Mans vecais žurnāls kādu laiku saucās «Bez Laba Nav Ļauna» (pirms tam «Troļļi Tie Ir Velni» >:) Ar to nebiju domājis neko radikālu, nihilistisku vai revolucionāru, bet to pašu banālo mākoni ar zelta maliņu, tikai samainot vietām teikuma daļas, tādējādi cerot mest papildu gaismu uz iesaistītajiem jēdzieniem, kuri bez šaubām ir tā saistīti, ka viens bez otra būtu bezjēdzīgi, proti, tikpat labi varētu arī nebūt. Es saku labi, jo, manuprāt, neko daudz mūsu jēdzieniskie aparāti nezaudētu, ja konkrēto bināro opozīciju aizstātu ar īpašību pāri izdevīgi un neizdevīgi. Tāpat beigās uzvarēs sintēze vai dievišķais ārprāts. Bet gan jau tas viss ir pirms manis izdomāts. Lūk, ko par to saka Aristotelis:

Katra māksla un zinātne, tāpat arī jebkura darbība vai apzināta izvēle, tiecas uz noteiktu labumu. Tāpēc jēdziens labais pareizi ir definēts kā mērķis, uz ko viss tiecas. Taču mērķi ir atšķirīgi: dažkārt mērķis ir pati darbība, citkārt līdzās darbībai ir vēl kāds cits rezultāts. Tajos gadījumos, kad mērķis nav darbība, bet kāds rezultāts ārpus darbības, tas, protams, ir vērtīgāks nekā pati darbība. Tā kā darbības, mākslas un zinātnes ir dažādas, dažādi ir arī mērķi: medicīnas mērķis ir veselība, kuģubūves — kuģis, karamākslas — uzvara, ekonomikas — labklājība. Ja vairāki mērķi ir pakļauti kādam vienam, piemēram, zirgkopībai ir pakļauta zirglietu izgatavošana, jebkura ar karu saistīta darbība pakļauta stratēģijai u.tml., tad šādos gadījumos augstāk vērtējami tie mērķi, kas pakļauj sev zemākos, jo zemākie mērķi pastāv augstāko dēļ. Turklāt nav nekādas atšķirības, vai mērķis ir darbība vai ārpus darbības vēl kas cits kā, piemēram, tikko minētajās zinātnēs.

http://gramataselektroniski.wordpress.com/2012/02/24/nikomaha-etika-aristotelis

Kā to var nesaprast? Labi vienmēr ir kāda interesēs. Proti, izdevīgi