Tālajā 1965. gadā Māris Čaklais radīja rindas:
Kad cilvēkam ir nelaimes par maz,
Viņš tā kā kaķis ar to spēlējas -
Pats ne vien ņaud, bet pats vēl arī pīkst.

Tā arī mūsdienās - dzīve tā aptreknējusi, ka jau ir vesels ļaužu slānis, kas meklē problēmas tur, kur to nav, bet ja neatrod - izdomā.

“Viens no kolēģiem teica: «Paldies, meitenes, uz redzi!» Tā ir mikroagresija. Esmu zinātņu doktore, vadu projektu, saukt mani par meiteni nozīmē atņemt jebkādu autoritāti manis teiktajam; teikt, ka esmu nepieaugusi, nesvarīga, manam viedoklim nav nozīmes.”