Šeit tiek mitoloģizēta kaut kāda īpašā padomju domāšana, kas tiek aprakstīta kā tik absurda, ka nekur citur nevar būt. Tāpēc arī autoram ir vajadzīgs to pārspīlēt. Realitātē pat ar visiem šiem piecgades plāniem un sistēmu, cilvēku rīcība tajā bija ļoti racionāla. Tā neizskatās īpaši racionāla kopējā skatījumā, bet jebkuru lielu sistēmu ir grūti pārvaldīt un padomju sistēma noteikti nav tas labākais modelis, tāpēc arī kopumā tā bija neefektīvāka par rietumu valstīm. Taču nekas tāds īpaši absurds tajā nebija – visus trūkumus, gan krietni mazākā mērā, var atrast jebkurā valstī. Visa pamatā ir cilvēku tieksme krāpties un apspēlēt noteikumus, lai gūtu personīgu labumu.

* Bezjēdzīga līdzekļu izlietošana iestādēs atvēlētā budžeta apjomā, jo citādi nākamajā gadā budžets tiks samazināts – ček!
* ES piena kvotas, tāpēc piens jālej grāvī – ček! (nu jau gan atcēla)
* ES aizliedz Skotijai noteikt minimālās alkohola cenas (lai mazinātu alkoholismu), jo neatbilst ES brīvās tirdzniecības noteikumiem – ček!

Atšķirība ir tikai tāda, ka PSRS vārda brīvība bija ļoti ierobežota un izteikt kritiku bija diezgan sarežģīti, tāpēc arī daudzas nejēdzības netika laicīgi atklātas un novērstas.