Šorīt iznācu pēc malkas, ieelpoju pavasara gaisu un atcerējos (tās atmiņas, kuras tu netikai konstatē kā faktu, bet arī sajūti ķermeniski/garīgi), kā ir būt bezrūpīgām, kā ir tad, kad visa pasaule ir atvērta un tev draudzīgi māj. Un kā ir tas, ka rīt nekur nav jāiet. Pag, rīt tiešām nekur nav jāiet.