Streikam jēga ir, ja tas ietekmē procesus tā, ka arī ārpus streika esošie (sabiedrība, darba devējs, ierēdniecība) atzīst problēmas pastāvēšanu, ir ieinteresēti tās atrisināšanā un kompromisa atrašanā. Piemēram, ja strādnieki rūpnīcā streiko, tad apstājas konveijers, īpašniekam finansiāli zaudējumi lielāki, nekā paaugstinot algas - īpašnieks spiests piekāpties prasībām.
Skolotāju streikam septembrī es neredzu jēgu, jo sabiedrības vairums to uztvers vien kā mazu neērtību un vasaras brīvlaika turpināšanos. Plus vēl skolotāji septembrī ir bada maizē - vasaras nauda iztērēta, par streika dienām alga nepienākas, tā kā pašiem streikotājiem tas sagādās lielākas neērtības, nekā valdīšanai. (Es nepiedalos streikā tieši šī iemesla dēļ, jo nu jau dzīvoju no kredīta, pārtiekot no makaroniem un gaidot algu.) Jāstreiko maijā: tikko kā būs draudi, ka pagarināsies mācību gads un aizkavēsies liecības un atestāti - satrakotās mātes pašas ies ar lāpām un dakšām uz IzM un MK, lai glābtu savas atvases un vasaras plānus no šādiem kreņķiem.
Otrkārt, cenšos nepiedalīties pasākumos, kas jau saknē man šķiet glupi. Subjektīvi man radies iespaids, ka LIZDA kodols ir bariņš tantīšu, kuru vienīgā interese ir alga un gaidāmā pensija. Neesmu redzējis no arodbiedrības runassievām nevienu citu jautājumu apspriešanai, kaut gan problēmu, kas neļauj skolotājam normāli strādāt un skolai funkcionēt, ir milzums. Tāpēc, manuprāt, visas šīs arodbiedrības aktivitātes ir vien tuvredzīga cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Kā mana vecmāmiņa teica: Aiz trim priedēm mežu neredz.
Nu pieliks pārdesmit eiro tiem skolotājiem pie algas, kas mainīsies? Skolotāja darbā un viņa sociālajā statusā nemainīsies nekas. Tāpat kā līdz šim skolotāja darba lielāko daļu neapmaksās, būs stundu pārslodze skaitliski milzīgās klasēs, turpināsies bezgalīgās un bezjēdzīgās sapulces, nemitīgās pārbaudes, atestācijas ar nevienam nevajadzīgu plānu rakstīšanu un citu birokrātijas Sīzifa akmeņu velšanu. Tāpat kā līdz šim jebkurš pusaudzis skolā viņam varēs, ja vien vēlēsies, uzspļaut, iesist, neķītri nolamāt vai slepus nofilmēt un izlikt ar ņirgu tekstu tiktokā - skolotājam jāsakož zobus un jādodas uz skolotāju istabu nomazgāt spļāvienus no žaketes. Tāpat kā līdz šim vecāki, kuri paši nespēj savu atvasi piespiest no rīta saklāt gultu un tīrīt zobus, ar vēstulēm, rupju izrunāšanos un sūdzībām terorizēs skolotāju par to, ka viņš "nespēj ieinteresēt". Šādā situācijā iespējama kaut mazākā skolotāja autoritāte pusaudžu un apkārtējo acīs? Šobrīd skolotājam ir mazākas tiesības, nekā oficiantam hesburgerā - oficiantu apmeklētāji nedrīkst apliet ar kafiju, nolamāt un pieprasīt atlaist, bet skolotāju drīkst.
Skola tāpat kā līdz šim nedrīkstēs izslēgt huligānu, kurš terorizē gan skolēnus, gan skolotājus; skolai nāksies pārcelt neko neapguvušu permanentu slaistu uz nākamo klasi, kaut visiem skaidrs, ka viņš arī iepriekšējā klasē ticis ar "dosim bērnam vēl vienu iespēju". Tāpat tupi un histēriski vecāki diktēs skolai, kurā klasē un kā jāmācās, nesodīti draudēs un draudus izpildīs. T.i. skolas un skolotāja statuss un loma, kā arī izglītības līmenis kā tāds nemainīsies, kamēr nepaplašināsies skolas un skolotāja tiesības un aizsardzība.
Par to jācīnās skolotājiem - par tiesībām un aizsardzību, ne par tiem pāris eiro, kurus inflācija aprīs jau pēc mēneša. Ja mainīsies tiesības, mainīsies statuss, tad būs cita attieksme arī pret atalgojuma jautājumu - uz raudzīsies kā uz ko pašsaprotami pienākošos, nevis žēlastības dāvanu plikadīdām īdētājiem.
P.S.
Cienījamie lasītāji, jūsu bērnu izaugsme skolā nepastarpināti atkarīga no tā, cik liela autoritāte viņu acīs ir skolotājam. Jā, ir skolotāji, kas ir pietiekami spēcīgas personības un dzīves pieredzi panāk savu "alfas" statusu, taču arī tie lieliski saprot, ka tas ir tikai līdz brīdim, kad sastapsies ar reālu huligānismu. Un ir skolotāji, kas ir lieliski speciālisti, taču nespēj būt šāda instinktu vadīta bara līderi - cieš viņi, cieš viņu skolēni. Jo pusaudzis, ja viņam ir iespēja nemācīties, nemācīsies, ja ir iespēja neklausīt - neklausīs. Rezultātā mūsu skolu absolventu lielākā daļa nav Eiropā konkurētspējīgi, viss atkarīgs vien no paša jaunieša labās gribas un interesēm.