Man gan tieši par padomju laiku ir visspilgtākās atmiņas gan par paradigmām, gan ēnas pusēm. Tas varbūt tāpēc ka tā bija bērnība un pusaudžu gadi, kas vienmēr ir visspilgtākie. Kad PSRS beidzās un aizgāju uz pilsētu studēt, sākās garlaicība, kur nekas ikdienā nenotiek.