- Le mari de la coiffeuse
- 7/9/12 08:56 am
Piedod, neatceros vairs, kurā cibā izlasīju ieteikumu (komplektā ar ekselento Malēnu), bet noskatījos Frizieres vīru (1990), un, nu, protams, ka tā visa ir divpadsmitgadīgā zēna fantāzija, citādi taču nekam nebūtu nekādas jēgas :)
Vakar mežā gan bija pekle, viss mitrs un karsts un divtik smags, bet tas vēl nekas, ja ap miesu bez apstājas riņķo desmit dunduri un divdesmit mušas, iekārojot tavus sviedrus un asinis, bet tā egle nekrīt un nekrīt... un tu besies, spārdi akmeņus un domā, ka ievas tiešām ir stulbi koki, jo to zari aug zemē, un vēl domā, kāpēc, kāpēc būt pateicīgam par dusmām, kamēr izdomā. Tagad es zinu- Music: Caprice
- 2 complimentsLeave a compliment
- Salīdzinoši
- 7/6/12 01:52 pm
Nesen noskatījos divas mākslas filmas par (skolas vecuma) jauniešu vardarbību. Abas nedaudz līdzīgas, jo nelineāras, edipālas un nosacīti pedagoģiska rakstura. Vispirms
Confessions (Japāna, 2010)
Kuru noteikti varētu ieteikt tiem, kam tuvs (mūsdienu) japāņu kino un viņu dīvainības, vairāk psiholoģiskās, nevis kulturālās (tur nezkāpēc* skan Radiohead mūzika *iespējams, kā ilustrācija rietumu pasaules ietekmei uz šiem jauniešiem... bet šaubos). Pats storijs gan man likās pārāk psihopātisks, mazticams, un pat pievērsa nenopietnai kontemplācijai par tēmu, cik ļoti uzlecošās saules tauta bija vai nebija pelnījusi tās atombumbas, taču filmas veidotāji ir pacentušies ne pa jokam, tik ļoti, ka pēc pirmās grēksūdzes bija jāņem divu diennakšu garuma pauze, estētisko jutekļu pārsātinājums iestājas ātri un acis nogurst kaut vai no tā, ka visu laiku jālasa titri. Taču sižeta izspēle ir interesanta, pārliecinoša un kinematogrāfiskie risinājumi valdzinoši (kamēr nesāk atkārtoties), vietām pat ļoti skaisti. Morāle? Neesmu drošs (jāpadomā vēl par tām atombumbām, he he), bet kā mākslas darbs šis noteikti saņem ieskaiti, ar mīnusu (jo pieticība ir tikums)
We Need To Talk About Kevin (Lielbritānija/ASV, 2011)
Savukārt šis, daiļā dzimuma* režisores veikums uz visu dzirdēto/lasīto atsauksmju fona beigās tomēr lika vilties. Pirmkārt, tas izgāžas visos punktos, kuros augstāk apskatītais kino vinnē. Nelineārā uzbūve ātri noved neizpratnē, sižetiski arī šī filma ir veidota kā mozaīka, viens flešbeks pēc otra, taču tajā paliek milzīgi caurumi, kuri tā arī netiek aizpildīti līdz pašām beigām. Wtf? Otrkārt, centieni ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem (krāsām, formām, mūziku utml.) paust galvenās varones pasaulē notiekošā emocionālos aspektus ir sasodīti uzkrītoši un pretenciozi, trūkst jebkādas subtilitātes, augstā mūsdienu māksla bļe, viss kā pēc grāmatas (filmu skolas, es domāju – kārtības labad, jāpiebilst, ka šis tiešām ir grāmatas ekranizējums, turklāt oriģināla autorei paticis), taču man nebūt nevajag, lai savu intersubjektīvo simbolismu man šitā bāztu acīs. *Tad jau tiešām labāk Džodija Fostere ar savu absurdo BEBRU un Melu Gibsonu :D bez nekāda caurspīdīguma (jo nav nekā, kam spīdēt cauri...) No otras puses, galvenie aktieri darbojas nevainojami, patiešām labs kāstings, un vairākas ainas ir asprātīgas un epohāli izklaidējošas. Morāles, šķiet, ir vēl mazāk kā Grēksūdzēs, patiesībā pat rodas aizdomas, ka šāda māksla ir kaitīga, jo vārda tiešā nozīmē bezjēdzīgu vardarbību parāda neitrālā gaismā un bez verbāliem komentāriem. Varbūt vajadzēja...- Music: Fear Factory
- 10 complimentsLeave a compliment
- The Beast from Riga
- 6/4/12 10:20 am
Šis nav pats labākais laiks būt latvietim Nīderlandē – tā nodomāju pirms apmēram divām nedēļām Amsterdamas Slouterdaika nodokļu administrācijā, sajutis, kā pēc manas adreses izlasīšanas apkalpojošā personāla attieksme mainās no formāli pretimnākošas uz izteikti vēsu – šķita, ka mani pat mēģina atšūt ar birokrātiskām metodēm, jo valsti pametu ar divām pretrunīgām informācijām apdrošināšanas naudas atgriešanas jautājumā. Tārīta avīžu galvenā ziņa bija par tiesas spriedumu (lv portālu lasītājiem droši vien jau labi zināmā) Roberta M. lietā, uz kuru manu uzmanību vērsa Pelle... The Beast from Riga, tā viņu dēvējot presē. Galvenais, ka tobrīd pats sajutos tāds – viss sātanisks, savākts un mērķtiecīgs, bez emocijām, proper englishā mehāniski atkārtojot savus jautājumus, līdz pārliecinājos, ka esmu saprasts/sapratis pareizi. Jā, vēl gari mati, āžbārda, pīrsings... Kā teica medniece, no Greenpack tiku atlaists, jo cilvēki esot baidījušies un “nezinājuši, kā ar mani runāt” (LOL. Nerunāt!) Kopsavilkums vēl nav tapis, bet, kā teicis Zālamans, visam ir savs laiks un vieta. Interesanti, ka autobusā uz Viļņu slīpi pāri ejai sēdēja igauņu meitene, uz kuras somas vēlāk (t.i. pēc pusotras jaunā albuma noklausīšanās) pamanīju BURZUM uzšuvi. Bet pedofilus (un izvarotājus), manuprāt, vajadzētu kastrēt, nevis ārstēt. Protams, tikai pietiekamu pierādījumu gadījumā
- Music: Of the Wand and the Moon
- 11 complimentsLeave a compliment
- Falkenberga
- 5/31/12 10:31 am
Šajā rakursā nevar redzēt, bet kritušajam varonim pie kājām ir tipiska XX. gadsimta vācu armijas ķivere. Var redzēt, ka bērns ar duncīti pie sāniem ir krietni lielāks par lauvu (trūkst tikai kamieļa haha), tātad ir vai nu milžu atvase, vai arī tās krēpes ir anatomiski neiespējamas, varbūt abi. Manā interpretācijā piemineklis (trīskāršā liepu ielokā, iepretim gaumīgai baznīciņai, mazā vidusvācijas pilsētiņā, kuras galvenā funkcija šķiet ir dzelzceļa mezgls; perifērijā neredzējām ne piekūnus, ne izteiktus kalnus) ir radies nacionālromantiskajā ērā starp abiem pasaules kariem, un tas homoerotiskais zigfridiskais tēls simbolizē salauzto vācu varoņu garu, uz kura kapa izaugs vēl episkāks un suicidālāks (bērna prātā), bet kas ir tas Heldenhains, to gan nezinu- Music: Эсвэтэ Эсэлвэ
- 6 complimentsLeave a compliment
- Mincīši
- 4/6/12 08:50 pm
Turkiem pilnmēness. Sarkans, spriežot pēc visa. Kāds tev?- Music: Nutrition
- 2 complimentsLeave a compliment
- Detachment
- 3/16/12 04:58 am
Lai gan šis tas šķebināja (klišejas, mūzika), citi risinājumi bija ļoti pārliecinoši. Es zinu tagad, kādi nebūs mani bērni. 4/5, par centību“God, you are a shallow, disgusting creature. You want to know the truth? You're not gonna be in a band, or a model, missy, because you have no ambition. With no skills you'll be competing with 80% of the US workforce for a minimum wage job, which you'll work at for the rest of your life until you're replaced by a computer. The only talent you'll ever have is getting men to fuck you! Your life will basically become a carnival of pain, and when you can't stand it, not one more day, not one more hour, it will get worse. Much worse.”
- Music: Soap&Skin
- 2 complimentsLeave a compliment
- Kū
- 3/13/12 04:45 pm
Reizēm jūtos kā viņi, tas ir, no citas planētas un vispār apdalītāki vizuālo referenču ziņā, varbūt laiks beidzot kādam angstrantam :@
Piemēram, smīdina indie paaudzes elitārisms: bitch, Pixies bija mana mīļākā grupa 14-15 gadu vecumā, zinu no galvas visas dziesmas un nevajag man vairs, bērnība, apnicis, I’ve moved on un viņi bija izjukuši jau tad, tas uz brūkošo torņu fona Faitklabā (1999, like, pirms 13 gadiem... please) _jau tad_ bija naiss flešbeks un viss, prāts sen vairs nav mājās, seja ir lauzta aha aha I Bleed utjpr. tomēr rādionaba katru dienu liek pa dziesmai, kultisti nekro tādi sev, man tas liekas uzspēlēti... un lieki, lieciet Soundgarden tad jau
Vai, piemēram, tāpēc jau rakstu, ka tu nesaproti, jo dzīvo un domā savu nenobriedušo koncepciju un klišeju varā, konsekventums un principi ir brīvības bendes, neoriģinālais losi, tev nav nekādas sajēgas par anarhosātanisma pamatnostādnēm, tu tikai blēj dūms un sātans, bet nākamajā mirklī nesaproti, kas tevi valda, un turpini ciest, kāds tam sakars ar anarhiju. Tu esi vergs
Tad vēl hīts Tu neiedevi man skoču manu rīcību nosauca par bērnišķīgu, lai gan tikai skaidri un gaiši uz vienām pretenzijām atbildēju ar savām (citām), ko tad tas nozīmē, kur ir atšķirība, vai par pieaugušu rīcību sauc tādu, kur tu noklusē savus patiesos motīvus un domas, vai vēl _trakāk_ runā nepatiesību, es saprotu, ka tev nepatīk kaņepju dūmi, bet tu neesi mana mamma, lai mācītu, kā uzvesties, jo ko tad tu dari, salīdzinot mani ar bērnu, citi sauc par nepieskaitāmu, slimniece tu, kam tev tas zāļu tēju miljons līdz griestiem, ja nespēj sevi izārstēt aeeeeiiiewds pasaule eju pēc piena, zb :*
upd. un tu... tu taču esi pārsteidzoši garlaicīga būtne, vismaz tava ciba noteikti, kuru interesē tavi izdalījumi, tava virtuve, alus un kārtis, tavs paspēlēties... nevis nebriesti tu, bet vīsti, nekas, man vairs nav žēl- Music: Paradise Lost
- 17 complimentsLeave a compliment
- Īsfilma
- 3/9/12 12:09 pm
Ejiet, bērni, rotaļās (2010)
Lomās: Mārcis Lācis, Vilma Vārpiņa, Kristaps Pūce, Vladislavs Saveljevs, Andrejs Kalnačs
Režisore: Baiba Aizkalna. Jura Podnieka Studija, 2010- Music: Black Tape for a Blue Girl
- 5 complimentsLeave a compliment
- O
- 2/29/12 03:35 am
Visforšākais 84. Ikgadējā Anonīmo Akadēmiķu Ceremoniālā rituāla pārsteigums – Lielais O Bretam Makenzijam!
Novisu laikuceturtā labākā Jaunzēlandes komēdijdueta un HBO indīhipstermastsī seriāla Flight of the Conchords
Par labāko dziesmu, filmai, kuru es droši vien nekad neskatīšos, bet vienalga... negaidīti, mīlīgi un pelnīti (gan jau)
Apbalvotāji viņam arī bija vieni no simpātiskākajiem, patētiskākie noteikti (Vils Ferels un Začs Ga#%*f$%ass (?) :)
p.s. palasīju vēl internetus un... vī, viņš būšot P. Džeksona «Hobitā», tikai sazin kāpēc elfa lomā 1_1
(Lindir is an Elf of Rivendell who listens to Bilbo Baggins declaiming poetry)- Music: Flight of the Conchords
- 2 complimentsLeave a compliment
- Nebaidies
- 2/21/12 09:48 am
- Music: Amurekimuri
- 8 complimentsLeave a compliment
- Iedvesmai
- 1/28/12 10:08 am
- Music: Electric Wizard
- 1 complimentLeave a compliment