| Tolerance un empātija (ne tās primitīvajā, līdzjūtības līmenī, bet spēja iejusties oponenta ādā un saprast viņu) ir iespējama tad, kad ir pārliecība par savu vērtību un no tās izrietošā drošības sajūta. Spēcīgs ir tolerants, jo jūtas par sevi tik pārliecināts un stabils, ka pieļauj citu viedokļu un pozīciju pastāvēšanu. Savukārt vājais jūtas apdraudēts, līdz ar to jebkādu citādību uztver kā draudus savai pastāvēšanai. Viņš paģēr toleranci tikai pret sevi, un nepieļauj citu skatījumu. Dažkārt aizdomājos, ka ja nejustos pašrealizējies un pašpietiekams, mana attieksme pret apkārtējo noteikti būtu citāda. |
Un vēl variācija - netolerance var būt apzināts, amorāls spēka paņēmiens, efektīvs īstermiņā, lai iegūtu īslaicīgu virsroku.
Manuprāt, nevis spēcīgs ir tolerants, bet tolerance kā morāla rīcība izraisa spēka pieplūdumu, nes uzvaru ilgtermiņā.