Vispār biju domājis, ka varētu šī gada cibas ierakstus veltīt tikai mūzikas apskatiem, bet nav ko būt konsekventam.
Tātad šodien, dārgie draugi, pastāstīšu par mīļāko pēdējā laika ierakstu – tas ir Malibu Ken vienīgias self titled albums. Kopā sanākuši Tobacco un Aesop Rock. Pirmais dara skaņu, otrais repo. Kaut kur internetos klīst tā bildīte, kur salīdzināts, cik daudz jaunvārdus salīdzinājumā ar Šekspīru izdomājuši reperi. Lūk, Ēzops Roks ir vadošajās pozīcijās. Pirmais iespaids bija, ka repo melnais (pēc balss), bet nē. Savukārt Tobacco ir tāds viegli kraftwerkisks/skweeisks/nedaudz pat 8bitisks, kopumā ļoti melodisks. Viņam ir savi solo albumi, bet tad tie ir mazliet garlaicīgi, jo mūzika kopumā ir pārāk vienkārša, lai būtu kaut kāds āķis. Ja Tobacco viens pats ir tāda jaudīga hlapuška, tad kopā ar Ēzopu jau sanāk normāls RDX kristāls. Un par tekstiem runājot – kā var nemīlēt piem šo šarmanti ironisko līniju : I can make a dollar bill climb up your wallet, disappear and reappear inside my pocket. I never do these things twice, but I just might if ya'll ask nice.