Priekšpēdējā ierakstā ielaidu daudz pārrakstīšanās kļūdu, tā jau nepārredzamības dēļ un pašu pārāk nebesī, esmu uzvilkts kā mehānisms. Besī tikai ke, f yr legacy n all, kā var tik ilgi čakarēt vērtīgu cilvēku, ka mauka ir _labāk_ par lētu vienas nakts sakaru, tāpēc jau tie (latviešu) tēviņi ir tādi cūkas, ka viņiem piedod. Šis besī. Cūkas nemaz fizioloģiski nav spējīgas paskatīties debesīs ;) Paldies arī SC lasāmajām lentām par vielu, lenorai par atgādinājumu, ka lieldienās neizšūpojos, lai gan no mājdurvīm līdz tuvākajām šūpolēm ved skaidām klāta taciņa kokos tikai divsimts soļu attālumā. Izšūpojos tagad, līdz fiziskam nelabumam, kas nozīmē, ka visas nogulsnes, inter human filth, žults, inde iet laukā, tagad arī tur viss būs kārtībā ^^

(e) courtesy of repelsteel

Tumblr morning! Un tā katru rītu... not (ir viena visai viduvēja īpašuma bilde, kuru es, nespēdams atrast pirmpublikāciju (arī tumblr), ieliku pa jaunu; smieklīgi nedaudz, bet tā nu tagad ir absolūta rekordiste (311 notis :) īstenībā jābūt divreiz vairāk, tur kaut kas pazuda vienā brīdī)

Ārā. (-3 °C / 76% ●)

Endura – Intra-Uterine Sabbat
(1994, Dreams of Dark Waters)

[.mp3]

Iekšā. (Klasisks htoniski dramatiska ambienta skaņdarbs, kas pamatīgi stindzināja asinis bērnībā, ļoti piemērots, lai noskaņotos, piemēram, ghotiski groteskai šausmu filmai no kants... bet tā jau randoms uzlika): yt slīdrādes autors, acīmredzot, ir vai nu speleologs, vai izjūt šleserisko sievietes skaistumu (to, kas no iekšām) kā frigidas, apledojušas grotas, bet man gan tas (skaņdarbs, nevis skaistums) vienmēr asociējies ar kaut ko galēji nešķīstu un kutulu, un nekā tamlīdzīga kā video ne ārā, ne iekšā pašlaik nav. Pagaidām 3:0 manā labā >:)