Atradu lielisku pielietojumu no latvānijas līdzi atceļojušajām Maximas novelcenēm. Līmēju tās virsū iepriekšējo iemītnieku (poļu) pret griestiem nospiesto odu kadaveriem. Diemžēl tādu ir veseli pieci, bet uzlīmes tikai divas :/

Savukārt vienu no NL Jobs krekliem promotēju grīdas lupatas statusā. Besī tās dredu slotas, neticu

Reizēm jūtos kā viņi, tas ir, no citas planētas un vispār apdalītāki vizuālo referenču ziņā, varbūt laiks beidzot kādam angstrantam :@

Piemēram, smīdina indie paaudzes elitārisms: bitch, Pixies bija mana mīļākā grupa 14-15 gadu vecumā, zinu no galvas visas dziesmas un nevajag man vairs, bērnība, apnicis, I’ve moved on un viņi bija izjukuši jau tad, tas uz brūkošo torņu fona Faitklabā (1999, like, pirms 13 gadiem... please) _jau tad_ bija naiss flešbeks un viss, prāts sen vairs nav mājās, seja ir lauzta aha aha I Bleed utjpr. tomēr rādionaba katru dienu liek pa dziesmai, kultisti nekro tādi sev, man tas liekas uzspēlēti... un lieki, lieciet Soundgarden tad jau

Vai, piemēram, tāpēc jau rakstu, ka tu nesaproti, jo dzīvo un domā savu nenobriedušo koncepciju un klišeju varā, konsekventums un principi ir brīvības bendes, neoriģinālais losi, tev nav nekādas sajēgas par anarhosātanisma pamatnostādnēm, tu tikai blēj dūms un sātans, bet nākamajā mirklī nesaproti, kas tevi valda, un turpini ciest, kāds tam sakars ar anarhiju. Tu esi vergs

Tad vēl hīts Tu neiedevi man skoču manu rīcību nosauca par bērnišķīgu, lai gan tikai skaidri un gaiši uz vienām pretenzijām atbildēju ar savām (citām), ko tad tas nozīmē, kur ir atšķirība, vai par pieaugušu rīcību sauc tādu, kur tu noklusē savus patiesos motīvus un domas, vai vēl _trakāk_ runā nepatiesību, es saprotu, ka tev nepatīk kaņepju dūmi, bet tu neesi mana mamma, lai mācītu, kā uzvesties, jo ko tad tu dari, salīdzinot mani ar bērnu, citi sauc par nepieskaitāmu, slimniece tu, kam tev tas zāļu tēju miljons līdz griestiem, ja nespēj sevi izārstēt aeeeeiiiewds pasaule eju pēc piena, zb :*

upd. un tu... tu taču esi pārsteidzoši garlaicīga būtne, vismaz tava ciba noteikti, kuru interesē tavi izdalījumi, tava virtuve, alus un kārtis, tavs paspēlēties... nevis nebriesti tu, bet vīsti, nekas, man vairs nav žēl

Atbraucu no vietas, par kuru augstāki šķiet tikai bezpersoniski skursteņi un baznīcu torņi, uz savu balto namiņu sniegos, kura iekštelpās temperatūra ierašanās brīdī svārstījās no -7 līdz -11 °C (tagad ir subj.) Lai neatdzistu, klausos enerģisku ēbēemm un ritmiski ņemos pa virtuvi (blogoju, ieliecies ceļos (c) lj-user texti), kurinu trīs no četrām krāsnīm, bet laikam būs jāpiešķiļ arī ceturtā, par virsdrēbju novilkšanu līdz vēlam vakaram nemaz nedomāju, nav jau pirmā reize. Ūdensvads, protams, aizsalis, kausēju katliņā iegrābtu sniegu, taču nekas ļauns tuvākajā redzeslokā nav atgadījes, pat ceļš notīrīts, vienīgi saplaisājušas divas stikla burkas un ledusskapī atkal dancojušas peles. Pirms izkāpšanas no autobusa sabļāvu uz vadītāju un viņa drugānu (nācās kliegt DAVAI LAID ĀRĀ! un nokristīt par seniliem lohiem, jo “autobuss ir bojāts” ejietgalīgi es taču nekāpšu tāpēc puskilometru kalnā... detaļās neiedziļināšos – izbrīnīja tas, cik spontāni tas notika). It kā sīkums, bet patīkami (skorpions) :))

- I hope you miss me.
- Me too...
- I will