Vakar biju uz viktorīnu Neprāts (par latvijas pagrīdes mūziku), kas norisinājās Aleponijā. Mūsu komanda "90nieces" (es, Antra K, neetiski un Rudaks) ieguva 3. vietu un vispār pasākums bija jautrs, cerams, ka kaut kad būs vēl kas tamlīdzīgs. Aleponijā izdzēru daudz zaļās tējas, vakarā, mājās kādu brīdi nevarēju aizmigt, tomēr tas izdevās salīdzinoši ātri. Redzēju spilgtu sapni ar pavisam jaunu un daudz iespaidīgāku, nekā reāli esošo, Rīgas panorāmu – krastmalā atradās milzīgs nams, daļēji jūgendstilā, daļēji 30.gadu konstruktīvismā, likās, ka tai vajadzētu būt metro stacijai. Arī pār upi (drošvien jau Daugava) redzēju iespaidīgu ēku pudurus, bet vanšu vai dzelzceļa tilts (neatceros), tomēr bija fonā (jo manas smadzenes to uzskata par izdevušos).