mazaa_mija [entries|archive|friends|userinfo]
mazaa_mija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jun. 5th, 2016|11:45 pm]
vispār kāpēc man patīk braukt uz artist rezidencēm ir, ka tevi izrauj pilnīgi no tava ritma, tagad es gandrīz katru dienu eju gulēt pirms pusnakts, ceļos 9, ēdu brokastis vingroju un peldu 13 grādu vētrā, pēc tam vēl gandrīz noslīcinu holandieti vietējā purvā ar visiem viņa jaunajiem zābakiem, un lai atvieglotu sāpi ieleju kan∂žu un mēģinu kompenēt savas franču valodas zināšanas ar kanādiešu mūziķi, kam šodien ierakstam izvērtām performanci 3jos stāvos, vēl man ir jānoķer ods, kam mēs jau rakstam deju
linkpost comment

aukstā zupa [Jun. 5th, 2016|06:17 pm]
sēžu igaunijas laukos, rokas stiepiena attālumā no krievijas robežas kopā ar cilvēkiem no dažādām valstīm ( NL CAN utt) un visi man pieprasa taisīt auksto zupu, bet es NEKAD to neesmu pati darījusi! tāpēc lūdzu receptes studijā ar visiem komentāriem, kāpēc mārutkiem jā, un sinepēm nē, vai otrādāk un cik olas un cik kartupeļus!

mega paldies un pārsteiguma balva no manis
link28 comments|post comment

photomonth riga [May. 15th, 2016|07:41 pm]
šitā bija viena riktīgi jaudīga festivāla nedēļa. viss sākās ar to ka mūs ieslēdza gaismas pilī un lika klausīties sirēnas, bet beigās mēs uzmargojām mazu rozā grāmatiņu super limited edition un katru vakaru gājām uz Aptieku ēst burgerus un dzert, bet workšopa vadītājs pēc šī visa mainīs profesiju, jo kā izskatās tad mēs pielikām punktu viņa publisher karjerai:), pēc tam atklāšana, kur jau divi žūrijas locekļi nespēj ievietoties tik šaurā telpā kā taksis un viens ar otru nesarunājās visu laiku, lai arī viņi sēž vienā panelī, bet to visu noskalo viņu pēdējās nakts gājiens pa glamur klubiem, pārsteigums bija, ka kim no foma atcerējās manu graduation projectu un es viņu par to aizsūtīju uz cheap andeli mandeli, eņģeli savukārt uz tirgu un botānisko dārzu, patīkami bija redzēt ka cilvēki no eiropas brauc uz festivālu, bet skumji ka vietējie pārsvarā to kā vienmēr ignorē, un tas viss šodien noslēdzās ar episko gājienu pa lietu cauri pilsētai, jo taksis nebija opcija dēļ maratona, ko jau pierādīja salvo nākdams no vecrīgas uz branču vairāk kā stundu, tobiš braukdams ar taksi, līdz taksis viņam saka ka aiziet būs 7 min braukt 57, visu branču nokavējis mēs viņu atkal izdzinām ārā lietū badā, beigās arī yet žurnāls bija dabūjis savu daļu lietus, bet vakar atvelkoties no rīta mājās uz vārtu roktura mani sagaidīja uzkārts krustiņš, kas varētu tikai nozīmēt, ka iesāktās sarunas par sadarbību varētu arī īstenoties dzīvē
link8 comments|post comment

kimči pohu zupa [Apr. 15th, 2016|09:00 pm]
šodien doooriņš lēnām pusdienu man dīca, ka gribot kkādu ātro pohu zupiņu, man bija baigais slinkums kko darīt un es atgaiņājos visiem spēkiem, bet tad viņš teica uztaisam kimči zupu, tas noteikti ir vienkārši – iemet buljonā kimči un gatavs, kad tomēr saņēmos un sagoooglēju savas korejiešu vecmāmiņas blogā kimči zupu, izrādījās ka tieši tā tas arī ir – iemet katlā 2cup ar kimči, pieliek gaļu (labāk cūkgaļu, man gan bija tikai lielops) uzlej buljonu un mega ēdamkaroti Gochujang pastu un pusstundu pavāra (kamēr gaļa gatava) iegriež lociņus vai iemet dīgstus un pievienojas ugunsrijēju bērniem, jo pilsonim, kas bija ienācis piemērīt manas lielās brilles, pēc pirmās karotes acis izšāvās uz kātiņiem un tur arī palika līdz bļodiņa bija tukša
link12 comments|post comment

[Mar. 11th, 2016|04:01 pm]
ieriju savu smirdīgo kimčī, mazliet atlaida, varu skriet tālāk
linkpost comment

[Mar. 9th, 2016|12:04 am]
vispār jau totāls stulbums, bet es neprotu gatavot citiem, pat ģimenei, un nav mums tur ārprātīgi saspringtas attiecības, vienkārši tas viss man izjauc līdzsvaru es gribu vairāk un labāk, un finālā ar visu pa vidu runāšanu tas aizņem 3x vairāk laika un es aizmirstu elementāras lietas, nu labi ja neviens nezin kā tam jāgaršo tad tik maza atkāpe ir ok, bet es ta zinu, bet gatavojot citiem es gandrīz pati nekad neēdu, bet kkā garāmejot piesēžot un pagaršojpot parasti ir a? kkas trūkst! bet skaļi nevar teikt
link7 comments|post comment

[Mar. 5th, 2016|08:20 pm]
vakar visu nakti murgoju, ka filmiņa, ko atdevu attīstīt būs pilnīgi melna, tobiš tumsā safočēta, un šodien aizeju pakaļ un viņi skraida un meklē līdz atrod iesprūdušu mašīna, kas ir saplīsusi un tas viss ir izgaismojies! bet tas fucking pirmais kadrs ir tik svarīgs, tagad visu dienu cīnos, lai saglābtu kko no nekā, bet potenciāls ir!
linkpost comment

[Feb. 28th, 2016|05:40 pm]
padevīgi ziņoju, ka manam mīļākajam brutam outletos ir atlaide
link8 comments|post comment

[Feb. 28th, 2016|02:03 pm]
esmu pārgājusi jaunā fāzē ēst taisīšanā, nu jau kā pro nedēļas nogalē vāru buljonu (līdz 72h), smeļu nost pa trīs reizēm, un tad man stāv pilns leduskapis ar kārtīgu buljonu, ko ikdienā pēc tam pārvērst ļoti īsā laikā dažādos taizemiešu, korejiešu un vjetnamiešu aromātiskajos virumos
link5 comments|post comment

[Feb. 27th, 2016|07:04 pm]
pēdējai antibiotikai gribas uzdzert vīnu!
link1 comment|post comment

[Feb. 27th, 2016|06:14 pm]
ceturdien biju aizgājusi uz leišu izstādes slēgšanas partiju ar mega daudzumu dūmu un diseni, ārā pīpējot man viens puisītis (gy gy) prasa vai es zinu kas ir Gas of Latvia (indāns stāv man blakus, otrā pusē stāv Torte – a šito zini? līdz nonācām līdz TV Maskavai, kur bija jāatzīstas ka dzirdējusi esmu, bet neesmu iedziļinājusies, viņš man saka aizej mājās un paklausies, viena pati tā riktīgi skaļi, varot forši patripot un tieši nejauši es redzu, ka rasbainieks ir ielicis visgarlaicīgāko orgasmu, un tā es to klausījos un lasīju putekļus no pirms filmiņas manā nākamajā projektā un domāju, kā tā var būt ka 30+ kadros tu pilnīgi uzreiz vari ieraudzīt nepazīstamu cilvēku, kas ir izlicis visu kā uz delnas, so uncontaminated
link2 comments|post comment

[Feb. 18th, 2016|07:00 pm]
kad man buksē darbi kā ir tieši tagad, un lai es nenojūgtos kko mistiski gaidot, procesā ko es nevaru ietekmēt, es ielienu virtuvē un eksperimentēju un taisu visādus smalkus un sarežģītus ēdienus, a ko lai dara tagad? kad mute jēla un ieēst arī neko īsti nevar? dienā, kad man izrāva zobu es uztaisīju kimči, jo tam vismaz ir jāfermentējas kādu laiku un pēc 2 nedēļām varēšu atjaunot savu sabrukušo baktēriju sastāvu
linkpost comment

[Feb. 18th, 2016|06:49 pm]
no šonedēļas viss ir slikti, laikam jau kā juzdama sestdien izveicu pilnu programmu ar brutu un dejām pa galdiem, svētdiena bija ļoti lēna, bet pirmdiena sākās traģiski, man bez brīdinājuma izrāva zobu un uzsēdināja uz narkotikām, tfu antibiotikām, tik slikti jutusies laikam neesmu pat briesmīgākajās paģirās, izejot uz ielas momentā ir slikta dūša un ļimst ceļi, spēka nav vispār, esmu spējīga darboties kaut kādas knapas 3-4 h dienā, pēc tam viss – besis, ārprāts un bezizeja! man jums jautājums, kas sēž uz šitās drazas regulāri, kā lai izdzīvo?
link5 comments|post comment

I need one more trip [Feb. 11th, 2016|01:31 am]
šodien visu dienu kaut kādā miglā, nav saprotams, ko tur nobuldurēju taj radio, biju tā sakocentrējusies pēc trīs gulētām stundām, ka apstulbu katru reizi, kad vērsās pie manis, nebija ko teikt, bet, kad borgs sāka runāt par suņa kaciņu arhivēšanu bija skdrs, ka iebraukt auzās nav iespējams, tikai bija jau par vēlu, tad vēl fr. val eksī runāju ātrāk ar domu, ka neviens nepamanīs kļūdas (cik smieklīgi) un visu laiku putrojos, nu labi normas līmenī, un tagad pusdivos naktī esmu atžirgusi, dzeru vīnu un uzkožu peperoni un lūru visadus sūdus, gribu atpakaļ to taizemes jetlagu, kad miegs sāka nākt pirms pusnakts un cēlos pieklājīgā laikā
link4 comments|post comment

[Feb. 10th, 2016|04:10 am]
man laikam ir jāstrādā kā zirgam kkādās mīnu raktuvēs, lai es gulētu vai jāsūta atvaļinājumā, kā izrādās, uz siltām zemēm, jo nu jau 2 dienas atkal neguļu, kaut zinu iemeslu – viens telefona zvans, nu labi sliktākajā gadījumā divi, kas mani atkal ieraus nezinu kur, bet vismaz gulēšu. nu kāpēc ir tā nespēja saņemties piezvanīt???
link2 comments|post comment

[Feb. 5th, 2016|02:05 pm]
vakar no banketa pārrados ar uzpirksteni
link1 comment|post comment

[Feb. 3rd, 2016|11:40 pm]
es katru dienu saņēmos bez tā visa kas man ir jādara izdarīt vienu extra lietu, bet šodien vairāk nevaru, tas nozīmē ka rīt būs jādara divas un abas riebīgas un vēl vienu man uzkrāva, bet vienīgā doma man ir aiziet gulēt un pamosties ar sajūtu ka nekur nav jāskrien un jādzēš ugunsgrēki un vispār nekas nav jādara, bet tā laikam nebūs līdz tam kad to atkal nepamanīšu un tas viss noslīks kaut kādā melnā čerņā
link8 comments|post comment

[Jan. 31st, 2016|06:33 am]
vienīgais ko gribētos zināt, vai tā ballīe vēl iet pilnā sparā? esmu gatava doties ielās
linkpost comment

[Jan. 1st, 2016|11:51 pm]
visu rītu nevarēju atrast vienu iešļūceni, un kad galu beigās to atradu pirms iebāzt koferī mani sasniedza ziņa, ka varu arī neturpināt krāmēties, jo ļotene ir atcelta, izskatās ka kaza kārpās kā negudra un mūs nekur nelaiž, uzsūta pat sniega vētru, lai viss apstātos, šitā vēl nav bijis ka gandrīz 3 reizes pārliek lidojumu, izdīcām, ka davaj pofig brauksim uz Viļņu, viņi bija laimīgi tikt no mums vaļā, bet kā mums tas viss izvērtīsies neviens vēl nezin, esmu gatava pārsteigumiem katru mirkli, sākot ar to ka taksists aizguļās utt..., bet nu neko mazliet pastrādāju, būs mazāk jādara tur, bet arī jau tādā brīvdienu režīmā, tikai kādas 4-5h
j.g naktī pat nespēju paspēt neko vēlēties, tā kā gaidu lai visu pārņem tas trakais mērkaķis un ieved kārtību saimniecībā, i mean it visā un pārsvarā jau galvā un rokās
link1 comment|post comment

kaza kāpa debesīs [Dec. 31st, 2015|08:21 pm]
nu viss atkorķēju brutu, jo vairs nav spēka strādāt, atstāšu to visu mērkaķim. Šitais gads laikam ir bijis visssliktākais, ko vien atceros, nekas nenotika pēc plāna, divi galvenie highlighti ir ka netiku uz marfu un netiku cietumā un kā pēdējais punkts mums pārliek lidojumu uz siltajām zemēm (būs jāsagaida j.g. šeit), pārējā laikā izlikos, ka viss ir zaibis un tēloju šarmējošu optimismu, kaut negulētajās naktīs slīku bespēcības depresijā. Vienīgais, kas nostrādāja bija blond (mega paldies) zvīņas. Nauda bija, bet laimes nekādas. arī radošā ziņā pilnīgi pa nullēm (izlikšanās neskaitās) un to vēl paspilktināja iepriekšējās epopejas, kas saucas nekad nesāc strādāt kopā ar cilvēkiem, ja nav pārliecības vai arī tas ir baigais piķis, lai beigās var atpirkties.
ceru uz mērkaķi, kaut gan te viss pēdējās dienās ir iegriezies tādā vulkānā, ka nezinu, kur rīts kur vakars, viss mūsu plāns ir izgāzies, tagad meklēju pa ledusskapi, ko uzmeistarot vakariņās, un man sanāca no tā, kas ir palicis pāri, Thai salāti un turku koftas, ko mums vajadzēja dabūt onlainā ne oflainā.
viss, tagad jau vairs nekur nesprukt
novēlu visiem daudz laimes jaunajā!
priekā
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]