mazaa_mija [entries|archive|friends|userinfo]
mazaa_mija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Aug. 17th, 2017|12:57 am]
Mani nupat gandrīz Jurijs ieslēdza ārā nezinot

Posted via Journaler.
linkpost comment

Karostas Ūdens Tornis [Aug. 16th, 2017|11:51 pm]
man uzbrūk glidemeži, oj nē otrādāk man ir jāmedī gliemeži! aj nu labi redzēs kurš kuru, gaidu papildspēkus
linkpost comment

no ūdenstorņa uz Nidu un atpakaļ [Aug. 16th, 2017|10:35 pm]
nebrauciet vasarā uz Nidu un nevediet ārzemju draugus tur, jo tas bija tāds dizāsters, nepietiek ar to, ka par prāmi mums noplēsa 11 eur par 3min, par ko es vēl mēģināju taisnoties, ka varbūt tur iekļauts ceļa nodoklis utt huiņa, pēc 6 km meža vidū uz vienīgās takas kur nav iespēju izbēgt ir šlagbaums un no tevis noplēš vēl 20, un tu esi iesprostots starp džipiem kā brīvības ielas sastrēgumā, līdz nidai bija kādas 2 pieturvietas pārbāztas ar mašīnām bez iespējas apstāties, tā kā sazinājāmies pa ceļam ar nidas art colony viņi mums atteica naktsmājas, bet laipni aicināja ciemos, labi ka tā, jo palikt tur mums negribējās nemaz jo tā bija tāda disnejlenda, ka pat negribējās izkāpt no mašīnas, galā mums speciāli gids izveda pa pilnīgi nesakarīgi nokūrētu izstādi un mēs laidāmies nafig prom! ieņirdzām, ka ietaupījām 11 eur, jo pie izbraukšanas vairs nebija jāmaksā, bet tā bija dārgākā sūdīgākā izstāde ko esmu apmeklējusi, nebrauciet uz nidu vasarā! tad iepērāmies atpakaļ Klaipēdā, atrdām lētu viesnīcu uz pilsētas robežas, kas ir 10 min attālumā no visām centra aktivitātēm, vīlāmies bukowska bārā un spītīgi gājām ārpus centra, lai atrastu kādu bāru, kas atradās tieši blakus viesnīcai un saucās kulturās nams, kur sadzērāmies Mascow putas un laimīgi izrubījāmies laicīgi, lai pamostos, kā vienmēr 8 un mēģinātu atrast kafiju, bet izrādījās, ka leišiem ir kkādi nac. svētki un visi ir brīvdienās, tik sliktu kafiju nebiju dzērusi sen, bet intuīcija teica, ka neko labāku klaipēda mums nepiedāvās un padevāmies palangas virzienā, jo nu nekas sliktāks par nidu ar mums vairs nevarēja notikt, izbraukājām visus mazos ciemateļus gar jūru, bet ieraugot tos masīvos barus, momentā metām riņķī un braucām uz nākamo spotu, līdz sasniedzām latviju, kur viss bija kluss un mierīgs un varējām vientulīgi rīt ceļa putekļus papes dabas rezervātā, rucavā sastapām vīriņu ar labāko seno instrumentu muzeju, un beigās Nīcā nokļuvām paradīzē ar brīnišķīgu viesnīcu, bāru un restorānu, kur mūs laipni apkalpoja, bija gay friendly, sommeliers mums piedāvāja labu vīnu, un mēs žēli ieraudājāmies, ka esam tikai 20 km no liepājas un mums jābūt jau tuliņ atpakaļ, kā sāka gāzties, meili un msg, un zvani un mūsu wīkends bija galā, bet ar saldu odziņu
link7 comments|post comment

[Aug. 12th, 2017|12:15 am]
Visu ko gribēju jums izstāstīt par ūdenstorni, bet ierīces te krašo un man vairs nav spēka, gribiet brauciet negribiet nebrauciet, tornis ir stiprāks par mums visiem

Posted via Journaler.
link2 comments|post comment

Karostas Ūdens Tornis, nebeidzamās svētdienas, 4 pēc kārtas [Aug. 9th, 2017|10:02 pm]
sākām svētdien ar atklāšanu, kas nemaz nelikās kā svētdiena, jo vajadzēja visu sariktēt un savākt uz torņa atklāšanu atnāca nereāls daudzums cilvēku, taij mirklī kad viņi visi gribēja gāzties iekšā izrādījās durvis par šauru un paldies apsargam, kas stāvēja stratēģiskās vietās un sargājā, meitene ar kandžas paplāti un rasbainieka mazsālītajiem gurķīšiem netika cauri pūlim līdz paredzētajam spotam, bet tad tantiņas tik mīlīgi stāvēja pie kamīna krāsns ar kandžas glāzītēm, un tad ernesta meitenes sāka dziedāt eņģeļu balsīs un visi sastinga, bet tāpat pūlis bija par lielu lai to izbaudītu pilnībā, tāpēc rīkosim koncertu vēl kkad, un nodrošināsim, lai Mario to neizposta ar savu nejēdzīgo performēšnu neatbilstošās vietās, pēc tā visa es savu labāko pārty spotu iekārtoju suņu būdā, no kurienes mani ātri aizrāva uz Liepājas dzintara koncertzālu, kur mēs pēdējā brīdī izrāvām Debiju no policistu nagiem un tad sākās svētdiena ar pirmajām atvadu pusdienām un vīnu dārzā, un norvēģu eļļas apmaksātām vakariņām, un pēc tam nākamajā dienā visi brauca prom un tas ir kā svētdienā, kad atvadās vēl aizejam līdz molam, un tad beidzot šodien viss kluss un mierīgs kā svētdienā, neviena nav, un paņēmām brīvu, lai aizlaistu uz pļaviņu un salasītus gliemežus nākamajam pārtijam, jo gliemežu recepte ir ejošākais items mūsu šopiņā! brauciet ciemos!
link8 comments|post comment

KarostasŪdensTornis [Aug. 5th, 2017|01:55 pm]
Brauciet rīt ciemos uz Liepāju, te gan plosās vētra bez lietus, bet Karostas Ūdenstornis ir gatavs atklāšanai, oficiālā daļa no 16-18. Mēs jau mēnesi dzīvojam un apdzīvojam to, tagad laiks atvērt lielos vārtus un sagaidīt pūļus, kas izķers mūsu superīgo Cicerone zīnu! Ja nepaspējat šo svētdien, tad vēl visu augustu te būsim un gaidīsim ciemiņus. sneak peak meklējiet instagrammā un FB https://web.facebook.com/Karosta-Water-Tower-Project-1738374769792367/?hc_ref=ARSPUJeCoV7fulei3Do04FIO99wJnS6m6_XZFx3zSnEjDtDgTK0GUEW5b-48zXf6B0w
link4 comments|post comment

KarostaWaterTower [Jul. 21st, 2017|12:27 am]
Karostas ūdenstornī dzīvoju jau otro nedēļu, tornis ir nepielūdzams un skaists, bet sargi mums ir četri katrs ar savu raksturiņu un viena no tām ir m, kas mūs sargā un neaizmirst arī norādīt, ka mums gulēt jāiet 11 vakarā un jāsāk strādāt 7 no rīta, un vispār dzert jau nu arī teritorijā nevajadzētu, bet nu labi 1 aliņu jau var vakarā, un tad lūk nākamajā maiņā visi rātni pus 11 aiziet gulēt uz 100 m attālo skolu un es palieku viena ar sardzi, jo visi pārējie ir prom, es draudzīgi sarunāju, ka iziešu izsmēķēt pēdējo cigareti, un momentā uztinu. Saņemos atšaut dzelzs bultu milzīgajām durvīm un čīkstiem atbalsojoties visā tornī izslīdu ārā, pīpēju un bakstu cibu, kad pienāk msg no itāļa, kas ir aizmirsis lādētāju kaut kur tornī, tas viņam ir dzīvības un nāves jautājums, jo ir svaigi iemīlējies, bet iedomājos kā čīkstēs metāla vārti tagad jau pilnīgā naktī, jo ir jau 11, es piedāvāju uzskriet tornī atrast lādētāju, tornī ir 5 stāvi un viņš strādā pašā augšā, protams, bet tā saucamais ofiss mums ir tikai 2 stāvā, ceru uz veiksmi un lienu caur smagajām durvīm uz torni, kas skan neganti pie katra soļa, jo akustika te ir tāda, ka norauj jumtu, gaismas nav, iebakstu telefonā lukturi un lavos augšā, pagrābju pirmo līdzīgo vadu un nesos lejā, jo itālis jau grabinās gar vārtiem, izgrūž vadu pa vārtu apakšu un klusiņām tuvojos ieejas durvīm, kad atskan ārkārtīgi iepriecināts čuksts, kas nogrand pa visu neibourhudu: thank u also from My love, nekas cits man neatlika, kā atvērt vīnu, ko mans dārgais draugs, ko man gribas nosaukt par Mario, ir atstājis man ledusskapī, un tas ir saldākais vīns ko esmu dzērusi pēdējo gadu laikā
P.s par to nupat ieliku sieru beuys'a grāmatā

Posted via Journaler.
link4 comments|post comment

[Jun. 23rd, 2017|02:05 am]
šito laikam es gribētu tomēr piezīmēt, kā mums pazuda Phu quoc fish sauce suvenīra izmēra pudelīte, kas bija domāta zin, kas tur uz plauktiņa stāvēja pusgadu, un tad pēkšņi, kad es nosaulcīju putekļus tās tur vairs nebija, un es zinu cik ļoti ir mums bardaks dzīvoklī, bet es tik ļoti labi orientējos savā bardakā un zinu precīzi kur es ko varu atrast
link4 comments|post comment

[Jun. 22nd, 2017|05:59 pm]
drausmīgi prokrastinēju kopš atbraucu, tagad dedlaini deg katru dienu citi, daži jau arī sadeg zilām liesmām, dažus arī saglābju, bet nu tagad iedvesmai atrāvām zintņas raberberu vīnu un skaitu stundas cik ir klāt āzijā, lai varētu vēlāk nodot to, kas jānodod tagad
link7 comments|post comment

Paris, Cité 25 [May. 28th, 2017|02:38 pm]
pēdējās dienas paiet atvadoties, šonedēļ savā mīļākajā vīna veikalā, kad pateicu ka braucu prom un centīšos izdzert pēc iespējas visu cik varu, nākamjā dienā džeks paziņoja, ka viņš ir dabūjis labāku darbu un vada šeit pēdējās dienas, šodien, kad knapi aizsteberēju līdz tirgum, mans austeru džeks saka, ka šī ir pēdējā svētdiena, kad viņi ir šeit, jo iet atvaļinājumā, par ko man beigās, kā parasti uzsauca ne tikai vienu, bet divas austeres, pērkot sieru, man uzmeta pa virsu normālu kluci citas kaziņas, tā kā nākamnedēļ nāciet ciemos uz vīna un siera pārtiju, un tad vēl piestāju tirgū pie vīna, kur man džeks cremā pārdeva ar smuku atlaidīti, jo etiķete bija mazliet saburzījusies:) un tas viss, ka es esmu tādā ļoti paģirainā stāvoklī, ko izraisīja martina dārza pārtijs vakar, kur mēs beigās 3 jaudīgas beibes močījām Mārtinu, lai aizstāvētu Laurencu, no viņa neadekvātajiem uzbraukumiem līdz 5 no rīta, un tad man vēl mazliet pietika spēka nokontrolēt taxi pareizajā virzienā un ietaupīt piečuku, tagad vajadzētu sākt mēzt studiju, jo mani rīt 11 izliks uz ielas, bet gribas vienkārši bleznt pa logu un sūkt vēsu chablis, jo ārā ir +30 un tur kūsā dzīve
link6 comments|post comment

Paris, Cité 24 [May. 27th, 2017|02:36 am]
esmu izgāzusies kā veca sēta, neko nedaru un gvelžu muļķības bezsakarā, smadzenes, kā saka man fr.val. profesor, manā galvā ir pilnīgā Compote, kas ir tikpat lēģitīms vārds kā peldošās salas vai buberts
linkpost comment

Paris, Cité 23.1 [May. 18th, 2017|11:51 pm]
bet, ko es gribēju teikt, ka šodien mums, protams, panesās diskusija par jauno fr. kult ministri Françoise Nyssen, kas ir publišhing house Éditions Actes Sud galvenā vadītāja, Betsabē kliedza, ka tas viss ir mārketings, skdrs, ka liela kompānija publicē lielus vārdus, bet viņi orientējas tirgū, gan jaunākās literatūrā, gan vizuāljā mākslā, gan fotogrāfijā, man pat ar vienreiz bija rekomendācijas pie viņiem iet, bet kkādu apsvērumu/apstākļu sagadīšanās pēc neazigāju, un viņa ir haizivs, jo tik šaurā nišā, tas notiek daudz skarbāk, franču galvēnā problēma uz doto brīdi ir, ka krītas tūristu skaits (ja nemaldos Luvrā 1mlj. pag.g.), un kā viņus dabūt atpakaļ, un B cepas par to, ka parīze tiek pārversta disnejlendā – ar lētām atrakcijām, un vulgāriem noformējumiem, tad man kkā liekas, ka šitā beibe to varētu izdarīt kvalitatīvi
link1 comment|post comment

Paris, Cité 23 [May. 18th, 2017|11:41 pm]
šodien nopirku 3 kleitas, un vienu no tām rozā krāsā!!!! imagin!, nu labi maigā persiku, bet savukārt taj citā jau sēžu visu dienu un negribu vilkt nost, bet vispār es gribu maiga zīda bikškostīmu, bet tādus nomalēs nedod, bet centrā tādu nav
link2 comments|post comment

Paris, Cité 22 [May. 17th, 2017|06:22 pm]
Tā tad vakar uztaisīju vernisāžu, lielākās problēmas man sagādāja gulta, jo nebija kur nobāzt, pat izlikt trepes nebija iespējams, jo trepes ir vītņu uz riņķi vien un šauriņas, tad ar Šveices gejiņa palīdzību (jo viņš iet uz kačalku) iestūķējām gultu vienā no maniem franču balkoniem un aizvilku priekšā aizkarus, cilvēku sanāca riktīgi daudz, japāņu mafija mani iztirpināja sīki un smalki, perinčiks braucot pie manis sasita mašīnu, jo bremzes atteica, žuskā izņēma tēvu no slimnīcas, bet pati svarīgākā beibe neatnāca, kas jau bija gaidāms, bet tad pašās beigās iebrāzās Mārtins, ne tas kas montrojā, jo to atkal moca igijs pops, pa taisno no lidostas un tad mēs nogājām vēl uz sēnu izdzert pēdējo vīnu siltajā naktī, jo te beidzot 2 dienas ir vasara, kas tuliņ tiks aizskalota grēku plūdos

Posted via Journaler.
linkpost comment

Paris, Cité 21 [May. 13th, 2017|10:27 pm]
es jau te sākumā rakstīju, man āda gan rokām gan sejai sagāja grīstē pirmajās dienās, pēc tam arī daudzas meietenes teica, ka viņām ir problēmas ar ādu šeit, kad pēc 2 nedēļām vairs nevarēju izturēt iegāju aptiekā pavaicāt brīnumlīdzekli, ko viņi man arī laipni izsniedza (http://www.uriage.com/GP/fr/produits/bariederm-fissures-crevasses-2), ādas plaisāšana uz rokām pārgāja ātri un tagad ir tikai kādās 2 vietās ādas sacietējumi, bet ko man te stāsta citi rezidenti, ir ka, tā kā mājas ir celtas 50 gados, tad tur tika izmantots azbests uz pilnu klapi, tagad viņi (Cité) taisot remontus studijās, mēģina atbrīvoties arī no azbesta, kas notiek tik precīzi, ka uzliek uz durvīm šiltīti, ka bīstamā zona, tuvumā labāk nenākt, bet tajā pat laikā, kad noris darbi, visas durvis ir vaļā un putekļi iet pa gaisu uz nebēdu, jo arī logs ir vaļā un pa atvērtu trubu būvgružus gāž konteinerā, cilvēki, kas dzīvo tajā stāvā gāja sūdzēties, Cité, protams, izliekas ka viss ir kārtībā, tad viņi esot aizgājuši uz policiju, kur saņēmuši tieši šitik lielisku oficiālu atbildi: mēs (policija) esam Ville de Paris un Cité arī, līdz ar to sanāk ka jūs sudzaties mums par mums pašiem, sorry neko nevar līdzēt, krīt periekškars dziest lampas...
link3 comments|post comment

Paris, cité 20 [May. 12th, 2017|09:59 pm]
es pat nezinu, kur īsti, lai sāk, bet ceturdien, jau mazliet bija ciet kakls un deguns, bet vakarā tomērt aizgāju pie Yana un tad mēs naktī gājām kkur kur viss jau bija beidzies, tik zilajā ekrāna gaismā rēgojās pods un drausmīgs muzons, tāpēc tināmies visi ka prom, ar visu japāņu mafiju, kas satāv no kādām 6 mazām japāņu meitenītēm, kas ir tik kautrīgas, ka nevar pār lūpu pārspļaut, līdz pienāk brīdis, kad viņas sāk dzert un pīpēt visu kas pagadās, vissmieklīgais bija, kad sazīmējām kopēju paziņu, bet no rīta pamodos beigta, kakls aizaudzis, deguns ciet, galvā vate, bet man te jāsadrukā plākāti un vēl viskas jādara, bet pietrūka tikai kādas 48 bildes vienam posterim un izgāju pafočēt, jo saulīte spīd un ir silts, ne cik tālu netiku, kad sāka gāzt baltu, tuvākā publiskā ēka bija Arābu institūts, kur iebrāzos aizlijušām brillēm visa slapja, izrādās, ka viņi beidzot ir pabeiguši remontu, un ir pieejamas 2 izstādes, viena Trésors de l'islam en Afrique un Barjeel kolekcijas izstāde, kas sastāv no 100 moderinsma un laikmetīgās mākslas darbiem no arābu pasaules, neraugoties uz to ka lielākā daļa mākslinieku dzīvo ārpus arābu teritorijām, izstāde bija lieliska, atklāju daudz ko jaunu, kā piem., Abdalla Omari (Syrie, 1986) Obamas portretu no 2014 gada, labi ka es tur biu viena, jo deguns tecēja ārprātā, un škaudīju es kā negudra, bet pēc tam lietus bija beidzies, un es tomēr aiztiku lidz Miterāna bibliotēkai, un visu paspēju un izdrukāju starp drausmīgajām lietus gāzēm, un tad iegāju aptiekā pajautāt kko tekošajam degunam, kontā mīnus -20, bet man ir kaudze ar visādiem sūdiem, jo rīt jābūt uz strīpas un jānovada pēdējais workšops, bet tā vien gribas kā sadzerties ingveru ar kandžu un atrubīties, un tad vēl kautkas man te nesēž kopā
linkpost comment

Paris, cité 19 [May. 6th, 2017|09:35 pm]
man iet kā pakalniem un lejām, ir, kad viss ir ļoti labi, un tad tas viss sabrūk kkādā bedrē, šodien viss bija sarunāts fimēšanai, bet, kad aizbraucu uz vietu izrādījās, ka lokācija ir mainīta un man nebija ne jausmas kur tos cilvēkus atrast, telefonu neviens neceļ, un mesidžiem netabild un tā ir veca milzīga hospitāļa teritorija, kur šodien notika kkāds festivāls, līdz ar to visur kkas notika, bet neviens nepar ko netabild un neko nezin, pēc 2 ar pus stundām meklēšanas, kad biju jau padevusies un nikna ceļā uz izeju ieraudzīju vienā logā iekārušos manu kontaktu, izrādījās ka viņa neko nav saorganizējusi, un man viss ir jāsāk no nulles, ļoti ceru, ka izdosies vismaz kkas
link1 comment|post comment

paris, cité 18 [May. 5th, 2017|09:55 pm]
vakar izdomāju mazliet iziet ielās, tobiš uz atklāšnau nevis Cité, bet gan pilsētā, tepat ap stūri 10 min gājienā, lai satiktu pāris draudziņus, kas par mani bija galīgi aizmirsuši un es par viņiem arī, sākumā viss bija ārkārtīgi pieklusināti, un man jau apnika, un gribēju iet prom, bet J. vēl nebija atnācis, bet kā atnāca tā panesās, uzreiz mani ierāva virpulī, kur atjēdzāmies pāri ielai restorānā ar galveno mākslinieku pie apļā galda, kas ir gruzīnu un igauņu krustojums, bet jau padsmit gadus dzīvo šveicē, iepazinos ar brīnišķīgu geju, kas strādā haute couture un Jamillu ,un viņa sieviņu un vēl kkādiem mistiskiem cilvēkiem un pēc tam mēs to visu turpinājām galerijā līdz 7 rītā, jo tas viss jau tik vienkārši nebeidzās bez drāmām un skandāliem un amerkāņu sarullētiem dolāriem neiztikām, šodien bija ļoti padirsta diena, nesaprotu kā varēju aizmīties ieēst pohu zupiņu, bet kad atbraucu, sapratu, ka nekādas strādāšanas nebūs un parubijos, kamēr zem logiem filmēja kkādu mega bojeviku zaļā mašīnā, tad vakarā izvilkos uz open studios, kur nereāli pārrēcāmies, par mūsu franču val. pasniedzēju, ka viņa ar savu hilarious way mūs reāli spiež runāt franciski, un tā metode smejies vai raudi strādā, jo es pat nejūtos vairs kā pēdējais idiots franču tusovočkās it īpaši ja palūdzu runāt lēnāk vai kko izskaidrot, ko viņi protams dara franciski
linkpost comment

paris, cité 17 [May. 4th, 2017|12:22 am]
kā mums stāsta Jacques Derrida – Therefore the author of a text is not the authority on its meaning. The reader or listener makes their own equally valid meaning and every text “engenders infinitely new contexts in an absolutely nonsaturable fashion.”
linkpost comment

Paris, cité 16 [May. 3rd, 2017|11:39 pm]
vakar beidzot noskatījos La Haine (1995) Mathieu Kassovitz, jaudīgs gabals, par to kā tas notika Parīzē un kā hiden reacism ir eskalējies lidz tam kas notiek tagad, gribētos izlasīt arī jauniņā Lois grāmatu En fin avec Eddy Bellegueule (http://www.newyorker.com/magazine/2017/05/08/growing-up-poor-and-queer-in-a-french-village), par mazu nabadzīgu/rasistisku ciematiņu francijas ziemeļos, kam ir visaugstākais reitings, lai balsotu par La Penu, bet diez vai atradīšu šeit angļu tulkojumu...
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]