| |
[Oct. 9th, 2019|04:09 am] |
|
šodien jau neviens ar mani nerunā |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2019|02:03 am] |
|
mammas kotletes tīrā formā nestrādā |
|
|
| |
[Jul. 14th, 2019|10:23 pm] |
gribēju jau sen uzrakstīt par road moviju Berlīne–Gulbene, kas mani nokāva, bet nav takš laika, bet tagad jau esmu citā settingā un piektdien pēc 2 dienu izmisīgiem meklējumiem atradu ķīnas kāpostu, lai varētu ielikt kimčhi komētai, lai piedod man vegāni es centos, bet viņiem būs jāēd mana miesa, tobish mana roku āda, jo es to visu chilly hot masu maisīju ar rokām, un tad mana āda uzdeva vēl vairāk un dooo jau kuro dienu mēģināja mani pierunāt nohārvestēt alveju, un tā es tagad ziežos ar to alveju un šodien pat izdzinu caur sietiņu, jo blenderis ir pie mirstošās auklītes, un nu man ir atlicis tikai izskaitļot cik tieši ui vienības vajag, lai to visu finalizētu ar e vitamīnu, lai pārvērstos pilnīgā baby sārtvaidzī |
|
|
| |
[May. 9th, 2019|12:22 am] |
|
nupat mēģināju iepūst gaisu jūras zirdziņā |
|
|
| |
[Apr. 18th, 2019|03:13 pm] |
|
Šodien bija doma gulēt līdz sāni paliek jēli, bet kkā pamodos jau mazliet pēc desmitiem, pirms atvēru acis bija sajūta я ещё не встал но уже устал, varbūt nevajadzēja vērt tās acis vaļā, jo uzreiz viss sāka brukt un ļodzīties, lai arī man gribējās vienkārši sēdēt un blenzt sienā, visu sarunāju, visu pārcēlu un vēl atradu nākamo lokāciju, jo nu jau man pat nav uzdevums visiem izdabāt, bet vēl pienest maximāli tuvu klāt, lai vispār kkas notiktu, tagad gribētu ar vismaz spani burbuļu blenzt sienā līdz nākamajai katastrofai |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2019|01:08 am] |
|
es tiešām negribu būt pieskaitāma pie kkāda dzimuma tikai tāpēc, lai dabūtu faking dažus dolārus |
|
|
| ikdienas ainiņas |
[Mar. 20th, 2019|06:17 pm] |
|
Šodien mistiskā kārtā pirmo reizi dzīvē nokļuvu "īstajā ziepniekkalnā" un apstulbu, jo likās ka es toč neesmu Rigā, bet sajūta bija ka arī esmu ārpus valsts robežām, bet kā tur biju iemaldījusies, tad nodomāju iebraukt arī cēzarā, kas sevi ir izreklamējis kā lielāko āzijas produktu piegādātāju, tas viss kantoris atrodas kkādās noliktavās, uz vietas nekā nav, viss jāpasūta internetā vismaz par 20 eur un tad jābrauc savākt, aha – paldies, tad izmaļoties ārā no ziepīša atcerējos par gemosu, un tur atkal aplauziens ar to remontu – atrast neko nevar, kokosriekstu piena vitā mani aizsūta pie kkādiem mistiskiem sojas pieniem, cenas nekam nav, tur vispār nekā nav!! izņemot 5kg riekstu pakas samestas pie durvīm, nospļāvos un gāju prom, un pār mani nāca apskaidrība, ka ir takš tas cash&cary tepat un tur bija vēl lielāks aplauziens, jo tur mani pat nelaida veikalā pirms nebiju noformējusies kā juridiska persona, fuck, 3 stundas nopēros pa to pārdaugavu pilnīgā nejāgā un plus vēl protams lielsikais izvarotais salu tilts |
|
|
| pļaviņa |
[Aug. 29th, 2018|05:34 am] |
|
nobraucām pāgājšnedēļ garājā tripā uz pļaviņu, ceturdien no rīta rasbainieki noleca, bet Oj ieleca piektdienā, sākām smuki ar apdeitētu stafu, jo Oj pielādēja mums pilnu mašīnu ar pingvīniem un vienu jau es biju sev sarūpējusi pati, visiem iesaku, man pēc 4 dienām nebija atspiesti sāni guļot zemē uz mazā pašpiepūšamā pingvīna, tikai 4-5 cm bet kāds kaifs, pirmajā dienā paspējām uz laika ziņām, nospriedām, ka baigi silts ūdens jūrā bet nesaņēmāmies, pilnmēness jau spoguļojās jūrā viss tāds apaļš un skaits, tad jau sekoja cepumi, balts susuriņš, oj, un atkārtota susuriņa parādīšanās, lai apliecinātu ka nav vīzija iekoda man īkšķī, tad ejot uz bubieriem satikām intiņu un lietu laika prognozes vietā, ko pārlaidām pie viņas lapenē, nākamais rīts bija izteikti grūts, un kā uzvārijām nākamajā pingvīnā kafiju tā sāka līt un tika uzstellēts skybārs, tālāk jau viss aizgāja pēc plāna tik tālu, ka nespēju izvilkt brutu, ko atnesot atpakaļ, lai vispirms iekurtu pionieru ugunskuru devu vaļu zēniem, kas to darīja tik prasmīgi, ka pat ar prīmusu nevarēja piekurināt, līdz man vajadzēja stāties sardzē un mazos pionierus vest uz laika ziņām, kur beidzot tas bruts trāpīja tieši tik ļoti cik vajadzēja, un ņirdzām līdz zemei krizdami, ka šitajā vietā ir neizmērojama klišeju biblotēka, kas parasti jaunuļiem rauj jumtu, bet tad jau arī Oj bija apguvis rituālus un nākamjā rītā jautāja cikos tad tiks izsniegtas bruta brokastis, kas gan bija jānopelna ielecot siltajā jūrā, tobiš vienā vilnī, tad vēl tam visam pa vidu man iekoda ērce, ko es ātri apdulināju ar kandžu un izcēlu ar diedziņu tik eleganti, ka nepalika pēdas, bet vienīgi viena vilkābele tā iedūrās rokā ka biju priecīga, ka oj var stūrēt mājās pirmdienas pēcpusdienā, pa tam lāgam salaužot mūsu smalko podiņu un pielādējot štābiņu pilnu ar malku |
|
|
| kuldīga, lcca vasaras skola |
[Aug. 9th, 2018|01:56 am] |
|
aizbraucu pilnigi sanīkusi, tāda apātiska bez dzirkstelītes, bet pirmajā vakarā jau rāvām vaļā bolero dj seta laikā līdz vēlāk kaimiņi mūs pārtrauca baha čella skņdarba vidū un aizsūtīja gulēt, nakamajā dienā izpildīju savu līdz šim sliktāko talku skolā un viss sāka notikt tikai labāk kad neispējamais pārvēršas iespējamībā ar daudz vīna, sarunām un atklāsmēm sev pašam ieaijājot maigi atkal smadzeņu darbību aktīvajā fāzē, kas eskalējas ar katru dienu, līdz beigās slavenais zviedru kurators iesūc nāsīs manu grāmatu un momentā to promotē slavenam vācu fotomāksliniekam, kas ir gatavs to nopirkt vēl neredzējis, komplimentējot par manām non pedagogical metodēm |
|
|
| Arles, last edition |
[Jul. 7th, 2018|07:12 pm] |
|
Arla ir vieta ko es mīlu un neieredzu vienlaicīgi, saule un rosē te plūst aumaļām, esmu atskatījusies nenormālu daudzumu sliktas fotogrāfijas un dažas izcilas izstādes, nostaigājusi miljons kilometrus ejot uz priekšu un atpakaļ, satikusi miljons cilvēku un izrunājusi sausu muti (pat ja tajā nemitīgi plūst rosē). Atklāju kuri cilvēki mani nevar ciest, bet tāpat mēs turpinam biznesa attiecības, iepazinos ar citiem un atklājām daudz kopēju paziņu. Satiku vienu grāmatu kolekcionāru, kas regulāri iepērk manas grāmatas no D, par pēdējo izsakoties, ka viņam labāk patīk manas bildes nevis amatieru, bet kā D norādīja viņš vēl nenojauš ka nopirks manu grāmatu vēlāk :) un tad tā neiespējamā situācija, ka Tu nevari tikt ārā no šīs vietas, jo visi vilcieni streiko, biļetes internetā nevar nopirkt, jo man ir nepareizs tel.nr, bet realitāte izrādās ka viss ir izpārdots un tagad braukšu 1 klasē uz Spāniju, ja protams paspēšu uz vilcienu, kas iet no citas pilsētas, bet naktī aizejot uz random pārtiju vai arī nonāc pie trakajiem itāļiem, kas ir uzgrillējuši veselu cūku izdaiļotu ar trampa un zkorejas portretiem un tad citur jau iemaini vienu cigarešu papīrīti pret tīru pēdējo dūmu un nokļūsti franču lū rīda koncertā, kas beigās visu sačakarē pārlejot to visu ar cukurūdeni, bet pie superīgajiem dj vairs nav spēka padejot un Tu kārtējo reizi 3 no rīta velcies mājās, lai nākamjā dienā sāktu savu skrējienu atkal, un tad visi jau sākt pakoties prom, un Tev nav kompānijas ar ko aiziet vakariņās un Tu zini, ka nevienā restorānā tevi neapkalpos jo Tu esi viens, un aizņem pārāk daudz vietas, bet tad mani austriešu draugi pēdējā mirklī uzaicina pie sevis mājās uz vakariņām un es pat nezinu, jo man tas prasīja vismaz 5 gadus un es katru gadu nosolos, ka nebraukšu atpakaļ, bet te nu es atkal esmu, dzeru rosé un gaidu pēdējo nakti, kas noteikti eskalēsies līdz rītam |
|
|
| |
[Apr. 15th, 2018|01:28 am] |
|
vakar iestājs tāds pagurums, ka gribēju šodien izslēgt telefonu un ne ar vienu nerunāt, bet kkā pamodos un par to aizmirsu, un izvērtās ārkārtīgi skaista diena vispirms mēs meklējām vietu kur saulītē piesēst un lai dod ēst un var parunāt par lietu un pēc tam es meklēju vietu kur iet satikties ar principā nezināmu cilvēku, ko biju garāmejot satikusi, lai nosvinētu dz.d. kas izvērtās brīnišķīgā sarunā un mājās nākot likās tiešām ka ir vasaras nakts, jo nesala |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2018|08:23 pm] |
|
šodienas trakajā skrējienā ieskrēju arī rekomendētajā pagrabiņā kur sirms vīriņš piekrita man sataisīt brilles, paskatījās uz brillēm pēc tam palūrēja pār briļļu malu uz mani un tik noteica: по рекомендации пришли? es māju ar galvu un sāku izplūst komplimentos, bet viņš jau turpināja, jo atpazina padomju laika Diora rāmi, un izstāsīja visu par tā laika tehnoloģisko procesu un vēl noteica, ka taij vecajai plastmasai ir tāpat kā veciem cilvēkiem, ka kauli kļūst trausli, tāpēc arī salūza, jo plastmasa zaudē mitrumu (ķīmisko nosaukumu, es neatceros) |
|
|
| |
[Apr. 6th, 2018|01:52 am] |
|
pusstundu pirms atklāšanas man gribējās ielīst pagultē un atrubīties un nogulē† beauty sleepā visas atklāšanas runas un pamosties izejamā dienā, bet tā kā pat lietus nesāka līt pirmajā īstajā pavasara dienā noteiktajā stundā, tad man nekas cits neatlika kā atklāšunas runā pārtraukt kuratoru paziņojot, ka es aizmirsu visu ko viņš teica un es to nevaru nu jau pat izstāstīt |
|
|
| |
[Mar. 9th, 2018|09:29 pm] |
|
no visa šitā sviesta sāka durt sirdī |
|
|
| |
[Mar. 8th, 2018|03:20 am] |
|
pēc šodienas, kad tēja ar edu rakstīja man grāmatu, es jūtos kā visu dienu šķūrējusi sniegu apkārt mājai, nezinu kas tas bija, bet ārkārtīgi skaisti |
|
|
| |
[Mar. 1st, 2018|08:22 pm] |
|
pirmo reizi šodien pasmaidīju |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2018|02:06 am] |
|
man ir aptaukojusies sirds |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2018|03:34 am] |
|
vispār jau es negribu no tās grāmatas tik viegli atteikties |
|
|
| Kambodža/Vjetnama 5 |
[Dec. 27th, 2017|02:11 pm] |
Tā kā laicīgi atrubījāmies, tad arī laicīgi piecēlāmies, bet neviens nerāvās mūs savākt, bet tad kkā sazvanījāmies un viņi pat mūs atrada, un atgriezušies Phnom Penhī, teciņiem skrējām uz ātrgaitas lavu, lai varētu 5h pa Mekong vālēt atpakaļ uz Vjetnamu. Brīnumainā kārtā pat nelija, bet laiva kādu 1,5h kavējās, jo redziet Vjetnamā esot bijusi vētra no rīta, bet mēs aiztraucāmies kā kindziņi, ar gāzi grīdā. Sasniedzot Chau Docu, bija jau iestājusies piķa melna nakts. Nebija ne jausmas, vai mums tur vajag palikt, vai arī ņemt busu un laist tālāk uz Saigonu. Pilnīgi nejauši uzgājām vietu, kur maza viesnīciņa ir ierīkota uz peldošās platformas ar terasi tieši uz upes, tas mūs arī nopirka. Naktī un mākoņiem bagātā saullēktā kādas pāris stundas vienkārši blenzām uz Mekongu, kur garām peld visa veida dzīves.
Autobuss ir nereāli kruts, jo beņķi ir tādā garšļaukus stāvoklī, kur ļoti ērti zvilnēt, nesaprotu kāpēc vēl tādi nav visās ļotenēs kam ir garie pārlidojumi. Un tik labi, ka Vjetnamā labu kafiju dod uz katra stūra, nevar saprast, kas tiem khmēriem ir nogājis greizi taj franču invāzijā. |
|
|
| Kambodža 4 |
[Dec. 27th, 2017|02:10 pm] |
|
Nākamajā dienā bija plāns aizšaut uz Kep apskatīt krabju tirgu un uzēst slavenos krabeļus, bet pirms tam gribējās saprast par tiem pipariem, paņēmām tuk-tuku un aizbraucām uz smalku piparu bodīti, kur pie durvīm tuk-tuka navigātors mums saka, ja gribam labus piparus par labu cen, tad aizvedīs pie vietējā fermera. Aizbraucām un sapirkāmies pilli, par ko tantiņa dikti priecīga vēl izveda ekskursijā pa zivju mērces fabriciņu un beigās uzdāvināja 2 pudeles zivenes jaungada edition. Zēns bija gatavs mūs arī vest uz 20 km attālo Kepu lenčiņā. Krabji bija lieliski, bet tad sāka līņāt taifūna atraugas, un mēs pretvējā un lietū braucām atpakaļ. Aizgājām līdz Vjetnamas busiņam pateikt, lai mūs nākamā rītā savāc viesnīcā, un ar mazu līkumiņu devāmies mājās, kad džanka karalis pavēstīja, ka viņam gribas picu, kas viņu darītu laimīgu. Tā kā šis jau bija 3. gadījums un nekāda efekta līdz šim nebija bijis, tad arī šoreiz attiecāmies pret to mierīgi, līdz atjēdzāmies pēc pāris stundām, kad ārā gāza lietus aumaļām un grieza pamatīgi, vajadzēja aiziet paēst. Nekur tālu negribējām brist un palikām pirmajā stāvā pie šveicieša, pasūtījām pat pudeli bruta, kas pirmajā inkarnācijā bija silta un cederiks ieteica paņemt cremant, kad pēc mirkļa jutu, ka viņš man aiz muguras atkal dejo, jo arī šis dzirkstošais nebija ielicies leckapī, bet nu izveicām dzeses operāciju ar ledus spainīšiem, bet grieza arvien stiprāk, pat džanka karalis noticēja neiespējamajam. Tā mēs tur sēdējām un klusi ķiķinājām šveiciešu sabiedrībā, kas mielojās ar fondue un domājām, kā lai pāriet pāri zālei un tiek līdz trepēm uzrāpot līdz ustabeņai. |
|
|