Starp citu, nupat pārradāmies no Dzelzs Vilka “sieviešu dienas” koncerta un jaunā videoklipa prezentācijas (links zem virsraksta) www.rockcafe.lv Neesmu sajūsmā par dziesmu, bet video vietējam mērogam ir lielsiks, un es domāju, ka Gauja godam ir pelnījis nākošo latvijas mūzikas gada balvu. Kadri ar Tobi vissmieklīgākie, zabese, protams, vissmukākā, kā jau khosmoss saka priekšā, un, eitunost, klipā ir pat Zatlers! Tā droši vien ir Kaukuļa parūka un tēla piekoptais arods, bet NU BAIGI ATGĀDINA KAUT KĀDU KAURISMEKI, vai ne? Uz pašu pirmizrādi akurāt nepaspēju, tas ir, paspēju uz otrā atkārtojuma (rādīja 3x) pēdējo minūti, jo ceļš ievilkās, ietriecām sarkano džoniņu no Burn enerdžī pudeles, izstāvējām garo rindu uz garderobēm, bet pašu videoklipu noskatījāmies menedžeres laptopā, turklāt biju klāt arī supersvarīgajā brīdī, kad tas tika atprivātots jūtūbā ^^ Runājot par apstākļiem, Reiterna nama iekšas savaldzināja, pie pirmās (kāpēc pirmās? tāpēc, ka tipa krutākā?) rokkafejnīcas Rīgā (interjera, ērtībām, platībām) ir krietni pastrādāts, patika bagātīgās dislokācijas izvēles iespējas (telpas ziņā tie ir kādi 3 nabaklabi vismaz), 80.o zelta videoklipi zelta rāmjos, Akurāteres buduārs (viņai arī bilde vissmukākā), pat Laura apsēstais bandžo likās vietā, mulsināja vienīgi latviskākā Musiqq dalībnieka kartona figūras klātbūtne pazemē, Mielava tēla iztrūkums, Virgas īso matu nefotogēniskums, a Igo tas pažizņi neglīts un kvazimodo man bijis un būs. Pie viena kārtīgi un bezkaunīgi paēdu, paklausījos Kazulī, kuram visu laiku bija licies, ka šovakar jādīdžejo nevis tur, bet pie Vič Anselmo, izrunājos ar Marci par astroloģiju, piebāzu Rudakam pilnu maku ar zāli, iespējams, pateicu kaut ko glaimojošu SC lietotājai likcepure, bet, iespējams, jaucu, drusku jau arī grupu paklausījos, lai gan koncertzālē bija pārbāzts un karsti, bet ap pusdiviem nagla bez rindas, jo pīrsings un dredi taču ^^ savus mēteļus savākuši spēji pametām telpas. Bija inčīgi :)

Nebūtu kāds aizvakarnakt gādīgi aizmidzinājis manu datoru (youtube augšupielādes laikā :), šis ieraksts noteikti taptu ātrāk un es paspētu vēl lieku reizi piekodināt par iespēju šovakar par velti (vai divu vilciena biļešu cenu) Siguldas kultūras nama kinozālē ievērtēt apmēram šobrīd sākošos Dzena Trako blakusprojekta Elkupe pēdējo no diviem koncertiem esošajā sastāvā, kā arī vairākus citus lādzīgus mūziķus Latvisko skaņu meklējumu ietvaros, jo pirmais trešdien nabaklabā pēc hiperskarbā Dakša performances dvēselei garšoja baigi un attaisnoja gaidīto – gribas nodēvēt viņus par latviskā postroka indiāņiem, nezinu gan, vai tas nav gonzokidd avatāra dēļ, bet gan jau ne tikai, katrā ziņā aizgrābjošās projekcijas ar līgani kā Gaujas ūdeņi plūstošo un tumši kā tās krastus ieskaujošās egļu galotnes šalcošo bezbalss bezgalību veicināja padziļināti mītisku skanošā uztveri. Manis pēc varēja paskanēt arī ilgāk. Lieki piebilst, ka ievietotajos fragmentos skaņa un apgaismojums nav adekvāti, bet liekvārdība ir mana vājā puse:

Elkupe Nabaklab 07.03.12 Pirmais fragments (14:04)
Elkupe Nabaklab 07.03.12 Otrais fragments (10:45)