Pa ceļam uz laukiem (šķiet, ka pēdējoreiz šopavasar) Tolkīna Lasīšanas Dienas ietvaros izlasīju pusi Appendix A (tur ir par to, kas notiek Viduszemē starp Numenoras krišanu un Gondoras/Rohanas izveidošanos) un priekšpēdējo «Gredzenu Pavēlnieka» nodaļu The Scouring of the Shire, kurā notiekošais savukārt būs svešs tiem, kas redzējuši tikai filmu (tajā Sarumans nesaskaņā ar grāmatu mirst jau Isengardā, uzduroties uz tāda kā dzirnavu riteņa Ortanka pakājē, un pat to, ja nemaldos, rāda tikai extended versijā.) Īstenībā visiem zināmā hobitu četrotne atgriežas savā dzimtajā novadā un atrod, ka Sarumans nolēmis atriebties viņiem par savu māju piebradāšanu līdzīgā veidā un ar pārsimts roklaižu palīdzību pārņēmis varu praktiski visā Hobitonā (vienīgie, kas pretojas, ir slavenais Tuku klans), kur sarīkojis privātu industriālo revolūciju, pakļāvis miermīlīgos vietējos bargai diktatūrai, apliekot ar mesliem un mēsliem, kā arī nopīpējis visu tabaku, aizliedzis alkoholu, ieviesis komandantstundu, nocirtis kokus, izrakņājis rāceņu dobes, visur sacēlis neglītas ēkas, bet pašā Bagendas vidū uzslējis fabriku ar milzīgu dūmeni. Uz to varoņi atbild viņam ar hobitu revolūciju, kura ir uzvaroša pārsteidzoši īsā laikā (Sarumana fizisko veidolu, tāpat kā filmā, nogalina viņa paša human instruments) Sajūsmina pašsaprotamā apņēmība, loft un dignity ar kādu to paveic tikai četri Patiešām Liela kara veterāni. Bojā iet tikai 19 hobiti :)

«Gredzenu Pavēlnieku» lasīju tāpēc, ka cita Tolkīna nebija pa rokai, toties, atvadoties no dienas upuriem, iepriekšminētās 75-gades sakarā padalīšos ar citu senu improvizāciju, kura gan veltīta notikumiem «Hobitā» jeb Bilbo un rūķu piedzīvojumiem Drūmmežā, ieskaitot zirnekļus un gūstu elfu pilī: tās skaņas beigās ir vīna mucas, kuras krīt ūdenī
Lost in Mirkwood

Uz vasaras laiku pārgāji?

Izrādās, šodien pieminams ne tikai nacionālais, bet arī Golluma u.c. hobitu nestais upuris, kas tieši noveda pie Baraddūras kapitulācijas Gredzenu Karā jeb pēdējās Zaurona krišanas (lai gan, mind you, pēc visas Tolkīna kosmoloģijas vadoties, sanāk, ka Zaurons vēl ir dzīvs ;)

Founded by the Tolkien Society in 2002, Tolkien Reading Day takes place on the 25th of March and commemorates the date on which Frodo and the Fellowship were successful in destroying the One Ring and defeating Sauron. This event takes place worldwide as an act of international fellowship in recognition of the achievements of John Ronald Reuel Tolkien. The Tolkien Society is pleased to announce that, in celebration of this momentous year, the theme for this year’s Tolkien Reading Day will be “75 years of The Hobbit”.

Šajā sakarā jau sen gribēju minēt, ka jaunajam Hobita izdevumam latviešu valodā ir daudz ērtāks formāts nekā vecajam, kas bija kaut kāds A3,8 vai (un tās pašas kopš bērnības atmiņā ievijušās ilustrācijas ar anatomiski nepareizajiem, bet vienalga agreeable elfiem, jancīgajiem rūķiem un džindžeru Bilbo :) Šoziem pamanīju kādā Tērbatas ielas skatlogā naktī un nofotografēju ar telefonu, bet līdz šim nezināju, ko ar to bildi lai dara



Bet tagad zem tās ir mana 2001. gada improvizācija par Tolkīna pasaules Dievu ^^

Visforšākais 84. Ikgadējā Anonīmo Akadēmiķu Ceremoniālā rituāla pārsteigums – Lielais O Bretam Makenzijam!

No visu laiku ceturtā labākā Jaunzēlandes komēdijdueta un HBO indīhipstermastsī seriāla Flight of the Conchords

Par labāko dziesmu, filmai, kuru es droši vien nekad neskatīšos, bet vienalga... negaidīti, mīlīgi un pelnīti (gan jau)

Apbalvotāji viņam arī bija vieni no simpātiskākajiem, patētiskākie noteikti (Vils Ferels un Začs Ga#%*f$%ass (?) :)



p.s. palasīju vēl internetus un... vī, viņš būšot P. Džeksona «Hobitā», tikai sazin kāpēc elfa lomā 1_1

(Lindir is an Elf of Rivendell who listens to Bilbo Baggins declaiming poetry)