‘Sir,’ I said to the universe, ‘I exist.’
‘That,’ said the universe, ‘creates no sense of obligation in me whatsoever.’

Ir melnais, pelēkais un baltais

Ir alfa, beta un gamma

Ir bērni, pieaugušie un patiesība

Ir zilas debesis, mākoņi un nakts

Ir dzīvība, kaisle un nāve

Tikai nāve ir ārpus laika

Es neticu, es vienkārši daru

NeviensNekas nav bijis pret mani tik labvēlīgs kā Visums. Kad esmu vaicājis, tas vienmēr ir atbildējis. Kad esmu lūdzis, tas devis man to, kas vajadzīgs, un liedzis to, kas varētu kaitēt, vai vismaz licis pārliecinošus šķēršļus ceļā uz to. Kad esmu atteicies noticēt acīmredzamajam (bieži), tad talkā vienmēr ir nācis Nekas. Tomēr pat spītībā dzimušos pūliņus, kas taustāmus augļus nav nesuši, nožēloju reti. Nav tāda zemē velti nomesta laika – ja zeme ir auglīga, kaut kas no tās izdīgs vienmēr. Reizēm sasniegt iecerēto nav tik svarīgi, kā neatkāpties. Es ticu, esmu pārliecinājies, kā Visums novērtē nepadošanos. Relentlessness. Reizēm nevis mērķis ir galvenais, bet ceļš pie tā un kur tas tevi aizved... Nē, šis nav vingrinājums tautoloģijā. Pusotru gadu tulkoju filmas, tagad, pēc pusotra mēneša grāmatas zinu, kā nevajag tulkot literatūru :)