Par šo es arī gribēju izteikties, ka vasarās pats strādāju kolhozos kopā ar saviem brāļiem un māsām (mums bija liela ģimene), un protams, visu darījām kopā un ar lielu atbildību, viens otram palīdzot.

Bet tad, kad gāju skolā un mūs sūtīja talkās, tad tas man ļoti nepatika, jo tur nebija šīs solidaritātes. Tur bija tieši kā tu saki – slinkākie neko nedarīja un čaklākiem visu nācās izdarīt viņu vietā.

Skaidrs, ka šī trauma bija no tā, ka padomju laikos cilvēkus sabāza kolhozos bez viņas gribas utt., kas arī iznīcināja šo veselīgo solidaritāti. Un joprojām es redzu, ka Latvijā tās ļoti pietrūkst, tāpēc visi ir tik ciniski.

Nu labi, es nezinu, vai Mediņš to iemācīs, bet tikai norādu, ka grupas solidaritāte pats par sevi nav nekas slikts, šo ideju ir sabojājuši padomju laiki.