Arī no Vernera Hercoga neesmu redzējis tikai kādas 20 filmas :) tiesa, pārsvarā dokumentālās, tāpēc uziet šo bija patīkams pārsteigums, pie tam ne viens vien... Invincible (2001) ir drosmes pilns, Hercoga pārkruķīts stāsts par īstenībā eksistējušu poļu ebreju spēkavīru Berlīnē pagājušā gadsimta ceturtās dekādes pirmajā pusē, ar Timu Rotu (pirmais pārsteigums!) hipnoburvja un bez piecām minūtēm Trešā reiha Okulto Lietu ministra lomā, ainām, kas filmētas arī Latvijā (Kuldīgā un Rīgā – vēl viens pārsteigums, pēkšņi “Berlīnes centrā” sazīmējot Doma laukumu :), nepārliecinoši fanātisku agrīnā nacionālsociālisma piekritēju atveidojumu un režisoram raksturīgo aizraušanos ar neprofesionāliem aktieriem, kas daļu filmas padara savādi kokainu (šķiet, sagūstot arī Rotu, kurš ar Udo Kīru uz pārējā kāsta fona izskatās nevietās overqualified), toties krietni nāk par labu tēlu kolorītumam (uz vāczemi ratos braucošā vīra smiekli sākumā bija dikti inficējoši). Citu pārsteigumu starpā jāmin leģenda par 36 svētajiem ebreju mocekļiem ikvienā paaudzē un tas, kādā pofigā Hercogs naratīvā iepiļījis kadrus no kaut kādas savas, droši vien paralēli uzņemtas dokumentālās filmas. Protams, metafora ir skaidra, un varbūt viņš tos krabjus brauca filmēt speciāli, bet neticu :)

2012 Lielbudžeta Šausmu Tendences sāk noskaidroties }]]

Es jau rakstu

Kā komikss man kaut kas tāds droši vien mēreni riebtos, bet tikai tādēļ, ka kāds (kāda), kam vakardien bija vārdadiena, bija to savulaik iegādājies un lasījis kādā tālā un svešā zemē, festivāls tika nobeigts ar tieši šo 1995. gadā radīto gandrīz B-, ja ne pieklājīgais budžets, filmu, kuru jau no paša sākuma prasījās ievietot kādā subkulturālā kategorijā: pēcapokalipse un distopija, tas uzreiz, bet stīmpanks nederēja, jo par maz tvaika (2033. gads, ar Zemi sadūrusies milzīga komēta, tuksnesīgajā post-pasaulē ūdens ir zelta vērtē), nu, kaut kāds panks tas bija viennozīmīgi, varbūt sintīpanks :) Riebuma pakāpes dēļ sižetam līdzi izsekot bija pagrūti (regulāri radās jautājums, kāpēc tagad notiek tas, kas notiek), bet kaut kādā mirklī tas kļuva sekundāri, jo filmas pērle nenoliedzami ir titullomas atveidotāja (Lori Petty) un viņas dzirkstošā humora piesātinātais naratīvs. Naomi Votsa mašīnistes tēlā ir praktiski neatpazīstama, Malkolms Makdouels tēlo galveno ļaundari ar tik pohujistisku attieksmi, ka prieks skatīties, bet Ice-T ir vesela cilvēku-ķenguru-mutantu bariņa līderis. Jautrība un ieskats komiksu kultūras sviestā garantēti, bet vispār nācās secināt, ka filmas mērķauditorija laikam ir zēni (vai netradicionālas orientācijas meitenes), jo mūsu meitenes aizmiga galvenie atslēgvārdi tur ir... ķehņika un beibes

Vēl man ļoti patika Kolka Cool, uz kuru spontāni bijām pēc transīgās Bērnu Rīta sestdienas lives (drīz youtube). Gājām uz vienalga-kuru-filmu kinoteātrī RīgaSplendid Palace un vilties nenācās nemaz. Nudien, iesaku nepažēlot 3 Ls (vai, piemēram, nopirkt vilciena biļeti līdz Siguldai, kur to rādot par 1-1,50) un atbalstīt patiešām feinu latviešu kino. Vienīgā vieta, kura likās jocīga, bija saistīta ar alkohola iegādi ‘pēc 22.00’ – vai arī esmu naivs un neaptēsts, un nezinu, ka Kolkā mēdz būt baltās naktis (pieņemsim, ka tā ir tā ‘mākslinieciskā licence’ :), taču I. Pole ir <3, un arī pārējie aktieri netēlo, bet patiešām spēlē... skaistākie kadri ar smiltīm, kājām, kustību, mincīti un ūdeni, bet ja rakstīšu vairāk, baidos, ka kaut ko izspoilošu. Slinkums nav, kingi un zvēri drīkst ieskrieties