Uz nesatikšanos

Melnais Baisulis


1. Maijs 2019

Gada divdesmit ceturtais ieraksts (Sapņu arhitektūra) @ 09:47

Šonakt sapņoju par dīvainu ēku, kas it kā celta sen (drošvien 1920ie or so), kurai nebija palodzes, visi logi pēc plānuma atgādināja autobusu logu stilu, kaut gan izskatījās pavisam citādi – ēka bija liela (redze'ju to tuvplānā un tāpēc nebija iespaids par ēkas kontūrām kopumā), it kā ieapaļa (nebija taisnas plaknes sajūta). Daži logi bija jau pārtaisīti, kaut kādas palodžu iezīmes. Nu ziniet, kaut kas, ko varētu būt radījis Le Korbizjē.

Tad sapņoju (vai biju jau mazliet pamodies?), ka ir ēka, kurā attālumi (virs zemes) starp dzīvokļiem izkārtoti pēc virsskaņu rindas principa (tiem, kas nezina – virsskaņu rindā skaņas pēc sava augstuma pamazām pietuvojas viena otrai augšupejošā virzienā). Tas nozīmē, ka kaut kādā brīdī dzīvokļi sāk saplūst kopā, kamēr tie beidzot ir tik tuvu, ka principā viedo vienu dzīvokli – tas ir, komunalku, hehe.

Ja tagad atgriežas pie idejas par virsskaņu rindu (tas ir, šajā nomoda realitātē), tad attālumi starp dzīvokļiem varētu kļūt par dzīvokļu augstumu – iedomājieties, pirmā stāva dzīvoklis pats ir 12 stāvos (oktāva), bet šaurs, otrs dzīvoklis 7 stāvos (kvinta), bet jau mazliet platāks, trešā stāva dzīvoklis 5 stāvos un vēl platāks, sestā stāva dzīvoklis 4 stāvos un tā tālāk, kamēr pēdējā stāva dzīvoklis ir vienstāvīgs, taču pavisam plats (12 stāvi pa horizontāli). Tālāk ir kādas bēniņu vai palīgtelpas, jo vertikālais augstums nu jau ir mazāks par vienu stāvu. Visu dzīvokļu kubatūrai būtu jābūt vienādai.

I dare you, architect, I double dare you!!!

 

25. Aprīlis 2019

Gada divdesmit trešais ieraksts @ 20:53

Šodien vilcienā pretī apsēdās meitene, "skaista tā kā sakura, viņas dēļ no zārka es pieceltos kā Drakula"*

*aptuvens citāts no Ziedu vijas daiļrades.

 

17. Aprīlis 2019

Gada divdesmit otrais ieraksts @ 18:47

Augšamcelšanās direktors

 

22. Marts 2019

Gada septiņpadsmitais ieraksts (kopdarbs ar Reini) @ 22:19

Pankroka grupa "Zuzāns pērk gleznas"

 

Gada piecpadsmitais ieraksts @ 12:38

Stabat doesn't mater

 

20. Marts 2019

Gada četrpadsmitais ieraksts @ 14:17

Visu laiku labākais stoner albums ir Nirvanas Bleach ar atskaņojuma ātrumu 0.75

 

12. Marts 2019

Gada divpadsmitais ieraksts (jauna varoņa dzimšana) @ 16:24

Laiku pa laikam man ienāk prātā neeksistējošu cilvēku vārdi/uzvārdi. Šoreiz tas ir Krumholcs Fīdings.

 

6. Marts 2019

Gada vienpadsmitais ieraksts (Tērbatā 19. gs. beigās) @ 20:28

Mūzika: Cienījamie lasītāji. Fricis Bārda. Dzejas izlase

Vakar nopirku riekstu un rozīņu maisījumu "Studentu brokastis". Katru reizi, kad ieraugu šīs studentu brokastis, cenšos iztēloties vidējo studentu, kas stumj sejā riekstu-rozīņu maisījumu par padsmit eiro/kg un turklāt vēl dara to brokastīs.
 

5. Marts 2019

Gada desmitais ieraksts (mazā jubileja) @ 14:57

Mūzika: Aiz sienas strādnieki bombī ar urbjiem un āmuriem

Ārstniecības iestādē, ko apmeklēju, vienmēr vienā no stāviem skan muzaks – tāds pēc saldās brunetes plastmasas šķīvī smaržojošs ņuage easylistenings. Tāds viegli ritmisks dažādos tempos, gan mundrs, gan kontemplatīvs. Muzaka funkcija, vismaz oficiāli, ir mazināt stresu un uz mani tas pat mazliet strādā. Sēžu tur, gaidu savu kārtu pie daktera un iekšā dungoju līdzi – tādada, tātata, tādada, tātata ta ta ta ta, utt. Un galvenais, ka eju tur gadiem un tas muzons nemainās. Vislaik gribēju noskaidrot, kas tas ira, tad vienreiz vienā kabinetā redzēju disku čupiņu, no kuriem izlobīju vārdus Sandro un Bovary, bet internetos neko neatradu un nav jau teikts, ka tie bija tie diski, kas skanēja. Kādreiz, kad nīgri smejos, ka pasaule var iztikt bez mākslas, jo cilvēki var mierīgi dzīvot kioskos un klausīties radiodžinglus, neesmu tālu no patiesības: KMART TAPES Un ziniet ko? Ja uz to skatās caur vaporwave prizmu, tad dažkārt tas nemaz nav slikti.
 

17. Februāris 2019

Gada devītais ieraksts @ 17:17

Mūzika: The Smiths – The Queen Is Dead

Pagalmā izmētāta visāda draza, tostarp šprice. Toties no zemes izspraukušies sniegpulkstenīšu kušķīši.
 

9. Februāris 2019

Gada astotais ieraksts (materiāls zobubirstu reklāmai) @ 06:05

Šonakt sapņoju, ka spēlēju uz akustiskās ģitāras pavadījuma akordus YMCA. Kāds vai kādi arī dziedāja (varbūt es pats arī). Spēlēju, kājās stāvot, turot ģitāru vertikāli kā čellu un lociņa vietā man bija zobubirste. Sapnī akordi skanēja labi, bet man liekas, ka tur piedziedājumam nav kaut kas apmēram tāds kā A, G, A, H.

Nočekoju piedziedājumu – yep, tur ir citi akordi.

 

22. Janvāris 2019

Gada sestais ieraksts (lūgums pēc padoma) @ 16:34

Kur jūs pērkat smārtfonus?

 

Gada piektais ieraksts @ 14:29

Tikmēr pie miskastēm eglīšu līķi.

 

18. Janvāris 2019

Gada ceturtais ieraksts (Shock Diamonds) @ 21:12

Šodien pabeidzu skaņdarbu un jūtos neparasti priecīgi. Tā viegli un brīvi. Tā tas šķiet ir vienmēr pēc pabeigta skaņdarba. Domāju, būtu forši izjust šo high sajūtu gadiem ilgi pēc skaņdarba radīšanas. T.i. piemēram vēlaizvien izjust šo jauko apdolbījumu pēc jau paša pirmā skaņdarba, ko uzrakstīju kaut kad deviņdesmitajos. Tas apziņas stāvoklis nebūt nenozīmē apstāšanos attīstībā, ja nu kāds tagad gribēs tā argumentēt. Īstenība varbūt pat otrādi.

 

11. Janvāris 2019

Gada trešais ieraksts @ 22:02

Mūzika: Brian Eno – Textures

Man ļoti patīk džīmeila čats, bet neviens tur neiet :/
 

9. Janvāris 2019

Gada otrais ieraksts (pozitīvs un neitrāls) @ 19:20

Man ļoti patīk no vecuma nodzeltējusi plastmasa. Kaut kas īpašs ir tajā krāsā un pašā materiālā. Tāds kā ar seksualitāti nesaistīts fetišs – paskaties un jūti iekšēju apmierinājumu.

 

7. Janvāris 2019

Gada pirmais ieraksts @ 18:54

Ciba noveco

 

15. Decembris 2018

(bez virsraksta) @ 20:54

Mūzika: Super Bomberman – Game over. Continue?

Potify
 

10. Decembris 2018

Fiļm povišenoj duhovnosķi @ 23:00

Kaut kur tālu aiz griestiem gandrīz nedzirdami skan Ravēla Bolero.

 

8. Decembris 2018

Par to klasiku @ 10:29

Klausos PostFactum – tiek aplūkoti senās mūzikas koncerti un izskan ļoti slavinošas frāzes (drošvien pelnīti), bet divreiz ekspertei paspruka frāzes "domāju savas lietas..." un "uz beigām nenoturēju savu uzmanību". Ja jau profesionāli mūziķi nevar noturēt uzmanību, ieslīgst savās domās, ko tad gribēt no cilvēka bez muz izglītības? Es arī nevaru noturēt uzmanību. Ja nu to ļoti gribu, tad klausos ar partitūru – tu seko mūzikai ar acīm un tad tā beidzot atklājas (un arī tad ne vienmēr uzreiz).

 

Uz nesatikšanos

Melnais Baisulis