Jāpalūkojas būs literatūru par tēmu, kad būs brīvs brīdis, taču man rādās, ka tā klišeja par agresīvajiem baltajiem kolonizatoriem, kas ieradās un padzina iezemiešus no to zemes, tik melnbalta varētu arī nebūt. Pirmajā acu uzmetienā redzam, ka eiropiešu kolonijas ar pārceļotājiem (es te ne par tirdzniecības faktorijām) radās tur, kur nekādu iezemiešu īsti nebija.

Piemēram, Austrālijā kolonisti apmetās un sāka apstrādāt zemi auglīgajā piekrastē, kamēr aborigēni pamatā dzīvoja dziļāk kontinentā bušā kā klejotāji vācēji. Dienvidāfrikā tas pats – āfrikāneri (jeb būri) apmetās praktiski neapdzīvotā teritorijā – kādu gadsimtu pirms viņiem nemitīgajos bantu cilšu iebrukumos tur mītošās koisanu ciltis bija praktiski izkautas, bet bantu bija tādi paši ienācēji kā būri, tikai no otras puses. Tas pats Ziemeļamerikā. Lielā prērija bija neapdzīvota. Klejoja tur kāds pārītis mazskaitlīgu un primitīvu vācēju, taču uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Tad spāņu kolonijās ieguvuši zirgus, prērijā ieradās visādi apači, krī un siu. Izkāva nedaudzos sakņu vācējus un sāka nežēlīgi klapēt viens otru. Tb kad tur parādījās pirmie baltie pārceļotāji, tie iekļuva pašā kautiņu burzmā, jo teritorijas vēl nebija sadalītas – eiropieši tur bija tādi paši ienācēji, kā sarkanādainie.

Vienīgās plaši kolonizētās teritorijas, kuras jau bija aizpildītas uz eiropiešu parādīšanos, bija Centrālamerikā un Dienvidamerikas rietumu piekrastē. Kur vēl?