Empīriski nepiekrītu. Mani vecāki bija pilnīgi nabagi, un kā bērns katru vasaru piestrādāju kolhozā. Varbūt pat par daudz, jo tai kabatas naudai padomju laikos nebija īstas vērtības.

Bet kopumā tev ir taisnība – nabadzīgās ģimenēs mazāk pievērš uzmanību tam, lai bērni mācītos. Tā ir kultūras iezīme, kas tradicionāli tas nāk no tā, ka vienkārša darba darītājam no mācībām nav jēgas. Ja vecāki strādā vienkāršu darbu un sagaida no bērniem to pašu, tad kam viņam tas viss?