Hipsterisms radās paēdušajos Rietumos balto apkaklīšu vidū kā kārtējais subprotests. Motivācija aš gluži kā savulaik hipijiem un pankiem, tb sava nicinājuma pret mantas kultu demonstrācija, taču šoreiz saglabājot darbu un ienākumus, nevis kā iepriekšējās paaudzes, pametot visu un mūkot prom uz Goa vai Katmandu. Tb nevalkāt brendotu klozi, lai paustu attieksmi un pozicionētu sevi kā tam pāri stāvošu: varu atļauties, bet tieši tāpēc atsakos.

Austrumeiropas telpā hipsterisms ir kardināli atšķirīgs, un līdzīgs Rietumu hipsterismam tikai vizuāli. Proti, daļa šejienes sabiedrības par hipsteriem kļuva momentā, tikko šī vēsma līdz šejienei atnāca, nevis tāpēc, ka varētu atļauties, taču pārliecības pēc gribas norobežoties no lupatu kulta, bet gan gluži pretēji: baisi jau nu gribas brendoties, taču nevar atļauties. Tā nu hipsterisms austrumeiropas plikadīdam nāca kā ūdens malks tuksnesī: beidzot vari nevis visu pieticīgo KKF izsniegto radošā bezdarbnieka pabalstu iztērēt humpalās, meklējot brendu, bet gan atliek vien izrevidēt vecāsmātes skapi laukos (un katram no šiem 1.-2. paaudzes pilsētniekiem šādu skapju pilns) - esi ūbermoderns un nekādu izdevumu. Nekādu mēbeļu - pietiek ar pāris apskretējušiem hlamiem, ko senči ielidinājuši šķūnī, lai būtu ūberinterjers. Vectēfa fiksītis, ar ko šis minas uz ciema bodi pēc kefīra - konfiscēts, un esi zirgā. Nu pat nauda paliek pāri vincukam!

Nu un protams maza daļa viltushipsteru, tb tie, kas jau pelna pietiekami, taču savā brendu pielūgsmē nekad nevilks ko īsti vecu un autentisku, bet gan tērēs bargu naudu pseidovintāžam, ar ko tirgotāji, uzoduši auditoriju, šos bagātīgi apgādā. Tur jau ir sacensība gluži kā Juglas cacu vidū, tikai nevis par to, kam krutāks un dārgāks dolčgabani, bet kuram dārgāks "ērenpreiss".

Tb īstu hipsteru dievzemītē, šķiet, nemaz nav. :)