"(..) celtniecības objektā tika pildīts elektroenerģijas patēriņa ceturkšņa plāns: "Bez kādas vajadzības ieslēdzām diennakts režīmā visus sūkņus un kompresorus, cik vien bija. Sacēlās drausmīgs troksnis. Pēkšņi objektā ieradās "Mosenergo" rajona pārstāvis. Brigādes vadītājs ārkārtīgi samulsa, bet pamanīja, ka arī viesis bija apjucis. Izrādījās, ka arī viņa kantoris lauza galvu, kā izpildīt plānu par eektroenerģijas piegādi patērētājiem. Vai celtniecības objekts varētu no viņiem paņemts vairāk kilovatstundu par atlikušajām dienām? Iepriecinātais brigadieris pavēlēja ieslēgt papildus sūkņiem un kompresoriem arī visus prožektorus, un to spožajos staros tukšgaitā strādājošu mašīnu rēkoņas pavadībā abas organizācijas varēja godam izpildīt plānu un saņemt aprēķinātās prēmijas."
Jaunie primitīvi izlīdzinošā taisnīguma mīlētāji, kuri sapņo par padomju lielvalsti, var teikt: "Bet plānu nevajag mērīt ar naudu un tēriņiem. Vajag pēc reāli padarītā! Buldozers izraka bedri - lūk, jums darba rezultāts."
Kādi gudrinieki! Tādus tikai pielaist pie Valsts plāna... Bet Valsts plāna komitejā nesēdēja muļķi. Pieredzējuši ekonomisti godīgi pūlējās izspiest no plānveida ekonomikas visu, ko tā spēja dot. Un nekas nesanāca. Ievadīja, pieņemsim, plāna aprēķinus nevis pēc patērētajiem vai iegūtajiem virtuālajiem rubļiem, ņemot vērā nevis uz papīra pārskaitītos virtuālos rubļus, bet gan pabeigtos celtniecības posmus. Un kas sanāca? Domājat, kļuva labāk?
Celtnieki taču arī nav muļķi. Līdzko ieviesa šādu sistēmu, viņi sāka veikt tikai vidārgākos darbus: rakt bedres, montēt nulles ciklā betona blokus... Bet sīkumus, ar ko daudz jānonemas - ieliet grīdas, ievilkt komunikācijas, - atstāja nākotnei. Uz "pēc tam". Tādējādi visā valstī izvērsās tā sauktā ieilgusī celtniecība - tūkstoši sāktu un pamestu objektu. Pamats un sienas bez jumta - šādi gruveši greznoja (un līdz šim brīdim grezno!) pilsētas un ciemus vienā sestdaļā pasaules. (..)
Bet varēja taču izdomāt labāku plānu un to visu ņemt vērā, iebildīs jaunie ļaudis, kas nav ostījuši padomju kājautus.
Arī to esam izmēģinājuši. Izdomāja gatavo objektu nodošanas plānu. Nu tad celtniecības trests sastādīja simts objektu gada plānu pa ceturkšņiem. Pirmais ceturksnis - 10 objekti, otrais - 10 objekti, trešais - 10 objekti, ceturtais - 70 objekti. Skaidrs, ka ceturto plānu neizpildīs. Bet kā spriež trests? Ja jau lemts neizpildīt plānu, darīsim to reizi gadā, tad arī bez prēmijām paliksim tikai reizi gadā, nevis četras."

Ņikonovs Aleksandrs. Aiz impērijas fasādes. Tēvzemes mitoloģijas īsais kurss. - Pētergailis: Rīga, 2013., 248.-249. lpp. ISBN 978-9984-33-372-4