Vēstures zinātne pieder nevis pie sociālo, bet gan pie kognitīvo zinātņu saimes, jo akadēmiskajā līmenī pēta cilvēku domāšanas un vērtību izmaiņas pagātnē. Jā, ikdienas līmenī tā pēta un rekonstruē pagātnes notikumu gaitu (jo bez šīm zināšanām nevaram pētīt augstāk minēto - tas ir pamats, no kā atsperties), bet ja aprobežojas tikai ar to, tad tā vēl nav zinātne, bet gan drīzāk novadpētniecība un lietišķās zinības.
vai vésture ir zinátne, vai drízák stásts. un savukārt, stāsts - tā ir literatūra. zinātne varbūt ir metavēsture - pētīšana par to, kā tiek pētīta vēsture.
Man domāt, tas atkarīgs no tā, kurā stadijā pētnieks apstājas. Ja pie izšauto patronu čaulīšu skaitīšanas, avotu faktu pārstāstīšanas un notikuma rekonstrukcijas, tad tā ir pētniecība, nevis zinātne. Ļoti derīga lieta, jo rada to pamatu, uz kura var atsperties tas, kurš nodarbojas ar zinātni. Kaut kā tā šķiet (pagaidām, jo tikai domāju par to).