Par godu darba svētkiem, kuri man, tāpat kā Karalienes diena, bija brīvdienas (atšķirībā no tomātu krāmētājiem on the verge of mental breakdown) vēl pēdējais (neko nesolu, bet! !!) ieraksts par darbu (un ar tik daudz iekavām) ))) pēc tam gan brīdi tikai par triviālo, ziediem, filmām, zemi, kurā esmu, cilvēkiem un inner black metal, kurš te konsolidējas pastāvīgā entitātē. Jo tāds (roku, par minimālo algu) darbs padara dusmīgu, tamdēļ jau poļi (orki) tā kurwojas, pat meitenes, pat dieviete, kas vispār ir no cilvēkiem saulēm, ziņo par apātiju/agresiju, underneath the surface ellīgas dakšas vicina nogurums, neizgulēšanās sekas, visi ir uzvilkti, nervozi un easily triggered, pat vietējie, vispār vesels lauku pētījums man te, virs galvas jumta stāvā dzīvo par mums jaunāks pāris no Ķeipenes (!), tur ir tāds psihoanalītiskais materiāls, ka prieks uzrauties, turklāt iniciatīva uz kontaktu/konfliktu nāk no viņu puses, srsly, Aivi, mammai piezvanīji? man drīz būs kultūrcitāts. Nedēļas laikā jau četri NLJobs latvieši ir mani sūtījuši pie galvas ārsta, un nav galīgi tā, ka es viņus nesaprastu. Piektdien, kad, paskatījies uz nedēļas kolēģu izmisušajām sejām (siltumnīcā palieku vienīgais, viņus visus, -2, nosūta uz Greenpack, liek bezjēgā mainīt dzīvesvietu) un sapratis, ka arī aģentūra ir random evil, bardaks un lohi, kuri turpina man maksāt tur, kur nevajag, salūzu, nogriezu pozitīvisma kloķi uz nil, sestdien visu sašutumu izliku atkalpārākātrā darbā, bet atgriezies mājās līdz galam atgriezu karstā ūdens krānu, no galda nogāzu aģentūras gludekli un iespēru krēslam. Tad Ķeipenes ambālis-ačkāriks enerģiski un agresīvi man solīja iedot pa jebalu, ko es vispār sākumā neuztvēru nopietni, bet, kad sāku un apvaicājos, par ko, sakarīgākais arguments bija tas, ka viņa sieva manas ĀRDĪŠANĀS dēļ baidoties nākt lejā (troksnos bija noticis pirms kādas 1/2h :) acīmredzot, laiks, lai saņemtos. Pateicu, ka tu jau tagad ārdies un tur vēl viss nav galā. Todien viņiem bija jāizvācas, daļēji apmainoties 3 māju (mūsu un abu Spijkenisse latviešu komplektu) sastāviem, mantas jau sakravātas, utt., kad pēkšņi pēcpusdienā izrādās, ka tomēr nnē, Spijkenisse, kura torīt ar mani kopā jau bija nostrādājusi 6,5 apmaksātās stundas, sadumpojusies un pateikusi, ka nekur nepārvāksies, medniece tikmēr parīzē, jaunais korporatīvais kaimiņš Raivis (prikiņ, es dzīvoju vienā mājā ar aivi un raivi :) neko vēl nerubī, karoče, spriedze acīmredzama. Karalienes dienā cēlos kā uz darbu (reizē ar strazdu) puspiecos, bet ne man kāds bija pakaļ, ne mani tas īpaši sarūgtināja. Pēc pasūtījuma par €40 uzrakstīju 2500 zīmes angliski (tās 500 extra) kaut kādai NVO, kas tirgojas ar oglekļa kredītiem, proti, sniedz iespēju modes industrijas pāstāvjiem un lielražotājiem atpirkties par sevis atmosfērā atstāto carbon footprint :) Doma jau laba, tas galvenais, save them goddam rainforests, teh lungses of our bloodeyed Eden, bet nu baigi atgādina tirgošanos ar zemesgabaliem uz Mēness, vai Marsa lol, man liekas, nekustamā īpašuma bizness kosmosā ir pagaidām šizīgākais, ko civilizācijai devis kapitālisms. Kad nāks NWO, es teikšu Jā visam, as long as i get to live and love along, nosaucu to tekstu par Green is the new gold, kampaņas vadmotīvs gan esot Wear green -- be seen, bet tas tomēr nav absurds tikai pilsētvidē, ziemā un, es nezinu, tuksnesī laikam

Lol, tirgoties ar zemi uz Meeness utt. ir tas pats, kas tirgoties ar, piemeeram, ASV zemi, kur jau dziivo cilveeki. Mums pohuj, mees atklaajaam Ameriku. Kas stipraaks, tas uzvar. Ar shaadu mentalitaati var cilveekus uznjemt Galaktiskajaa Federaacijaa?

;(

ko tu gribētu saņemt dzimšansdienā? :)

Velosipēda pumpi! Vēlams, strādājošu. (Abpusēji izdevīgi ;))

tu smiesies, bet mēs tur tajā priekšnamā atradām kaut kādu pumpi, un mārtiņš saka, ka der [arī] velosiopēdam :)

bet ja mārtiņam tomēr rādījās, tad vēlme tiek ņemta vērā :)

Nesmiešos, bet pasmaidīšu. Da tur ir veseli divi pumpji, kas "der", bet ne*** nestrādā, tie kājas vispār neuzticami, viencilindru, divcilindru, nav nozīmes, vienā brīdī ņem un atņirdzas, un der vairs tikai gaisa izlaišanai. M ar viņu kaut ko mēģināja pumpēt un sanāca?

vot, neatceros, vai mēģināja.

ā, es aizmirsu pateikt, ka mēs vairs principiāli nepērkam holandes tomātus, lollollol.

Es izdomāju tev darbu!! Izretināt zemenes. Dārziņā, kūts galā (šogad, neklātienes apstākļos audzēšu tikai tās)

Bet vispār, ja šonedēļ tur neaizbrauks "radi" (tā evita bija/ir brāļa meitene), tad nākamreiz gan Mārtiņam tiks tas prieks iet pie bitēm. Šonedēļ jūs netiekat, ja pareizi sapratu?

jā, šovīkend mēs braucam uz liepāju koncertēt.

ooookeeeei [gan par zemenēm, gan par bitēm]. cerams, ka nesajaukšu zemenes ar nātrēm vai tml. par bitēm gaidīsim detalizētākas instrukcijas.

par "šogad tikai zemenes" tu, iespējams, kļūdies, jo tavējiem radiem bija lieli plāni todien visu ko sastādīt ^^

klau, kāpēc tev tur nav boilera? tehnisku vai askētisku iemeslu dēļ? man šad un tad liktenis atpūš kādu haļavu, ja nu man pēkšņi atpūtīs boileri, moš tev laukos noderētu?

Nav... jo var iztikt: ziemā ūdeni sildu uz krāsns, vasarā eju uz ezeru vai zem šļūtenes... Davai, uzdāvini man boileri)))

ar interesi lasu visus darbarakstus un saprotu, ka darbs lauksaimniecībā Francijā par minimālo turienes algu bija miera un harmonijas iemiesojums - visi draudzīgi, ieskaitot poļus un lietuviešus, apkārt lauki, svaigs gaiss, skaista daba, lieliski.

Paldies par komentāru :) Kā toreiz balva?

mazliet pat visiem pietika! pavisam nelielam, bet jaukam pacēlumam.

Aes iisteniibaa priecaajos, ka manaa cibas friendlistee ir tik dazhaadi cilveeki-ir forshi darbdienaa, eedot pusdiensmaiziits, palasiit, kaa ir citur, nevis shajaa bardakaa. Un saprast, ka nekur nav maize bez garozinjas. Bet tu raksti, raksti.