Palanga,
28.03.1920.
Mana kauju gaita.
Es iestājos krievu armijā brīvprātīgais 23. oktobrī 1914. gadā, 15 gadus vecs. Sabiju uz pozīcijām no 23. oktobra 1914. līdz 21. maijam 1915. Pirmā kauja bija pie Memel, otra pie Kovcianiem, treša kauja Plunjanos, ceturta kauja pie Jelgavas, piekta kauja pie Skrundas, kur kritu vanģībā. Vanģībā sabiju no 21. maija 1915. - 10. janvaris 1919. g. Liepājā tiku iesaukts 29. janvarī 1919. g. Iekš pirmā latviešu atsevišķā eskadrona. Pirma kauja bija pie Jaunmuižas. Visās kaujās dalību ņēmu līdz Līvāniem, Latgale. Līvānos es saslimu ar dizentēriju, izgulēju vienu mēnesi slimnīcā, kad izveseļojos, tad dabūju 6 nedēļas atvaļinājuma, priekš veselības uzlabošanas. Pēc tam, pa bermontiešu uzbrukuma laiku, es iestājos 11. rotā 8. pulkā. Pirma kauja bija pie Tīreļa purviem, otra pie pašas Rīgas. Rīgā es iestājos iekš rotmistra Dubrovska partizaņu nodaļas, kura pārgāja no Rīgas uz Liepāju. Pēc Dubrovska izformēšanas es iestājos iekš robežsargiem, 2. robežsargu rajona 12. distancē, Palangā.
Savu kaprāli es uzdienēju krievu armijā 20. Somijas dragūnu pulkā, par labu spionāžu 3. maijā 1915. gadā.
Kapr. G.Trofimovs

LVVA, 5434. f., 1. apr. 484. l., 31. lp.

11. augusts 1919. g.
Lūgums
Godājamais ministra kungs
Jūs [it] kā izpildāt Latvijas apsardzības virspavēlnieka vietu. Tad it laipni lūdzam Jūs griest vērību uz tām personām, kuras atronas Jūsu rīcībā kā virsnieki tā arī kareivji, un ieskatīties viņu vajadzībās. Mēs savu pienākumu esam svēti izpildījuši, no februāra mēneša š.g. stājušies zem ieročiem un uzticīgi kalpojuši Ministru prezidentam Ulmaņa kungam, bet kā liekas, tad Jūs, tagadējie valdības vīri, pavisam mūs aizmirstat, apģēru nekādu neesam dabūjuši, tāpat ar apavus. Gājām ar savējiem, pat trūcīgākie, tā noplīsuši, ka tīri kauns rādīties iedzīvotāju acīs. 5 mēnešus no vietas bijām pirmejās pozīcijās, tad mums solīja kad atpūtā iešot, tad došot apģērbu. Bet gadījās pavisam kas cits priekš mums ne gaidīts, kas mūs ļoti pārsteidza. Turīgākos tēvu zemes dēlus, kas varēja iegādāt zirgus, sedlus, velosipēdus, izlaida no rotām pie štābiem komandantiem siltās vietās, lai tā glābtu savu ādu no lielinieku lodēm un priecātos par aizmugures ballēm. Kamēr mēs, kam nava vecākiem to sirgu un kapitāla iegādāt velosipēdus, pēc 2 nedēļu atpūtas ejam atkal uz pirmajām līnijām basām kājām un cauriem apģērbiem, kur jau slapjais un aukstais rudens mūs pavisam krietni krata uz vakti stāvēdamus. Šaubos, cik ilgi vēl cietīsim. Kad mūs iesauca, ziemeļu Latvijas armija solīja atlīdzību par apģērbu, kas trīs mēnešus no vietas uz šāvēja, bet tagad jau mums iraid 6 un nekādu atlīdzību vēl neesam dabūjuši. Ar pārtiku ar tāpat. Kamēr bijām zem Igaunijas gādības, varējām būt mierā, bet tagad knapi. Lai gan laikrakstos lasām, ka ārzemes piesūta daudz priekš Latvijas kareivju armijas. Bet mums ēšana tik niecīga, ka nava ko ēst. Tādēļ lūdzam Jūs, godājamais ministra kungs, ievērot mūsu lūgumu un radīt mums apmierinājumu un dot visiem vienādas pavēles un rīkojumus, kā turīgiem Tēvijas dēliem, tā trūcīgiem. Tad tik jūs varēsiet droši uzticēties saviem pulkiem un paļauties uz viņu kaujas spējām. Bet ja visas turīgās personas aizies no frontes un neatgriezīsies uz vietas, arī mums trūks pacietības likt savu dzīvību uz spēli un ciest visas kara grūtības un briesmas. Un to Jūs it labi varat saprast, kādu iespaidu atstāj tas uz kareivju gara stāvokli, tamdēļ Jūs daru uz to uzmanīgus, kamēr vēl iraid laiks. Kamēr nava par vēlu, gādājiet apģērbu un likvidējiet to, ka tūrīgie neaiziet uz aizmuguri. To lūdzam no jums, visi, kas līdz šim ir bijuši valdībai uzticīgi no mazturīgo kārtas, kam rūp Latvijas patstāvība tik uz vienlīdzīgiem pamatiem.
Ar cienību Jums.
visu mazturīgo un trūcīgo I W. pulka kareivju vārdā.

LVVA, 1468. f., 1. apr. 133. l., 121.-122. lp.

L.P.W. Apsardzības ministrijai Armijas virspavēlnieks
23. janvārī 1920. g.
N°1793
Ļoti plaši sastopami gadījumi, kamdēļ sastādīts speciāls virspavēlnieka ziņojums, ka Latvijas pilsoņi un pat karavīri, lai izvairītos no karadienesta, vēršas citu valstu pārstāvniecībās ar vecām krievu pasēm un citiem tamlīdzīgiem dokumentiem, lūdzot iespēju pāriet šo valstu pilsonībā. (..)
--------
LVVA, 1468. f., 1. apr., 133. l., 202. lp.

Līdz ar Pagaidu valdības pārcelšanos no Rīgas uz Liepāju 1919.gada janvāra pirmajās dienās, kad Padomju armija tuvojās Rīgai, Rīgā izveidojās cita, Andrieva Niedras vadīta Tieslietu ministrija, tādēļ Latvijā paralēli darbojas divas tieslietas regulējošās institūcijas.

Via: Tieslietu ministrijas vēsture no 1918. līdz 1938.gadam

"1899. g. martā atvēra „Akc. sab. Linu un Džutes manufakturu“, ar vairāk kā 300 strādniekiem, pa lielākai daļai sievietēm. Šī fabrika tad arī palika vēsturiska ar to, ka viņā sākās „Rīgas dumpis“ – pirmā vispārīgā strādnieku demonstrācija Rīgā. 1. maijā 1899. g. strādnieces pieprasīja algu paaugstinājumu, jo alga bij pārāk niecīga – 35 kap. dienā pie 12 st. darba laika. Fabrikas administrācija atteicās maksāt, un sākās streiks. Strādnieces gāja katru rītu uz fabriku, bet pie darba neķērās. fabrikas administrācija izturējās ļoti rupji, aprēķinu nedeva, bet paziņoja, ka varēšot to, sākot ar 5. maiju, saņemt policijas iecirkņos. 5. maija rītā bars strādnieču devās uz pilsētu, lai saņemtu aprēķinu. Bij norunāts, ka neizklīdīs pa iecirkņiem, bet prasīs, lai aprēķinu izsniedz visām kopā. Kad nonāca pie Aleksandra vārtiem, kas toreiz atradās pie dzelzceļa pārbrauktuves, strādniecēm stājās pretī zaldātu patruļa. Policisti aicināja iet Aleksandra dārzā, tur saņemšot aprēķinu. Aprēķinu sāka arī izsniegt, bet neizdeva pases. Izcēlās tracis. Policists Koško apvainoja strādnieces. Ja gribot daudz pelnīt, lai ejot uz ielas, vai atklātajās mājās, tur citādi maksājot. Pa to laiku izbeidzās darbi Feniksa fabrikā, strādnieki plūda ārā un sapulcējās pie Aleksandra dārza sētas. Nav noskaidrots īsti, kādu iemeslu dēļ, bet iesākās sadursme starp policiju un strādniekiem. Strādnieki svieda akmeņus, bēra smiltis policistiem acīs, policisti un zaldāti šāva pūlī. Sadursmē bij krituši un ievainoti. Dažus arestēja. Nākošajā dienā, 6. maijā, strādnieki sapulcējās pie 2. Pēterburgas priekšpilsētas policijas iecirkņa, Matīsa un Suvorova ielu stūrī, un pieprasīja izlaist arestētos biedrus. Izsauca karaspēku, bij atkal sadursme. Strādnieces nebij aizmirsušas pristava Koško apvainojumu, un pūlis devās demolēt atklātos namus un dzertuves. Izdemolēti pavisam 15 atklāti nami un 5 dzertuves. Nemieri Rīgā atkārtojās 6., 7., 8., un 9. maijā. Dienā strādā fabrikas, bet vakaros norisinās nemieri un atklāto māju grautiņi. Sākot ar 10. maiju sākās streiks Pārdaugavas fabrikās. Norisinās sadursmes pie Zasulauka manufaktūras, pie Sarkandaugavas tilta, stacijā „Kaŗa slimnīca“. Visa Rīga bija kājās. Pēc oficialām ainām streikoja 28 fabrikas ar 12.000 strādniekiem. Šis skaits nav pilnīgs. Rīgā toreiz bija ap 56.000 strādnieku, un nemieri lielākos vai mazākos apmēros norisinājās gandrīz katrā darba vietā. Nogalināti uz vietas 5 strādnieki, ievainoti pēc oficialas statistikas, 33 cilvēki. Protams, te uzskaitīti tikai vairāk vai mazāk smagi ievainotie, jo visi tie, kas bij saņēmuši belzienus, arī kuŗu ievainojumi bij mazāk bīstami, ārstējās mājās. Žandarmi un kazaki bij rīkojušies visai zvēriski. Daudzi strādnieki bij nežēlīgi sadurstīti durkļiem. Bet tiesāšanas pēc šī streika nebij. Arestēti bij pavisam 212 cilvēki, no tiem 68 izsūtīti, un tad ar uz tādām vietām, kā Bolderāju, Ādažu pag., Sloku, bet lielais vairums izsūtīts uz savu pagastu, pie kuŗa pierakstīts."

J.Augškalns-Aberbergs. Latvijas socialdemokratiskā strādnieku partija: Vēsturisks atskats. - izdevniecības p./s. „Nākotnes kultūra“: Rīga, 1929., 31.-33. lpp.

2011. gada 17. martā Ārlietu ministrijā notika unikālā albuma "Terra Mariana" ("Marijas zeme") 10 lielo faksimilizdevumu apskate. (..) Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā atrodas pāvestam Leonam XIII 1888.gadā dāvinātais albums "Terra Mariana". Albuma 70 pergamenta lapās atrodams bagātīgs vizuālais un tekstuālais materiāls par Livonijas pilīm, pilsdrupām, baznīcām, kapakmeņiem, senu dižciltīgu dzimtu ģerboņiem, zīmogiem, vēsturiskām personībām, kā arī senu sudraba un zelta monētu nospiedumi. (..) Ņemot vērā, ka albums "Terra Mariana" ir unikāls tā vēsturiskā, mākslinieciskā un kultūras satura dēļ, bet tā vienīgais oriģināls pieejams tikai Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā, 2007.gadā tika parakstīts līgums starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Vatikāna Apustulisko bibliotēku par albuma "Terra Mariana" faksimilizdevuma izdošanu un zinātnisko komentāru sagatavošanu. Joprojām turpinās darbs, lai sagatavotu zinātniskos komentārus latviešu, angļu, vācu, poļu un latīņu valodā, ko plānots izdot 1000 eksemplāros līdz ar faksimilizdevuma reducēto versiju.

Sadarbībā ar Vatikānu tapis albuma "Terra Mariana" faksimilizdevums