1.5h techno-opera set in future USSR

http://youtu.be/tBKTrVa20CQ
http://rusfolder.com/37194309

http://argonov.ru/2032.html

Nu & kā tu neēdīsi no tik skaista koka. VILLJAMS BLEIKS, 1808

Daudz laimes arī jums 14. baktunā!

Kāds pasaules gals, muļķi! Tā Visuma Atmans izelpo un tagad sāk jaunu ieelpu

Es ceru, novēlu visiem, kas to pelnījuši, lai tas nozīmē bezgalīgu enerģiju, tādu, kas pieaug ar katru dienu

Nu, un varbūt pietiks vienreiz tās negatīvās vīzijas ģenerēt

Nē, vismaz vēl kādu gadiņu, lūūūdzu

Jēzus saka, ka vēl 4

Mm.. nu ok

Drīkst

Beidzot arī Taurupē līst. Sienāžus gan tas neietekmē. Vismaz nu var atvērt durvis un ielaist mājā svaigu, par iekštelpām vēsāku gaisu. Iepriekšējo dienu tveici daļēji izturēt palīdzēja nenormālos kvantumos klausītie kosmiskie un ziemīgie ambientblekmetāli (Lustre, Paysage d’Hiver, Alrakis, Darkspace, Carcharoth Λ.V., Arvorar, Nahvalr, Yoga, Locrian, Trist u.c.), bet veselīgu htonisko delīriju uzturēt – Menace Ruine melni psihodēliskais trans. Ziemās man, savukārt, vairāk patīk vasarīga mūzika, folks un visādi ēteriskie elfi. Labi, ka lauku mājas neuzkarst, vienalga, atmosfēras spiediens vedina piekopt kastaņedisku diennakts režīmu, jo naktīs ir tik patīkami, bet dienās ārā valda dunduri un iekšā domādams neizdomāsi to, kas tev jāizdomā garīgam darbam, saelpojoties kaņepju dūmus, gan kļūst relatīvi vieglāk... Aizvakar viņa visu dienu centās iekarot Maskavu, kamēr es uzjautrinājos par sievišķi dievišķi iracionālo stratēģiju (kas galu galā vainagojās panākumiem), bet vakar pats neizturēju, pasūtīju no arhipelāgiem veidotu zemeslodi un nodibināju varenu polinēziešu impēriju, tradīcijās un reliģijā balstītu, ar maoru kareivjiem apceļoju visu pasauli, kolonizēju vairākas salas, bet Honolulu uzcēlu Stounhendžu, Ēģiptes Piramīdas, Rodas Kolosu, Svētās Sofijas katedrāli, Chichen Itza un vēl kaut ko, par oficiālo reliģiju pasludināju Zoroastrismu, kuru aktīvi izplatīju un konvertēju pat neatkarīgo Jeruzālemes pilsētvalsti. Kur gan vēl citur tāds vājprātīgs sinkrētisms būtu iespējams, ja ne imaginārajā pasaulē. Es, protams, runāju par Civilizāciju (V) – vienīgo datorspēli, kuru esmu atļāvies pēdējo desmitplus gadu laikā. Ap 1020. gadu mūsu ērā man konkrēti apnika, bet vismaz nebija jādomā par to, ko nemaz karstumā nevar padomāt.

Nobeiguma vietā kaut kas no tā kosmiskā blekmetāla, skan nedaudz amatieriski, bet visā visumā no “sirds”

Melnais ezers un Kādas īstenības reinkarnācija

( Cibai 10 )

Cibā mani neviens neievilka, bet pieļauju, ka pirmoreiz par tādu uzzināju kaut kur koijots administrētajā “Piparmētras” forumā. Aptuveni 2005. gada otrajā pusē, kad arī tika radīta šī identitāte, piereģistrējos kā nefolks (ar s) un kādu laiku eksistēju tikai un vienīgi kā lasītājs, bet tad nokaunējos un izdzēsos. Atceros, ka biju savācis sevisprāt diezgan interesantu draugu lentu, taču, lai gan biju sajūsmā par vietnes latviskojumiem, īsti nesapratu LJ platformas priekšrocības un norakstīju SC kā pārāk neērtu un lietotājam nedraudzīgu (pats tolaik vedu parodiju par blogu tagad jau vēl vairāk norakstītajā Yahoo! 360°)

2008. gada sākumā iestājos nacionālajā megaportālā Draugiem.lv, kur mani visu laiku sūdzēja tautas policijā un banoja, bet par to, ka biju sācis tur rakstīt dienasgrāmatu jeb spamot (galvenokārt par mūziku vai citiem sev interesējošiem kultūras fenomeniem), cenzūra un ierobežota pieejamība mani galīgi neapmierināja, tāpēc nedaudz iespringu un pārcēlos šurp (ar visiem draugu dienasgrāmatas spamiem). Vismaz pusgadu Cibas komunālajā elementā vispār neiedziļinājos; izņemot paziņas, citus īpaši nelasīju, bet tad vienā jaukā dienā sapratu, ka tā nav pieklājīgi, un piedraugoju visus, kas bija piedraugojuši mani.

2011. gada rudenī izdomāju, ka būtu feini iegūt vairāk lietotājbildes, bet PayPal mētājās liekas eiras, tāpēc kļuvu par apmaksāto lietotāju, piedraugoju visus, kas nekaitina un neraksta pavisam garlaicīgi (ātrākais veids, kā tikt pie jauniem sekotājiem, yo), sataisīju kaudzi antenu (RSS barotņu), galvenokārt paša vajadzībām (lai no cibas nebūtu jāiet ārā vispār hehe), un beigās iegāju tādā azartā, ka bija jāsāk rakstīt zem atslēgas (līdz tam to praktiski nekad nedarīju)

2012. gada sākumā nefolk žurnālu izdzēsa dusmīga veģma un viņas astrālās draudzenes. Pēc tam veselu nedēļu atturējos no cibošanas, bet tās ir pupu mizas, ņemot vērā, ka divreiz mūžā uz pusgadu esmu atturējies pat no pīpēšanas; kādā rītā padevos atkarībai un vienkārši sāku jaunu žurnālu, t.i. šo. Vecā saturu vēlāk dabūju atpakaļ par pudeli Bushmills Black, bet turpināt tur nebija nekādas vēlēšanās. Man laiks beigt, bet dotajā kontekstā laikam vispiemērotāk būtu to darīt ar vienu no patiesākajām atziņām visā klab.lv

Achtung: cibošanās var izraisīt spēcīgu psiholoģisku atkarību. Esiet modri.

Kā es priecājos, ka šodien ir 9. jūlijs, nevis kaut kāds, teiksim, 18. augusts!

Līdz nākamajam festivālam vēl 3-4 dienas, ar Alcest, Soundarcade un Hexvessel viss skaidrs, Anathema es laikam nekad nesapratīšu, laiks nu ķerties klāt šitam, nav taču klausīti kopš deviņdesmitajiem un tolaik patika, albūmu nosaukumi arī tādi daudzsološi...

Sp. paldies chimera

Água doce

Vēl es šodien 50 minūtes gaidīju, kamēr man izraus gudrības zobu, naturāli sēdēju gaitenī un gaidīju, visapkārt vienas pensionāres, aiz sienas kaut ko urbj, atnācu laikā, pagaidīju tāpat, grāmatas līdzi nebija, izlasīju visu cibu, cik bija telefonā, tad iesnaudos, attapos, sadusmojos, izdomāju, ka dodu viņiem vēl 14 minūtes, pēc 10 garām gāja māsiņa un vaicāja, vai esmu balodis, teicu, ka jā, un prasīju, cik ilgi vēl, kādas 20 minūtes, viņa atbildēja un iegāja kabinetā, bet jau 50 ir par daudz, likt gaidīt, kamēr tev izraus zobu, tik ilgi nav cilvēka cienīgi, nospriedu, piecēlos un reģistratūrā pateicu, ka eju prom, jo mani tāda apkalpošana neapmierina, kad iznācu ārā, lija lietus, biju vienā kreklā un saliju, varēju jau arī pagaidīt ilgāk, tā notiek, kad nemierīga dvēsele

Vīrietim 33. dzimšanas dienu pienākas svinēt 33 dienas. Tātad strādāt man bija jāsāk jau vakar :/ Tā vietā visu dienu nodarbojos ar daiļpļaušanu (pāri viduklim izaugušo zemes matu ieveidošanu perifērijā, ievērojot funkcionālas pludlīnijas un atstājot ziedošus kušķus nejaušā kārtībā, izskatās haotiski, oriģināli un labi), kārtoju ārējos cietņus, aizkrāsojot zvaigznes piemirstām filmām, un kačāju mūziku internetā (no visa jaunā Artesia šķiet pats baudāmākais ieguvums =) Acīmredzot nekad negrasos pieaugt, kā teicis antirealist, vajag jau nevis pieaugt (tā kā kaut kam klāt), bet izaugt. Labrīt, Astra Zoldnere

Mhm, vakardien vispār nepaspējām uz nevienu bez jautājumzīmēm, tāpēc šodien būs jāiespringst :) Tas, kas (kā pienākas festivāla pēdējai dienai!) notiek pēc desmitiem jau ir uz robežas ar sāpīgi... (Agonoize gan te ir tikai loģistisku apsvērumu dēļ jeb tāpēc, ka blakus Agrahallei uz dienu atstāsim somu, bet šie būs vienīgie, kurus atļaušoties noskatīties Ments: viņš tur ir “darbinieks” jeb pieskata Steinklang Industries bodīti tirgus angārā)

? 17.00h Subheim (GR) Volkspalast Kantine
19.40h Tzolk'in (B/F) Volkspalast Kantine
19.50h Arkona (RUS) Felsenkeller
21.30h Bad Sector (I) Volkspalast Kantine
? 22.00h In Gowan Ring (USA) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf (pagan village)
? 22.20h Irfan (BG) Centraltheater
??? 22.30h Agonoize (D) agra hall
?? 22.30h Finntroll (FIN) Felsenkeller

Cosméticos para Cristo! (rock) Mueran Humanos bija tieši tik traki un transs, lai kļūtu par vakardienas privātās eirovīzijas uzvarētājiem. Tici vai nē, bet par tādiem uzzināju, tikai pateicoties Sviesta Cibai (dienasgramata bija ielicis dziesmu un uzrakstījis par to, cik viņiem neglīts diska vāciņš). Detalizētajai atskaitei nav vaļas (un lukstnumura televizorā notiek Karību pirātu maratons), drīz dosimies uz Leipcigas Universitātes ēģiptoloģijas muzeju, kurā šodien ieeja festivāla apmeklētājiem ir par velti, un pēc tam jau atkal kaut kas tāds:

17.00h Euzen (DK) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf (pagan village)
18.00h Empusae (B) Werk II hall A
? 18.00h Aura Noctis (E) Centraltheater
?? 18.30h Ain Soph (I) Volkspalast Kuppelhalle
? 20.20h Dernière Volonté (F) Volkspalast Kuppelhalle
20.30h Of The Wand And The Moon (DK) Volkspalast Kuppelhalle
20.40h Freakangel (EST) Moritzbastei
20.50 Uhr Opera Multi Steel (F) Anker
22.30h Qntal (D) Centraltheater

Detalizētā atskaite ir kļuvusi pārāk detalizēta – pie vakara naglām Wardruna pagānu ciematā iepauzēju (pēc tam), pasaule arī kļuvusi barga (visādas lietiskas ķibeles, laimei vajag atsvaru), tāpēc pagaidām tikai šīvakara melomaniakāli saviļņojošais trilleris

17.30 Uhr Oniric (I) Felsenkeller
18.00 Uhr Grendel (NL) agra-Halle
? 18.30 Uhr Euzen (DK) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf
19.00 Uhr Montserrat Caballé (E) Oper Leipzig
?? 19.20 Uhr Dope Stars Inc. (I) Parkbühne </s>
? 20.00 Uhr Trobar De Morte (E) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf
? 20.00 Uhr Ordo Equitum Solis (I) Felsenkeller
21.20 Uhr Wardruna (N) Centraltheater
21.50 Uhr Mueran Humanos (RA) Moritzbastei
22.00 Uhr Qntal (D) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf
22.50 Uhr Brighter Death Now (S) Anker
? 23.00 Uhr Unto Ashes (USA) Centraltheater

http://wave-gotik-treffen.de/programm.php#wgtvenues

(2) Es atvainojos, ka nekomentēju un neatbildu uz komentāriem, bet tas nudien ir tehniski sarežģīti, arī par to, ka rakstu gandrīz tikai par darbu (un turpināšu), atvainojos, bet tas drīz mainīsies, un šo tomēr jāpieraksta: Vērša 3. dienā uzstādīju jaunu rekordu vai pat divus, trešo dienu pēc kārtas strādājot vienā un tajā pašā vietā (Shrāfenzandes-Monsteras-Nāldvaikas siltumnīcu trīsstūrī), turklāt strādājot 12 apmaksātās stundas (no 7.00 līdz 20.30, tas ar 5 pārtraukumiem), turklāt rītdien jāturpina 6.00, kas nozīmē, ka jāceļas 4.3044, lai mudīgi ieblieztu pa spaini un 5.20 vēl mirušam ieraustos blakus tuklajam, slinkajam un ekstravertajam, bet visumā simpātiskajam kolēģim šaurajā Spijkenisses latviešiem piešķirtajā opelītī, kurš ātrāk par 140 km/h nemaz nebrauc. Bet nu jau pat tas liekas viegli, zinot, ka pēc tādas dienas kļūsti gan rūdītāks, gan par 100 eiro turīgāks, turklāt jau maijā viss mainīsies

Paņēmu uz mājām vienu ģerāniju purpursārto. Dievietei

Ja liekas, ka redzi kaut ko aizdomīgu, tad tā noteikti ir Krājbankas Latvija! 2012. ir garais gads, tādēļ kopš marta derīgi (proti, tādi, kur datumi atbilst nedēļas dienām) pēkšņi kļuvuši salīdzinoši daudzi no vecajiem, te uzkrātajiem kalendāriem, pateikšu priekšā – ja tev kaut kur mētājas sens 1990., 2001. vai 2007. gada kalendārs, vari droši likt pie sienas, ja nav nekā labāka un vajag, protams, tāpēc, ka tev tāpat ir androīds un internets, kurš pasaka priekšā mēness fāzes, ja tev tas vispār ir vajadzīgs, jo vienmēr taču var paskatīties debesīs ar neapbruņotu aci, vai ne, ar cilvēku shēmām un kalendāriem gan mēdz būt grūtāk. Man liekas, es tūlīt būšu pārsniedzis dienas klabēšanas normu. RevolūcijaDieviete, nāc

Ir melnais, pelēkais un baltais

Ir alfa, beta un gamma

Ir bērni, pieaugušie un patiesība

Ir zilas debesis, mākoņi un nakts

Ir dzīvība, kaisle un nāve

Tikai nāve ir ārpus laika

Es neticu, es vienkārši daru

Vai tu maz tici, ka ir tāds forever...
Till Death do us part ir viss, ar ko rēķinos

Ir pienācis tās laiks, tāds savā ziņā aplauziens, par spīti tam, ka skan tik skaisti, kad lūst, un vispār (es brīnos, ka nav tāda meitenes vārda – Sērsna), jo slēpošanai tāds sniegs ir nederīgs – mēģinot pa tagadējo segumu laisties diagonāli, agrāk vai vēlāk ielūsti un paliec bez slēpes (man ir tie jaunie stiprinājumi, kas momentāli atvienojas, tikko kā kaut kas ne tā). Sērsna klāj arī P4 asfaltu, nelabvēlīgi ietekmējot saķeri ar divriteņa riepām un tādējādi arī padarot ceļu līdz pagasta centram somewhat apgrūtinošāku. Bet nav sāpju bez ieguvuma! Ja vajadzēs, līdz pašam pasaules galam es iešu un tikšu – ja pirmais, gaidīšu pazemes pļavās ar dzīrēm. Attēlā – ozols, kurā brālēns (tas, kurš psihodēliskais ;) esot ar draugiem uzkāpis pēc Taurupes aptiekas apmeklējuma... un ilgi nevarējis nokāpt, hehehe.

Pie viena /atkal viss jau nokavēts :/ tradicionālā AFIŠA. Recognize!

Atbraucu no vietas, par kuru augstāki šķiet tikai bezpersoniski skursteņi un baznīcu torņi, uz savu balto namiņu sniegos, kura iekštelpās temperatūra ierašanās brīdī svārstījās no -7 līdz -11 °C (tagad ir subj.) Lai neatdzistu, klausos enerģisku ēbēemm un ritmiski ņemos pa virtuvi (blogoju, ieliecies ceļos (c) lj-user texti), kurinu trīs no četrām krāsnīm, bet laikam būs jāpiešķiļ arī ceturtā, par virsdrēbju novilkšanu līdz vēlam vakaram nemaz nedomāju, nav jau pirmā reize. Ūdensvads, protams, aizsalis, kausēju katliņā iegrābtu sniegu, taču nekas ļauns tuvākajā redzeslokā nav atgadījes, pat ceļš notīrīts, vienīgi saplaisājušas divas stikla burkas un ledusskapī atkal dancojušas peles. Pirms izkāpšanas no autobusa sabļāvu uz vadītāju un viņa drugānu (nācās kliegt DAVAI LAID ĀRĀ! un nokristīt par seniliem lohiem, jo “autobuss ir bojāts” ejietgalīgi es taču nekāpšu tāpēc puskilometru kalnā... detaļās neiedziļināšos – izbrīnīja tas, cik spontāni tas notika). It kā sīkums, bet patīkami (skorpions) :))

- I hope you miss me.
- Me too...
- I will

Tas noteikti nav tik svarīgi, bet visnmaz interesanti. Teiksim, ja man pirmoreiz sekss bija 15 gadu vecumā, bet ne es, ne meitene (loģiski) nebeidzām, pirmais orgasms nevienatnē 16, bet arī tikai mutē/ar rociņām, un tad beidzot viss līdz galam jeb ‘kā pienākas’ tikai 17, kuru skaitli tad ‘pilntiesīgi’ uzskatīt par izšķirošo deflorācijas rādītāju?

Nezinu, neesmu izlēmis

Poll #18807 Neviens tev neliek atbildēt, ja
Open to: All, results viewable to: All

Cik gados tu zaudēji nevainību?

Tev sāpēja?