Pārmaiņas pēc :) par to, kas man irvairs nav aktuāli, tātad, darbu (otro :)) Pagājušonedēļ, tātad, trīs dienas nestrādāju aģentūras kļūdas dēļ, bet pēc tam trīs darīju vienu un to pašu – vispirms 12 stundas 15 minūtes, atskaitot pauzes, pēc tam 10 stundas un 15 minūtes, bet sestdien vien nieka 9h, tātad, darīju vienu un to pašu – no standarta izmēra (ø15 cm) plastmasas puķupodiem rāvu laukā hortenziju stādus ar visām zemēm un liku plauktiņos, bez ceremonijām, cieši blakus vienu otram, tukšos podus tornī, no labās uz kreiso, vispirms augšu, tad apakšu, tad vidu, un tā, kamēr ratiņi pilni, tad ņem nākamos un pārkrāmē tikko iztukšotajos. Vēlāk tos savāc sekojošais ķēdes posms pārstādīšanas procesā – pārmaiņas pēc nevis poļi, bet kaut kādi iepriekš neredzēti aborigēni (holandieši) bija, kuri man sākumā stipri izskatījās pēc cietumniekiem (bet nedaudz vēlāk pēc cietumniekiem-gejiem), kas atsūtīti šurp labošanas darbos. Visu laiku darīt vienu un to pašu ir ļoti izdevīgi, ja esi melomāns, bezkaunīgs un ne ar vienu nav jākomunicē (poļi parasti strādā pa diviem, mani jau sen atstāj vienu, laikam baidās :), iespējams, tāpēc pirmajā dienā atkal satrakojos, lasi, pārcentos. Izraut tādu 5-15 cm hortenzijas stādu nemaz nav tik viegli, jo tie ir nesen laistīti, zeme piebriedusi, saknes pārņēmušas poda iekšmalas (noslēpums ir uzsist ar poda malu pa plauktiņu) vai, atsevišķām šķirnēm, biezā slānī izaugušas pa apakšas caurumiem (tad jākasa nost ar pirkstiem). Cimdi kļūst mitri pirmajās desmit minūtēs un neizžūst visu dienu (nākamajā dienā zem biezajiem darba vilku gumijas, tātad, pa diviem katrā rokā un bija normz), mikroklimats neapskaužams, viss nopietnais darbs atkal tiek plaukstām. Katrā ziņā reimatiskā smeldze pirkstos ātri zaudēja aktualitāti. Tikai ap 15-16 dienā (t.i. pēc astoņu stundu raušanas) iedomājos, ka vajadzētu samainīt rokas, t.i. pataupīt labo, kurai līdz šim ticis 80% slodzes, bet bija jau par vēlu. Pēc ceturtās pauzes labā plauksta bija kļuvusi pavisam stīva un kaut cik pakustināma tikai ar sāpēm. Atlikušo dienas daļu visu darīju ar kreiso, otru lietojot pavisam simboliski un tikai no plaukstas locītavas augšup. Ap sešiem kļuvu reāli nikns, podi krita laukā no rokām, visas drēbes, arī kabatas pilnas ar zemi/kūdru/saknēm, vēl paralēli besīja kantoris, kuram es jopcik šobrīd pelnu vairāk naudas nekā pats sev, starp maiņām nemaz nav fiziski iespējams izgulēties (mājās deviņos, jāceļas puspiecos, bet bez ikvakara kino un dūmu vannas taču nav dzīves :), kamēr tie nevīžo sakārtot pavisam elementāras lietas. Pirms gulētiešanas labā augšdelna bija ievērojami pietūkusi (vēl tagad nedaudz ir, bet vismaz var redzēt lielos asinsvadus) un tikpat nekustīga. Nospriedu, ka, ja no rīta plauksta nejutīsies labāk, uz darbu aizbraukšu, bet pirmajā pārtraukumā fīreram teikšu Alright, big dog, I can only work with one hand, so send me home (lai ieriebtu kantorim vismaz). No rīta pietūkums bija kļuvis vēl iespaidīgāks, taču roka jau puslīdz lietojama, tāpēc nolēmu nepadoties, strādāt ar to pašu kreiso, bet nesteidzīgi, apdomīgi un, pats galvenais, nedarīt pāri augiem, jo tie ne pie kā nav vainīgi. Ja hortenzijām ir apziņa, šis process tai noteikti nav patīkams, jo ir ārkārtīgi agresīvs un uzskatāmi traumējošs. Nav divu vienādu stādu, tos ir grūti satvert tieši īstajā vietā pie saknes, par izraušanu jau bildu – ja saknes nav brīvas un augsne kaut nedaudz mitra, uzreiz nekas neraujas un plauksta brutāli pārslīd stādam – īsāk sakot, izplūkātas lapas, norauti pumpuri un salauzti dzinumi ir norma. Par spīti tam pa šīm trim dienām līdz galam, t.i. neatgriezeniski nobeidzu tikai vienu. Bet caur rokām noteikti izgāja pārsimts tūkstoši

Nē, siltumnīca tomēr nekur nepazūd -- rīt tajā pašā laikā (nutadatlaidīsvienreizbeidzotpaīstamko, ^^ nebrīnīšos) -- tāpat kā sāpes pirkstos (kuras kosmosa noteiktā kārtībā pāriet, tikai tos intensīvi nodarbinot)

National Geographic tematiskā WWII nedēļa. Katru vakaru līdz bezjēgai piesūcinu ķermeni ar ūdeni, skatoties lv frenzy laikos iekrājušās filmas (pa vienai divās trīs dienās, vajadzētu kaut kad uzrakstīt, bet ar lg grūti noformēt), telefonā blekmetāla pārsvaru organiski nomainījis dark electro un harsh ebm (darba vajadzībām/radio rezistancei), mājās vakaros (pēdējos) dominē Otto Dix, tomēr bezbožna skaista mūzika vietām

Нам подарят утешение
Белая фея, зелённая фея
Исцеление, успокоение
И грехов всех отпущение

(1) Īstenībā guļu vannā, lasu aiz stūra ielādētās frendlistes un pīpēju, kad izkāpšu, iedzeršu pāris malkus vermuta, portvīna, vai kas man tur ir, un 5 minūtes caur internetiem iešu uz Shell benzīntanku pēc vienalga cik dārgiem cimdiem, jo tādu slodzi manas plaukstas vēl savā mūžā nav nesušas, jāpasaudzē, citādi vidēji 3 mikrotraumas dienā

(0) Šorīt, tieši pirms līgumā noteiktajām divām nedēļām viens pēc otra paziņojām medniecei par darba attiecību pārtraukšanu ar NL Jobs. Pusotrs mēnesis pasaku pilsētiņā liekas tieši tik piesātināts un (vēlreiz) norūdošs, lai būtu sākums kaut kam vēl... pag

Ha, pa šo laiku man parādījies arī trešais otrais darbs, un nu jau jūtos kā aģentūras tūrists ar apmaksātām fizkultūras nodarbībām (viss labi, tikai pirksti stīvi, ģitāras soļņiku ir mācēdams nenospēlēsi... bet defaulto tomātu latviešiem skauž :) Sestdien, vot, no sešiem rītā līdz divpadsmitiem no vieniem ripojošiem trīsplauktu vagoniņiem uz citiem krāmēju zilo hortenziju (Hydrangea macrophylla) puķupodus Māslandes van Geest siltumnīcā -- pa diviem reizē, īkšķi kompostā, rāviens, cēliens, pagrieziens, 11 uz katra vidējā plaukta, feini vispār un salīdzinoši, es teikšu, ka pagaidām no visiem četriem otrajiem darbiem šis bijis vispatīkamākais. Varbūt tāpēc, ka ziedi, arī publika (lasi, poļi) liekas mierīgāka, nav jāsteidzas (sākumā, Jaguāra iedresēts, plosījos tik ātri, ka manu lingvistisko aparātu sildošo lietuviešu kolēģi Audriu aizsūtīja darīt kaut ko citu... Slower!! -- Why?? -- Alright, if you can't work slower, go do that... )) Kad zili sārtās hortenzijas beidzās, pakrāmēju baltās blakus poļu meitenēm, bet kad beidzās piekrāmējamie plauktiņi, dabūju likt kopā tos. Pēc tam vakarā bijām uz ārkārtīgi izklaidējošu metāla koncertu Schiedamas noordā, kurš nudien bija katra tā eiro vērts, kā arī uzzinājām, kas par zvēru ir mitoloģiskais burgeru karalis, bet par to pacentīšos sacerēt atsevišķu atskaiti, telefonā nē

(e) courtesy of linksys

Jē, izrādās, ka man tomēr ir divi otrie darbi¡¡ ja turpinātu strādāt tikai pie plastmasas kāpurķēdēm Grāvenzādē (vietā, kuras garākā iela saucas Karātavu ceļš :), mums nāktos pārvākties darbaroku loģistikas dēļ -- bet darbarokas te ir reāli attīstīts tirgus, pateicoties kuram, acīmredzot, Nīderlandē ir zemākais bezdarba % Eiropā -- enīvei NL Jobs jau ir manā vietā izlēmuši, ka tas nevienam nav izdevīgi (un labi, ka tā, jo ar mājām un rajonu mums tiešām ir paveicies, kā jau rakstīju -- pārējie latvieši un poļu kolēģi dzīvo Sch Z-Austrumos, gandrīz R-damā, kas nu galīgi nav mežaparks, balkonu viņiem arī nav, spriežot pēc tā, ka pēdējoreiz, kad tur biju, redzēju vienu no brālīšiem pīpējam uz ielas, mazais nabadziņš, viņam ir rīta maiņa pie tomātiem, pārāk dzīvespriecīgs neizskatījās) un nozīmējuši mani kopā ar padsmit poļiem (latviešu neviena, angliski prot tikai katrs ceturtais, runāties neviens nevēlas, pie atpūtas telpām notverams nets, ko vsp vēl vēlēties) uz divām konveijeru līnijām JAGUAR Europe Retail Packing noliktavā Riderkerkā, kas ir tieši diagonāli pretējā pusē Roterdamai no xSchīdamas (pa apvedceļu 15 min). Arī šis darbs ir kudiš labāks par tomātiem, ienīstu rutīnu, bet ERP nekad nav iepriekš zināms, cikos sāksies, astoņos vai vienpadsmitos, un cikos beigsies, vienos vai piecos, dārzeņu vietā eksotiskie augļi (citroni, apelsīni, greipfrūti, vīnogas, no Turcijas, Indijas, Dienvidāfrikas, cik nu uz kastēm paspēju izlasīt) un nevis pakošana, bet Quality Control/marķēšana, konkrēti man, visbiežāk, 5-10 kg kastu cilāšana no paletes uz konveijeru un atpakaļ, par ko iekšējais rembītis ir sajūsmā, bišķi atgādina Madlienas koku kūti (3 dienas lauku gaterī 2008. jūnijā), tikai baļķu vietā krāsainas ogas salīdzinoši vieglā kartonā. Esmu uzzinājis, ka sapelējušu citronu smarža multiplied ir ļoti līdzīga cidonijām, bet rūgstošas vīnogas vnk šķebinoši ož un nebūt nedolbī :) Liekas viegli, un ik pa stundai produkti mainās, Greenpack tomāti nobālsarkst salīdzinājumā, lai Freija stāv blakus dievietei -- man pietiek jau ar atstāstiem vien, lai dumpīgi sašustu, aaaun iedegtos nicinājumā, par tiem rafinētājiem darbaspēka māņu motivēšanas pasākumiem, kas tur tiek realizēti, "sarkanie" un "melnie" saraksti (psc, replika Tu esi melnajā sarakstā nozīmē Super! Tu labi strādā), ātrāko darbinieku rezultivitātes čārti, kaut kādi niecīgi bonusi līderim, lai gan tas taču ir acīmredzami neizdevīgi, bļe, jo lēnāk (= vairāk stundas) strādāsi, jo vairāk nopelnīsi, draudi atskaitīt lēnākos utml. Galvenais jau, ka tas patiešām strādā, vismaz pie baltbotainajiem latvijas lauciniekiem, lācītis (tāds aldis) raujas kā vagara meitas precinieks, bet jurītis strjomo par atsijāšanu DA HUI TEVI JURĪT IZMETĪS Tu taču esi mājas šoferis, un nevis izmetīs, bet atradīs divus citus, labākus darbus, bez rutīnas un 8h uzvietasstāvēšanas, tāpat, kā man... Domāju, ka no Rexnord būs jāatvadās jaguāra vārdā, bet nekā -- šonakt post-portvīna un superpolm transā pirmoreiz Holandē strādāšu nakts maiņā, tas nekas, ka no astoņiem līdz vieniem jau rakājos apelsīnos un apdedzināju klimata nobružātās plaukstu virsmas ar rūgušu citronu sulu, vienalga, man viss patīk un ir pat trīs leksotanīla šaibas rezervē, ko viņas dara, gan neatceros, bet gan jau ir meant to help

Mani dienišķie (bet LEVEN IS DIENEN, kā viens kapakmens Beikenhofā saka) kolēģi tagad ir poļi (1 zēns, 3 meitenes, kuri visi atgādina citus cilvēkus no pagātnes, tipiski) no Sch īstsaida /tas tur, kur pirmoreiz ievērojām tribal warfare fenomenu/ un tā arī izskatās, treniņtērpi, kapuces, sporta apavi, pagaidām te visbiežāk dzirdēto vārdu (kā valodas vienību) čārtus viennozīgi iepauno kurwa, man pat liekas, tas viņiem ir īpašs dialekts, kurā kurwa ir vnk skaļi izrunāta pieturzīme. (No holandiešu valodas droši vien kijk, bet tā jau ārpus darba dzirdu tikai latviešu mājās, mūziku austiņās vai putnus.) Vienā gan vēl neiebraucu kurwa kāpēcz tu brauc uz ārzemēm kurwa ja tu pat neproti angliski kurwa un vispār nedomā integrēties kurwa nav jau arī kurwa kur kurwa jūsu te ir 2 miljoni kurwa tikpat kurwa cik latvijā latviešu kurwa lol kurwa bet ir arī tādi kurwa kas prot holandiski kurwa angliski nē kurwa un tad tos kurwa kas vēl kaut nedaudz rubī angliski kurwa tos liek par fīreriem kurwa labi kurwa pietiks kurwa



Attēlā: Greenpack nail polish

(e) courtesy of repelsteel