Biedrs Ļeņins izveidoja lielinieku jeb komunistu partiju tās 2. kongresā. Savkārt partijas 1. kongresā to izveidojušie ebreju biedri no Bunda un pārējie, izrādījās mazinieki, Krievijas strādnieku šķiras interešu nodevēji.

Tikko kā biedrs Ļeņins nomira, izrādījās, ka viņa vietnieks - otrais cilvēks komunistiskajā partijā, - biedrs Trockis ir nodevējs. To atklājušie biedri Kameņevs, Zinovjevs, Staļins un Buharins atņēma nodevējam varu un izraidīja šo ārā no strādnieku valsts.

Pēc dažiem gadiem izrādījās, ka arī biedri Kameņevs, Zinovjevs un Buharins ir strādnieku šķiras interešu un valsts nodevēji. Biedrs Jagoda parūpējās, lai šie renegāti saņem pienācīgu sodu, tos nošaujot.

Vēl pēc dažiem gadiem izrādījās, ka arī biedrs Jagoda ir naidinieku aģents. To atklāja un ar biedra Jagodas akceptu par valsts nodevēja sodīšanu parūpējās biedrs Berija. Tūlīt gan izrādījās, ka biedrs Jagoda tomēr ir viltvārdis.

Pēc biedra Staļina nāves pārējie biedri atklāja, ka arī biedrs Berija ir viltvārdis – nav nekāds vis biedrs, bet gan valsts nodevējs. Biedrs Žukovs lika nodevēju arestēt un nošaut.

Taču visai drīz biedrs Hruščovs saprata, ka ja biedrs Žukovs nav īsti nodevējs, taču nav arī tāds īsts biedrs - atcēla to no vadošajiem amatiem armijā un aizsūtīja uz Odesu sagaidīt pensiju.
Pie vieniem traukiem atklājās, ka arī biedrs Staļins mums nav bijis īsts biedrs, bet gan tautas nodevējs un kaitnieks. Līdz ar viņu liela daļa no politbiroja biedriem. Tad Staļina līķi izmeta no mauzoleja, bet neuzticamos biedrus un to atbalstītājus ar Šepilovu priekšgalā godīgie partijas biedri patrieca no amatiem un aizsūtīja sagaidīt vecumdienas kur provincē.

Pagāja daži gadi un atklājās, ka arī biedrs Hruščovs patiesībā ir voluntārists, avantūrists, karjerists un nav labs biedrs. To atklājušais biedrs Brežņevs viņu atcēla no amatiem un aizsūtīja pensijā. Laiki bija demokrātiski - sliktos biedrus jau kādu laiku vairs nešāva.

Pagāja daudzi jo daudzi gadi. Tata jau sen bija paspējusi aizmirst visus tos sliktos biedrus, kā piepeši, kā zibens spēriens no skaidrām debesīm – biedrs Brežņevs no vecuma nomira! Tūlīt noskaidrojās, ka viņš nav bijis labs biedrs, bet gan prātu izkūkojis marasmātiķis, kurš vainīgs pie valsts stagnācijas.

Tad sekoja viens pēc otra vēl divi biedri, kas bija veci marasmātiķi, taču viņi no vecuma nomira tik ātri, ka neviens īsti nepaspēja iegaumēt to vārdus.

Lai valsts vadītāji tik ātri nemirtu, dodot tautai laiku ielāgot to uzvārdus, vai pat tēvavārdus, par valsts vadītāju iecēla jauno un žiperīgo Gorbačovu. Viņš atklāja, ka visi komunistiskās partijas biedri mums nav īsti biedri, bet gan kaitnieki un valsts panīkuma vaininieki, un patrieca visu komunistisko partiju.

Tādējādi PSRS beidza pastāvēt. Bet Gorbačovs izrādījās valsts nodevējs un kaitnieks…