| - Apsūdzētais, tu apgalvo, ka neesi ne herētiķis, ne melnais mags, ne trakais, bet gan nokļuvis pie mums no 2020. gada, tāpēc tevi nevajagot dedzināt sārtā. - J-j-jā. - Nu ko. Pieņemsim, es tev ticu. Taču pārējie tēvi inkvizitori tam netic. Bet tu taču vari pierādīt, ka esi no nākotnes, jo zini, kas turpmāk notiks. Pasaki, kad Tā Kunga priekšā stāsies Viņa Majestāte, mūsu svētītais karalis Luijs IX? - Ēēēē, īsti neatceros, to Luiju bija ļoti daudz. - Nu labi. Mūsu varonīgā bruņniecība ir atsaukusies Viņa Svētības pāvesta aicinājumam, un nu jau astoto reizi devusies atkarot Svēto Zemi. Vai izdosies? - Hmm, ziniet, es neesmu speciālists vēstures jautājumos. - Pieļauju. Ne visiem dots. Kā ar ģeogrāfiju? - Ne visai… - Matemātika? - Ē… ē ir mc kvadrātā, to atceros. - Kas? - Ai, nav svarīgi. Arī neorientējos. - Varbūt ģeometrijā kādas jaunas zināšanas vari vēstīt? - Pitagora bikses… arī nē. - Draugs, es no sirds vēlos tev palīdzēt. Tāpēc esmu inkvizitors – izmeklētājs. Neesam nekādi barbari, bez izmeklēšanas un noskaidrošanas nevienu netiesājam. Varbūt pats vari ko pastāstīt par nākotnes mehānismiem, atklājumiem, zinātnēm? - Ēēē… Zeme ir apaļa. - Paldies, to mēs zinām. Vēl kas būtu? - Nu, mūsu laikā ir elektrība. - Jau interesantāk! Kas tas ir? - Nu tāds spēks, kas darbina visu visā pasaulē! - Vari izskaidrot saprotamāk? - Ēēēē… Nu tur… elektroni skrien pa vadiem… Pluss un mīnuss… sasodīts! - Varbūt tu varētu to elektrību mums kā nodemonstrēt? Kas tev priekš tās iegūšanas nepieciešams? - Nē... - Hmm, varbūt tev ir kādas citas nākotnes cilvēku sasniegtās prasmes vai iemaņas? - Ai, lai nu paliek – dedzinat mani nost! |