Uz nesatikšanos

Melnais Baisulis


29. Februāris 2016

Mēs esam roboti @ 17:42

Garastāvoklis:: labāks, nekā vakar

Redzu internetā tos gifiņus, kur cilvēki slikti izturās pret robotiem (nezinu kādā kontekstā – testē, vai?) un man ir žēl tos robotos, žēl tā, it kā tie būtu dzīvi cilvēki vai dzīvnieki. Bet vispār nākotne pieder bioelektrorobotiem – jā, tie joprojām būs mākslīgi, tikai to daļas varēs īpatnējā veidā audzēt/sintezēt. Iedomājieties, kā izaug nanoshēma, kura ir vēl nezcik reizes sīkāka par šobrīd esošajām vissīkākajām mikroshēmām.
 

14. Februāris 2016

Laiks beigt @ 11:50


Jo ilgāk es mīcos pa visādām konzervatorijām, jo vairāk saprotu, ka māksliniekus tur meklēt kā adatu siena kaudzē. Tur patiesībā ir tik daudz pretrunas. Viena no tām, ka cilvēciņi komponē salīdzinoši estētiski advancēti, bet ārpus kondženes kļūst par everydaynormalman ar selfijiem feisītī, ugg zābaciņiem, klačiņām, draudziņiem un pirkumiņiem. Ja dotu šiem brīvu vaļu, mūs nomāktu lavīna ar jaukām dziesmiņām un meditatīviem instrumentāliem sūdiem do mažorā uz ezera laiviņā ar vīraciņu garīgumiņam. Cilvēki ir tieši tik dziļi, cik pirmie desmit metri iekšā jūrā Vecāķu pludmalē. I'm too old for this shit.
 

30. Janvāris 2016

Iracionāla rīcība @ 19:30

Kad es pirms ēšanas mazgāju banānu, tad cilvēki brīnās – tu taču neēdīsi mizu, kāpēc tu mazgā banānu? Atklāti sakot, šādi cilvēki mani apbēdina. Es taču viņiem nejautāju, kāpēc viņi pērk dzīvokļus hruščovkās vai regulāri pamet slapju trauku mazgāšanas sūklīti.

 

Šostakovičs @ 10:19


А еще я думаю вот о чем: что такое, по сути, хорошая музыка и пло- хая музыка? Я не знаю, я не могу ответить однозначно. Взять, например, ту же серенаду. Согласно всем правилам ее следует считать плохой музыкой, но каждый раз, когда я ее слушаю, на глаза наворачиваются слезы. Эта музыка, эта «Молитва Девы», должно быть, тронула и Чехова, иначе он бы не написал о ней так, как написал, с его умением проникать в самую суть явлений. Вероятно, не существует ни хорошей, ни плохой музыки, есть просто музыка, которая волнует, и музыка, которая оставляет безразличным. Вот и все.
И это, между прочим, огорчает меня.
 

21. Janvāris 2016

Šostakovičs @ 19:40


В моей несчастной жизни было много печальных событий, но были периоды, когда опасность зловеще сгущалась, когда она становилась особенно ощутимой, и тогда страх возрастал. В тот период, о котором мы сейчас говорим, я был близок к самоубийству. Меня страшили окружающие опасности, и я не видел другого способа избавиться от них.
Страх полностью овладел мною. Я больше не был хо- зяином своей жизни, мое прошлое было перечеркнуто, моя работа, мои способности ничего ни для кого не значили. И будущее виделось ничуть не более обнадеживающим. В этом момент я отчаянно хотел исчезнуть, это казалось единственно возможным выходом. Я думал об этой возможности с удовольствием.
В тот критический период мне очень помогло знакомство с идеями Зощенко. Он говорил не о том, что самоубийство — каприз, а что это — чисто детская реакция, бунт более низ- кого уровня психики против более высокого. Фактически, да- же не бунт, а победа более низкого уровня, полная и окончательная победа.
Естественно, не только идеи Зощенко помогли мне в тот отчаянный час. Но эти и подобные рассуждения удержали меня от принятия чрезвычайных решений. Я вышел из кри- зиса более сильным, чем попал в него, более уверенным в своих силах. Враждебные силы уже не казались всемогущи- ми, и даже постыдное предательство друзей и знакомых не причиняло такой сильной боли, как прежде.
Массовое предательство касалось не меня лично. Я су- мел отделить себя от других людей, и в тот период это было для меня спасением.
Некоторые из этих мыслей при желании можно найти в моей Четвертой симфонии.
 

22. Decembris 2015

Outsider music @ 12:15

Mūzika: I. Baušķenieks - Sentiment et Mélancholie
Tags: ,

Vakar atklāju tādu žanru kā outsider music. Pēc wiki šķirkļa spriežot par autsaideriem tiek uzskatīts jebkas, kas neiederas vidējā cilvēka izpratnē par mūziku, kas nozīmē, ka robeža starp Čārlzu Aivsu un Inesi Saulīti diemžēl ir visai izplūdusi. Tomēr savā ziņā uzsvars tomēr ir uz cilvēkiem, kuri ļoti nopietni taisa tik ārprātīgu drazu, ka tas kļūst kruti un interesanti. No lv tādi varētu būt Biezoknis.
 

18. Decembris 2015

(bez virsraksta) @ 22:34

Kaspara Tobja muzons ir tāds pats kā viņa ūsas.

 

9. Decembris 2015

es dziedu korī @ 11:35

Mūzika: Bad Brains - Bad Brains (1982)

bĻauztās priedes
 

20. Novembris 2015

... @ 20:47

Dvēseļu utenis

 

8. Novembris 2015

Jaunais vilnis @ 21:09

Mūzika: Indochine 3eme sexe

Vispār šodien pirmoreiz noklausījos Bovija Heroes albumu. Man liekas, ka pirmoreiz (not sure).

Tomēr mani absolūtie favorīti ir:

https://www.youtube.com/watch?v=wcaghIZGbho

https://www.youtube.com/watch?v=p3j2NYZ8FKs
 

3. Novembris 2015

Ne jau rudens @ 22:34

Mūzika: The Smiths – There is a light that never goes out

Visdepresīvākais laiks ir vasara, kad visi tavi draugi strādā, bet tev ir brīvdienas, kuras tu aizvadi vienatnē savā pārkarsušajā, klaustrofobiskajā dzīvoklī lielpilsētas centrā.
 

15. Oktobris 2015

Excalibur strikes back @ 11:20

Mūzika: Gong – Shamal 1975
Tags: , ,

Kodēšana kaut kā bija pazudusi no mana redzesloka pēdējos padsmit gadus. Bet tas bija kā sportā – kurš būs viedāks un izdomās īsāko un efektīvāko kodu, lai sasniegtu noteiktu mērķi, tāds reāls šovoffs. Un tiešām aizrāva un raisīja apbrīnu, kaut arī pats nekodēju. Kodēt nozīmē programmēt scēnas slengā. https://en.wikipedia.org/wiki/Demoscene
 

5. Oktobris 2015

Jaunais negarīgums @ 08:54

Mūzika: music, muzika

Mūzika ir materiāla lieta – tās ir gaisa svārstības. Smalki veidotas, bet tomēr materiālas. Šorīt pamostoties, šī doma man likās dziļāka. Man patīk Jaunā garīguma pārstāvji, kuri publiski nekautrējas stāstīt, cik svarīgi ir, lai mūzika būtu emocionāla, tieši uzrunājoša, un cik nejēdzīgas ir modernistu intelektuālās konstrukcijas. Pag, vai ta' intelektuālas konstrukcijas ir kaut kas negarīgs? Materiālā matemātika.
 

4. Oktobris 2015

Laser in my hands @ 10:50

Es domāju, ka cilvēki, kuri sirgst ar depresiju vai līdzgām psihes problēmām, gluži vienkārši ir apveltīti ar ļoti spēcīgu psihisko enerģiju, kuru nemāk savaldīt, nemāk novadīt pareizajā gultnē uz pareizo mērķi. Rezultātā viņi iznīcina paši sevi.

 

5. Septembris 2015

Raiņa dzeja 8 latviešu komponistu jaundarbos. @ 17:28

Man patīk, ka ārā līst lietus, bet uz galda telefons lēnām mirst, izdodot raksturīgus signālus.

http://www.aspazijarainis.lv/pirmatskanojumu-piedzivos-muzikali-poetisks-koncertuzvedums-dagdas-skicu-burtnicas/

 

24. Augusts 2015

Ņujorkas radio Q2 Music @ 12:21

24 stundu latviešu (akadēmiskās) mūzikas maratons.

http://www.wqxr.org/#!/story/24-hour-marathon-latvian-new-music-jauna-muzika-latvija/

kaut ko no manis arī spēlēšot.

 

15. Augusts 2015

Everšits Bitāns @ 23:44

Šovakar ap 23.00 iegāju Broncentrā, kur man viena meitene lūdza nocelt no augsta plaukta biezpienu Annele.

Vispār man sāk šķist, ka ķīmijas plūsma smadzenēs ir sātana darbs. Vai arī dieva sods par aizliegtā augļa baudīšanu. Jo kā gan tas nākas, ka bieži jūtamies kā šitbegi un vainīga ir tikai smadzeņu ķīmija? Laut kāds dabas appisiens, ne?

 

15. Jūlijs 2015

Komponistu kuģis @ 10:18

Teorijas katedras sēdē bija sapulcējušies muzikologi un komponisti trieciennieki, lai kārtējo reizi lemtu, kuru studentu atsāt maksas grupā, kā izsist no rektora algas pielikumu un ko darīt ar liriski noskaņotiem kolēģiem, kuru raksti akadēmiskajā publicistikā labākajā gadījumā pretendē uz secerējumu statusu, kas pazīstāmi ar arhetipisko nosaukumu "Kā es pavadīju vasaru". Erhards Cvībelis, katedras vadītājs bija cienījams komponists, daudz jau sevi pierādījis arī kā izcils pedagogs un nesamierināms cīnītājs par nule kā mūzika atdzimstošo romantisma ideomu. Kā sak', mēs tak ar i tautas daļ' un mēs tak gribam atkal satuvināties ar vienkāršo cilvēku uz ielas. Tāpēc to vēl jo mazāk kāds gaidīja. Ko? "Mēs, komponisti, vēlamies atdalīties no jums, muzikologiem!" izsaucās Cvībelis tad, kad viņam deva vārdu un gaidīja, kad sāksies atskaites par gada laikā paveikto. Ko? Daļa auditorijas manāmi saguma. Trieciens labi ieeļlotam mehānismam, tā sacīt'. "Pag, un tad jūs gribat vieni paši laiku pa laikam paanalizēt kādu partitūru pie kafijas tases?", saviebās muzikoloģijas katedras vadītājs, profesors Lamberts Knoblohs. Cvībelis ietiepās: "Studentiem nav laika komponēt, viņi visu laiku studē kaut ko citu, piemēram kā tas nākas, ka mūzikas vēsturei veltām vairāk lekciju, nekā kompozīcijai?". Neaprakstīšu sīkumos tās dienas katedras sēdi*, vien nobeigšu ar skatu pa teorijas katedras logu: Komponsitu kuģis, lepni uzvilcis buras, pameta ostu, krastā atstādams skumji un mulsi dažādus teorētiskus traktātus rokās ņurcīdamus muzikologos. Kuģa priekšā formīgas dāmas figūras vietā bija piesiets kāds mācību nespēks, kamēr uz klāja vīri drūmi analizēja partitūras. Kafijas turza bija palikusi katedrā.


* Konservatorija, būdama piejūras iestāde, vienmēr atradās uzdzīves vētru un paģiru paisumu un bēgumu krustugunīs.

 

9. Maijs 2015

Skolotāji ir lohi @ 08:22

Tags: ,

Izlasīju Klāva Sedlinieka rakstu https://sedlenieks.wordpress.com/2014/11/26/par-skolotajiem-un-vinu-streikiem-starp-3-vaji-un-4-gandriz-viduveji/ un sajutos nedaudz aizvainots, bet lielos vilcienos viņam ir taisnība. Skolotājs ir lohs, kas nepilda savus draudus. Mīkstais tā sacīt, kurš kā muļķis iekrīt uz veco labo "skolotājs ir diagnoze, nevis profesija" vai arī "skolotājam ir jābūt entuziastam" un tamlīdzīgiem seniliem naratīviem. Es tiešām nesaprotu, kāpēc mēs nekad neesam nopietni streikojuši? Kāpēc visi turpina iekrist uz "bērni taču nevar bez izglītības, oj, oj"? Par to algu, ko mums maksā, taču pienāktos vēl pāris brīvi mēneši. Varbūt vainīga ir arodbiedrība, kas nespēj aizstāvēt skolotāju tiesības un kurai nav mugurkaula? Vai arī tā ir uzpirkta un tas man šķiet visai ticami.
Tiešām, get real, skolotāj – tu strādā smagu darbu, tev ir atņemtas gandrīz visas tiesības, tev maksā nožēlojamu algu un sabiedrība par tevi ieņirdz. Vienu sabiedrības daļu, starp citu, veido vecāki,no kuriem dažiem liekas, ka skolotājs ir lohs, kam uzgrūst savu bērnu, kamēr paši ir darbā. Kuriem liekas, ka skolotājs ir lohs, kad ielicis sliktu atzīmi vai ierakstījis piezīmi savu mistisko iegribu dēļ. Un lai tā nebūtu abstrakta runāšana, minēšu gadījumus no nesenas pagātnes – ieliku bērniņam 6 un pēc tam man zvana mamma, kura satraukti stāsta, ka bērniņš raud un kā es tā varot, jo viņai vienmēr bijušas labas atzīmes un tagad es panākšot to, ka bērns vairs negribēs nodarboties ar mūziku. Te gan jāpiebilst, ka bērniņš tiešām ļoti talantīgs, bet bija iepriekšējais skolotājs šo un to neiemācījis. Nu un? Liela muiža, pāris viduvējas atzīmes, mācību procesā visiem tādas ir gadījušās. Starp citu, kā es vēlāk dzirdēju, šī bērna ģimene visai aktīvi proponē ideju, ka ar mūziku nevar nopelnīt un bērniņam jāstudē ķīmija. Dubultā morāle, ja. Vai arī šogad kāda pēdējās klases meitene manās stundās ir parādījusies apmēram 5 reizes katrā pusgadā (tātad bijusi skolā 2.5 nedēļas katru semestri) un tagad viņas māte cīnās ar dažādām nekorektām metodēm, lai tik meitiņu neizmet no skolas. Meitiņa vienkārši ir slinka dura. Vajadzēja izmest jau pēc pirmā pusgada, jo šī mūsu "apžēlošanās" ir atspēlējusies mums pašiem visai nepatīkamā veidā. Kāpēc kāds būtu jāžēlo? Ir pietiekami daudz profesiju, kur izglītība nav nepieciešama.
Vispār laiku pa laikam mēdzu aizdomāties, ka ideja par izglītības plašu pieejamību visiem nav pavisam pareiza. Ir pilnīgi skaidrs, kas viegli pieejamas lietas netiek uztvertas kā vērtīgas. Katram dalbajobam tagad ir vismaz bakalaura grāds no kādas Latvijas augstskolas. Kāpēc visādiem papīru no vienas kaudzītes uz otru pārlicējiem ir vajadzīga augstākā izglītība? Kāpēc izglītība mētājas uz ceļa? Iesim tālāk – piemēram tehnikums. Tur par katru audzēkni no valsts tiek maksāta papildus nauda. Varbūt labi gribēts, bet rezultāts ir mizerabls. Tā vietā, lai masveidā producētu dažādus speciālistus darba tirgum, tiek producēti potenciālie uz vecāku/sievu/vīru kakliem sēdētāji, kurus skola ir aiz rociņas vilkusi cauri klasēm, likusi 4 tad, kad bija jāliek 0 un noskatījusies, ka šie daunīši spēlējas ar telefoniem un izturās atklāti nepieklājīgi un pazemojoši pret skolotājiem. Un tāda lielos vilcienos arī ir mūsu Latvija – augstus amatus ieņem dīvaini dalbajobi, kuri stāsta par preambulām un tikumības (cenzūras) ieviešanu skolās. Ha, interesanti, arguments, ka skolai nāk nauda – mana alga gan no tā nemainās, kālabad man iespringt? Lai direktore var turpināt ar džipu braukāt? Lai man jau kuro gadu nebūtu sava darba datora?
Aizvien vairāk sāku saprast tos skolotājus, kas klaji bezkaunīgi basto darbu, izliek sekmīgas atzīmes un lieki neiespringst par dažādām abstraktām atbildības kategorijām.
Kāpēc es strādāju par skolotāju? Galvenokārt tāpēc, ka šis darbs man ļauj komponēt. Tas dod daudz brīva laika (starp citu, tā ir fikcija – vēl janvārī mēs iesaistījāmies "akcijā", kad bija jāuzskaita ārpus klases nostrādātās stundas (mācību materiālu gatavošana u.t.t..) – iztērētā laika daudzums bija vienkārši šokējošs un ja to izdala uz saņemto algu, baidos, ka pat miņimalka nesanāk), brīvas vasaras un galvenais – tas nav pretīgais 8-17, 5 dienas nedēļā. Citādi gan savas laika un veselības izniekošana.
Un vēl kāda lieta, kura mani nodarbina. Būt par komponistu ir dabas anomālija. Tas ir neliels cilvēku procents, kas nodarbojas ar pārējiem nevajadzīgām lietām. Komponists ir tāda pati minoritāte kā geji un tajā brīdī, kad mums ir jādara kaut kas cits bez komponēšanas, tiek pārkāptas mūsu tiesības uz laimīgu dzīvi. Jautājums, kā izdzīvot, darot vienīgo darbu, kas patīk un padodas – komponēšanu? Daļēji uz to var atbildēt tā: Arī turpmāk šīs izgāztuves iemītnieki turpinās saņemt blāķus ar vājas kvalitātes muzonu, kas uzcepts pēdējā vakarā, jo pārfrāzējot tautas parunu – kāda alga, tāds darbs.
 

4. Maijs 2015

Atteikšanās @ 14:54

Šodien 17:30, Kino Splendid Palace režisores Ieva Epnere filma Atteikšanās. Mans ieguldījums filmas tapšanā – mūzika. Ieeja bezmaksas. http://www.splendidpalace.lv/lv/movies/view/1488

 

Uz nesatikšanos

Melnais Baisulis