Par to man nesaprotamo tautiešu cepšanos par jaunā ASV prezidenta vulgaritāti un primitīvismu, kas it sevišķi uzkrītoša pēc Obamas intelektuālisma pozīcijas.
Lieta tāda, ka jau pasen bija visnotaļ skaidrs, ka elektorāts sadalījies tā aptuveni ~45% par demokrātiem un ~45% par republikāņiem, un neies jau mainīt balsošanas paradumus tikai tāpēc, ka kāda personālija mainās. Tātad priekšvēlēšanu cīņa ir par ~10% elektorāta, pie tam tā ir tā daļa, kurai racionāls pasaules skatījums pasvešs. Tb jau pirms pāris gadiem bija skaidrs, ka nākošajās (nu jau pagājušajās) vēlēšanās būs tikai cīņa par to, un retorika būs lumpeniem saprotamā valodā un par tiem svarīgiem jautājumiem. (To es pats neizdomāju, bet noskatījos TV pirms 2 gadiem uzņēmtā dokumentālā kīnō par Omabas karjeru, kur tika minēti šādi procenti un sūkstījās, ka nākotnē neizbēgami gaidāms populisma uzplaiksnījums.)
Tb ļaudis uztraucas un cepas par izteikumiem, ko Tramps veltījis tikai un vienīgi Teksasas govju ganiem un Viskonsīnas mežstrādniekiem, lai dabūtu to balsis, t.i. TIKAI IEKŠĒJAM TIRGUM. Ja tas līdzētu dabūt balsis, viņš da jebko pateiktu vai pat pliku dibenu rādītu.
Diemžēl ļaužu atmiņa ir kā kāmītim, tb neatceras, ko solīja un pildīja Buši, ko solīja un pēc tam kā administrāciju vadīja Obama utt. Jo prezidents nav patvaldnieks – viņa vēlmes pamatīgi iegrožo Kongress, Senāts, administrācija, t.i. viņš ir kā tankkuģa kaptainis, bet tankkuģa bremzēšanas ceļš ir 20 km, savukārt kursa maiņas amplitūta vēl lielāka. Viņš nevar tā pēc burvju mājiena mainīt valsts politiku tikai tāpat vien, jo tā vēlas. Man domāt, ka daudz interesantāk ir nevis tas, ko Donalds priekšvēlēšanu kašķos kliedzis, bet gan ko viņš tagad savā komandā savāks, kas būs ministri, kas vietnieki un padomnieki.

UPD
Vairāk biedē tie ļaudis, kas sevi pozicionē kā trampistus, kas nu sajutušies sadzirdēti un viņa ievēlēšanu uztvēruši kā apliecinājumu savas pārliecības pareizumam.