags: , ,

Un tagad, kad mani gāž no kājām kaut kāda kārtējā saaukstēšanās vai velns viņu zina kas, es varētu uzrakstīt arī mazāk pozitīvu postu. Piemēram par to, kā LTV 18. jūnija raidījumā "kultūras ziņas" tiek pieminēti pieci mecenātu balvu saņēmēji, nevis seši. Uzminiet, kurš no tiem nav pieminēts? Masu mediji at its bestest.
 

18. Jūnijs 2014

Tālivalža Ķeniņa balva @ 20:28

Tags: ,

Šodien saņēmu komponista Tālivalža Ķeniņa balvu "par izciliem sasniegumiem mūzikā un radošu aktivitāti". Jūtos ļoti pagodināts.
 

10. Jūnijs 2014

Mirage of The Void @ 14:52

Tags: ,

Šeit var noklausīties koncertu, kurā tika atskaņots mans skaņdarbs Mirage of The Void. Dzirdēsiet arī dažas svarīgas atziņas par kulināriju: http://ej.uz/banketu
 

4. Jūnijs 2014

. @ 20:19

Esmu pabeidzis JVLMA. Viss.

 

3. Jūnijs 2014

Diplomeksāmens kompozīcijā/diskotēka @ 18:15

Rīt, 4.06.2014, plkst 15:00 Mūzikas akadēmijā, Ērģeļu zālē.

 

29. Maijs 2014

Saistīti ar iepriekšējo ierakstu @ 17:13

Tags: ,

Mans skaņdarbs "Passacaglia" alta vijolei un klavierēm ieguvis 2. vietu Pētera Vaska fonda organizētajā jaundarbu konkursā.
 

25. Maijs 2014

14. Maijs 2014

Atteikšanās @ 15:53

Esiet laipni aicināti apmeklēt izstādi Viewfinders Rīgas mākslas telpā – tur skatāma Ievas Epneres filma Atteikšanās (Renunciation), kurai esmu uzrakstījis mūziku.

08.05.2014 - 05.06.2014.

http://ej.uz/atteiksanos

 

11. Maijs 2014

Paidagoģijas nedienas. @ 10:56

Mūzika: Radiohead

Pēdējā laikā var dzirdēt daudz gaudu par to, ka izglītības sistēma nekam neder, tai nepieciešama reforma un tā tālāk. Runāsim atklāti – nekam neder lielākā daļa izglītības ņēmēju.
 

10. Maijs 2014

Mums nepieciešamas ballistiskās raķetes. @ 18:47

Šurp šauteni uz skolu,
es būšu teicamnieks,
un māmiņai un tētiņam un dzimtenei būs prieks.

 

3. Maijs 2014

Man aiz sienas. @ 21:27

Mūzika: Beach House – Bloom

Man aiz sienas dzīvo nabagi. Viņa vienmēr klepo. Vēl kopš ziemas klepo. Dažkārt iet uz tualeti kāpņutelpā un izskatās, ka viņai ir jautri. Uzskatu, ka labierīcības mūsu mājā ir izprojektētas perfekti. Kad sirdi sāk nospiest smagas domas, atliek vien doties pa kapnēm lejā starp stāviem un uz laiku kļūt par nekronētu karali ar savu troni. Tronis protams ir koplietošanas. Kad valdīšanas laiks beidzies, tad vieglu gaitu atliek vien uzlēkšot atpakaļ. Un cept kartupeļus ar sīpoliem. Viņš vienmēr izskatās tāds kā nedaudz ievītis, nekad nesmaida. Viņam kabatā ir nevis cigaretes, bet cīgas. Kājās sporta apavi, kas liecina par piederību citādākajiem. Reizi divās nedēļās viņš spēlē elektrisko ģitāru – atkārto zināmos trikus un likus, lai pirksti neierūsē un lai nav tā, ka neko nedara pašizaugsmei. Viņš tomēr nav tāds, kā tie ekspresionisti ar divlitrīgajiem aliem rokās. Nu jā, sporta apavi tomēr, nevis kurpes ar sprādzi. Viņi katrs atsevišķi klausās mūziku un dažkārt ļoti skaļi, jo kā jau nabagi, viņi uzskata, ka ir izredzēti un ar noteiktām tiesībām. Sieviete klausās liriski romantisku mūziku (vidējais radio piedāvājums), vīrietis toties ir uz tu ar repu un metālu (arī tādu vidējo). Uz apmēram 15 minūtēm reizi divās nedēļās noteikti. --(trešAJĀS durvīs dzīvo aristokrāti, bet par viņiem citreiz) -- Dažkārt pie mūsu nabagiem atnāk ciemiņi. Vienu es pazīstu pēc smiekliem. Grieķu paruna vēsta – nekas nav stulbāks par stulbiem smiekliem. Citus gan es nezinu, bet tie, kas ir redzēti, nedaudz adgādina avīžzēnus – garās adītās šallēs, nomītiem apaviem un nāģenēm galvās. Tā mēs te dzīvojam jau kuro gadu. Aiz loga mainās gadalaiki un citi notikumi, bet viņa klepo. Un viņš spēlē elektrisko ģitāru. Reizi divās nedēļās pašizaugsmei.
 

Uz nesatikšanos

Melnais Baisulis