Lai gan fakti tādi varētu būt, tas ir nevis sociālisms, bet kapitālisms ar labu sociālo nodrošinātību. Un tā manuprāt ir ļoti laba lieta (ar dažiem trūkumiem).

Arī par to, ka tagad mājas neceļ, bet tikai domā par īrētiem dzīvokļiem, manuprāt statistika to neapstiprina. Jā, jaunieši varbūt vēl nav gatavi mājas celšanai, bet kad tas viņi ir bijuši gatavi. Padomju laikos vairums dzīvoja pie vecākiem vai komunālajos dzīvokļos, un tikai dažiem palaimējās dabūt savu dzīvokli, kur vīt savu ģimenes ligzdiņu. Mājas celšana bija ellīgi grūta, jo trūka celtniecības materiālu, tur vajadzēja blatus, izsišanos utt., tāpēc vairums celto māju bija sliktas kvalitātes. Salīdzinot ar šodienas jaunajiem privātmāju rajoniem, domāju, ka situācija ir daudz labāka. Es domāju, ka vajag vēl vairāk privātmāju. Arī ASV esot lielas problēmas, jo pašvaldības negrib dot atļaujas jaunām privātmājām, tāpēc cenas saskrien debesīs un jaunieši nemaz nevar atļauties. Bet nu tas noteikti nav tāpēc, ka cilvēki tās negribētu.

Arī par uzņēmējiem ir tā, ka tikai 1% cilvēku ir tam piemēroti, un tas apmēram strādā visos laikos. Varbūt Latvijā un Eiropā vajag vairāk veicināt privāto uzņēmējdarbību, bet kopumā jau tomēr pamata nišas ir aizņemtas. Vairums cilvēkiem pakalpojumu tiek nodrošināta augstā kvalitātē, jo ir pietiekama konkurence. Ir jau tā, ka efektivitāti mazina visādas drošības un regulatīvās prasības, bet nav jau tā, ka mēs no tā būtu kļuvuši pilnīgi nabagi.

Naudas drukāšana krīzes laikā bija ekonomiski pareiza politika. Tagad gan ar to pārspīlēja, jo inflācija sakāpa debesīs, bet kopumā bija vajadzīga noteiktos brīžos. Tas nekādi nemazina lielo uzņēmumu darbību, bet palīdz pašiem neaizsargātākajiem. Ir tikai normāli, ka attīstītā sabiedrībā pat pēdējie slaisti un idioti ir sociāli nodrošināti. Nevar jau visu mērīt pēc kaut kādas vidusslaiku mēra laiku skalas. Varbūt pietrūkst vairāk motivācijas cilvēkiem, kas aktīvi iegulda izglītībā un zinātnē, bet tās ir labojamas lietas, nevis sabiedrības pagrimums.