Varbūt izlikās, heh. Jo es tās grupas kādu laiku uztvēru kā baigi stilīgas, bet muzikāli pārvērtētas.

(Reply to this) (Thread)

Bet vai visi tīņi līdzīgi? Un varbūt sākumā stilīgi, bet ilgstoši klausoties mūzika iepatīkas?

Es klausījos gan mainstream, gan arī ko t.s alternatīvo, jo mūzikā patīk/patika dažādība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki gan ir, gan nav līdzīgi dažādās nozīmēs – dažkārt ir interesanti paskatīties, cik ļoti mēs visi krītam kaut kādos mātes-dabas konstruētos paternos, bet uz tiem paterniem virsū būvējas dažādas variācijas, kas padara mūs atšķirīgus. Mans izbrīns varbūt ir drusku samākslots, jo tas tomēr šķiet dabiski, ka nevar ielīst otram galvā un saprast, kāpēc viņš saprot to, ko nesaproti tu un otrādi. Teiksim tā, varbūt es pabrīnos par to, ka man vajadzēja daudzus gadus, lai pieņemtu/saprastu to, ko citi saprata uz (gandrīz) līdzenas vietas. Iespējams, ka lieta ir nevis mūzikā kā tādā, bet gan identitātē – iekļaušanās noteiktā draugu lokā, kuru vērtības tu pieņem tādā sociālā aspektā (nu piem., man patīk ši cilvēki, un līdz ar to dabiski patīk arī mūzika, ko viņi klausās).

(Reply to this) (Parent)

Atskaitot dažus gabalus, SY nekad nav īsti bijis mans jam, vnk nav priekš manis, nemāku novērtēt. JD turpretī bija pat ļoti izteikti, bet nemāku paskaidrot kāpēc. Tur ir kaut kāda jauda un viņa vokāls arī trāpa. Lirikas varbūt dažkārt muļķīgas, bet tieši viņa tembrs. Karoč nezinu. Tagad gan JD klausos reti.

(Reply to this) (Thread)

Nu SY ir tie eksperimentālie noizī gabali, kas līdz galam neiznes, manuprāt. Kad ir "normālas" dziesmas, tad ir foršs draivs :) Tagad sāku domāt, vai agrāk vispār biju dzirdējis viņu "normālās" dziesmas. Savukārt JD (es nevaru šeit nesaskatīt Jāņa Daugavieša iniciāļus ;D) man agrāk likās pārāk primitīvi, bet aiz tā nesaskatīju to, par ko saki – ka labs (teiksim tā – atmosfērisks) vokāls. Lirikās tā īpaši neesmu iedziļinājies, bet vispār patīk. Vispār JD ir tāda baigā atmosfēra.

(Reply to this) (Parent)

Abas kādreiz klausījos, bet ne tā, ka baigi aizrautīgi. Tieši nesen paklausījos atkal un secināju, ka nē, lai paliek bērnības tonis, tādi nedaudz slimīgi un depresīvi (īsts teenage angst), šobrīd - vecumā - daudz lielāka mīlestība uz dzīvi un saulainumu

(Reply to this)