Man šķiet, ka tāda domāšana ir nedaudz atrauta no realitātes. Visi mēs tiekam sodīti par to, ka piederam kādai grupai. Ja tu dzīvo kādā valstī vai pilsētā, kurai dažu iedzīvotāju vainas dēļ tiek uzliktas kādas sankcijas vai cieš kādā sprādzienā (kā Beirutā), tad tā vienkārši ir.

Vai arī tu strādā uzņēmumā, kurš nobankrotē un tiek zaudēti arī tavi ieguldītie pensijas fondi šajā uzņēmumā.

Kolektīvā atbildība pienākas visiem gribi vai negribi. Es atkārtošu, ka nedomāju, ka Bruknā to dara pareizi, bet vispārīgi tā ir, kā simulācija, kas varbūt ļauj apzināties to, kāda ir dzīve, tiem, kas to nav spējuši.