Uz nesatikšanos

Melnais Baisulis


14. Septembris 2019

Gada piecdesmitais ieraksts (darn you my introvert friends) @ 11:43

Mūzika: Molly Nilsson – 2020

Uz vēstulēm un komentāriem neatbildētāju armija.
 

27. Augusts 2019

Gada četrdesmit piektais ieraksts (gramatas, kuras nelasa) @ 07:57

Vakar humpikā paņēmu O. Vācieša dzejas grāmatiņu Melnās ogas. Dažas lapas salipušas kā grāmatām, kuras nekad nav atvērtas. Izdota Rīgā, 1971. g.

 

23. Augusts 2019

Gada četrdesmit ceturtais ieraksts @ 12:01

Mūzika: Ziedu Vija – Pestītājs 2

Spožums un plosts
 

22. Augusts 2019

Gada četrdesmit trešais ieraksts (stimulanti) @ 08:50

Pirms minūtēm 20 – 30 iedzēru savu rīta kafiju. Garastāvoklis vienkārši zaškaļivajet. Pat darba e-pastu uzrakstīju ātri un bez baigās tur pārlasīšanas (lai tik viss būtu korekti, mļe). Idejas kūsāt kūsā. Man pat nav kauns, ka trešā daļa manam kvartetam ir sanākusi kā diezgan klasisks skerco. Jo vispār rakstīt mūziku XIX gadsimta stilizācijā nav kaut kas, ar ko būtu jālepojas, bet dažkārt mūzika kontrolē tevi, nevis tu viņu un tā nosaka pati, kāda tā būs. Bet drīz šis kafijas būsts izies un nākamā kafija vairs vienkārši nestrādās. Kāpēc daba nav parūpējusies par augstu serotonīna, dopamīna un kā tur vēl līmeni organismā? Es tik daudz ko vairāk būtu dzīvē izdarījis, ja dabiņa man riteņos neliktu sprunguļus. Kā jums ar stimulantiem?

 

19. Augusts 2019

Gada četrdesmit otrais ieraksts @ 00:53

Manas attiecības ar avangarda tradīcijās radītu mūziku pēdējā laikā ir "uvažaju, no piķ ņebudu"

 

2. Augusts 2019

Gada trīsdesmit astotais ieraksts (viss ir niecību niecība) @ 10:37

Mūzika: John Maus – Love letters from hell (albums)

Šodien nostaļģejot (kā var nostaļģēt pēc grupas, kura tev ir vienmēr likusies simpātiska, bet neesi bijis zvērināts cienītājs un, citiem vārdiem, regulārs klausītājs) klausījos Blur Universal, Charmless man, Over The Dover un She's so High un aizdomājos, ka tāda Bītliska skaņa (ar visiem tiem saldajiem bekvokāliņiem) (bet nu britpopa bītliskās ietekmes jau nav nekāds noslēpums). Tālāk aizdomājos, ka Bītli ir tāda popmūzika, ko var klausīties visos vecumos – vai tu būtu 15gadnieks vai 95gadnieks. Bet tad es atkal aizdmājos, ka, ja tu teiksim esi dzimis 1930. gadā, bet Bītli par stāriem kļuva ap 1962. gadu laikam, tad reāli tev toreiz bija jau tricārs un iespēja, ka tajā vecumā tev jauna grupa var noraut širmi tomēr ir maza. Bāc, iedomājieties, vēl dzīvi ir cilvēki, kuri bija pārāk veci, lai saprastu Bītlus.
 

29. Jūlijs 2019

Gada trīsdesmit septītais ieraksts (tas jūzeris latestos, kura ieraksts tev liekas sūds) @ 19:11

Cibarasts.

 

28. Jūlijs 2019

Gada trīsdesmit sestais ieraksts (beautiful) @ 21:23

Stockhausen in his closing speech of the Stockhausen Courses Kuerten in 2004:
Music is a very subtle medium. So please don’t forget that we musicians have as matter, as material, air. Already painters and sculptors have harder material. They need to have colours and paper, metal and God knows what. But we have air. So, for a whole life, we do nothing but form and shape air, making invisible sculptures and compositions of movements in air. We have the most subtle medium that exists in the universe. And we have a great responsibility to continue this art music. So, don’t listen to all the other temptations such as we should have more music for the body in order to have a sort of acoustic gymnastics. This is also necessary but it is not what we are doing here.
And don’t forget that we make contact through music with the other world. All the time… with invisible angels, as today.

 

11. Jūlijs 2019

Gada trīsdesmit trešais ieraksts (auto, auto, autombīli, tevis dēļ mums vajag spēt) @ 17:24

Sniedziet padomu – kur jūs ieteiktu iegādāties lietotu auto? Kur jūs iegādājāties savējo?

 

20. Jūnijs 2019

Gada trīsdesmitais ieraksts @ 21:52

Mūzika: 19 gadi pirms sākuma – Singapūras vējš

Bāc, man tik ļoti patīk 19 gadi pirms sākuma
 

18. Jūnijs 2019

Gada divdesmit devītais ieraksts @ 20:06

Šon negribēju gaidīt vilcienu gandrīz 40 min, bet iet uz autobusu. Šajā sakarā atcerējos gudrību no The Slacker - standing on the corner of the street and waiting for nothing - that's power. Tā nu sapratu, ka nav man power šodien. Beigās tāpat aizgāju uz Stockmann un neplānoti nopirku zaļās kafijas pupiņas.

 

9. Jūnijs 2019

Gada divdesmit septītais ieraksts (я умный, а потом разберемся) @ 10:05

Vakar ciemos bija vīri, par kuriem jau kaut kad rakstīju, ka nebiju saticis un runājis ar viņiem ~ 20 gadu. Ļoti sirsnīgi ietusējām. Sarunājoties par lietām, ko darām un iespējamiem kopprojektiem, Alex daļēji jokojoties par mani teica "un mūziku uzrakstījis pieaicinātais tāds un tāds ģēnijs" uz ko es skromna protams atbildēju, kāds nu tur ģēnijs (jo tomēr zini, kādi ir paša trūkumi, pie kā vēl jāstrādā, un nedzīvo ar neveselīgas pašpārliecības rozā brillēm). Alex teica, ka nevajag kritizēt sevi un izmeta vienkārši ģeniālu (!) frāzi, ko sakot viņš pats: "я умный, а потом разберемся!".

Nu lūk, draugi, jūs esat lieliski, bet pēc tam jau redzēsim, kā būs! ;)

 

6. Jūnijs 2019

Gada divdesmit sestais ieraksts (īgns un konservatīvs) @ 19:44

Garastāvoklis:: annoyed

Visas mūsdienu mašīnas izskatās pēc augstajām 80'gadu reperu botām.
 

4. Jūnijs 2019

Gada divdesmit piektais ieraksts (8 bitu laime) @ 20:54

Ir tāda sajūta, ka varētu mierīgi pavadīt atlikušo dzīvi, skatoties youtube video par zx spectrum aktualitātēm un spēlējot Jagged Alliance 2 uz mana senā PC.

Vēl man ir doma uzrakstīt review par OPN jaunāko albi AGE OF, bet diemžēl tas albums nav tik labs, lai vēl gribētos veltīt laiku apskatam.

 

1. Maijs 2019

Gada divdesmit ceturtais ieraksts (Sapņu arhitektūra) @ 09:47

Šonakt sapņoju par dīvainu ēku, kas it kā celta sen (drošvien 1920ie or so), kurai nebija palodzes, visi logi pēc plānuma atgādināja autobusu logu stilu, kaut gan izskatījās pavisam citādi – ēka bija liela (redze'ju to tuvplānā un tāpēc nebija iespaids par ēkas kontūrām kopumā), it kā ieapaļa (nebija taisnas plaknes sajūta). Daži logi bija jau pārtaisīti, kaut kādas palodžu iezīmes. Nu ziniet, kaut kas, ko varētu būt radījis Le Korbizjē.

Tad sapņoju (vai biju jau mazliet pamodies?), ka ir ēka, kurā attālumi (virs zemes) starp dzīvokļiem izkārtoti pēc virsskaņu rindas principa (tiem, kas nezina – virsskaņu rindā skaņas pēc sava augstuma pamazām pietuvojas viena otrai augšupejošā virzienā). Tas nozīmē, ka kaut kādā brīdī dzīvokļi sāk saplūst kopā, kamēr tie beidzot ir tik tuvu, ka principā viedo vienu dzīvokli – tas ir, komunalku, hehe.

Ja tagad atgriežas pie idejas par virsskaņu rindu (tas ir, šajā nomoda realitātē), tad attālumi starp dzīvokļiem varētu kļūt par dzīvokļu augstumu – iedomājieties, pirmā stāva dzīvoklis pats ir 12 stāvos (oktāva), bet šaurs, otrs dzīvoklis 7 stāvos (kvinta), bet jau mazliet platāks, trešā stāva dzīvoklis 5 stāvos un vēl platāks, sestā stāva dzīvoklis 4 stāvos un tā tālāk, kamēr pēdējā stāva dzīvoklis ir vienstāvīgs, taču pavisam plats (12 stāvi pa horizontāli). Tālāk ir kādas bēniņu vai palīgtelpas, jo vertikālais augstums nu jau ir mazāks par vienu stāvu. Visu dzīvokļu kubatūrai būtu jābūt vienādai.

I dare you, architect, I double dare you!!!

 

25. Aprīlis 2019

Gada divdesmit trešais ieraksts @ 20:53

Šodien vilcienā pretī apsēdās meitene, "skaista tā kā sakura, viņas dēļ no zārka es pieceltos kā Drakula"*

*aptuvens citāts no Ziedu vijas daiļrades.

 

17. Aprīlis 2019

Gada divdesmit otrais ieraksts @ 18:47

Augšamcelšanās direktors

 

22. Marts 2019

Gada septiņpadsmitais ieraksts (kopdarbs ar Reini) @ 22:19

Pankroka grupa "Zuzāns pērk gleznas"

 

Gada piecpadsmitais ieraksts @ 12:38

Stabat doesn't mater

 

20. Marts 2019

Gada četrpadsmitais ieraksts @ 14:17

Visu laiku labākais stoner albums ir Nirvanas Bleach ar atskaņojuma ātrumu 0.75

 

Uz nesatikšanos

Melnais Baisulis