mazaa_mija [entries|archive|friends|userinfo]
mazaa_mija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 14th, 2016|02:00 am]
šodien visu dienu ārdījos pa virtuvi, jo trešo dienu jau vārījās buljons un vajadzēja kko ātri izdarīt ar nokasīto gaļu no kauliem, kas izrādījās daudz vairāk nekā domāts, un tā es taisīju Rillete, jo kā gadījās kā nē tieši bija palikusi puspanna pilna ar pīles taukiem, ko es taisīju a ļa pekīnas (galīgi nav līdzīga, izņemot mērci) līdz ar to tur bija garndrīz visas garšvielas un iespējams ka kāda vēl pa virsu, un tad protams ir jāpieliek timiāns, jo neviens franču ēdiens neiztiek bez timiāna, un tagad mums ir tik ļoti advancēta tušonka, kas jāēd ar kornišoniem un mazām kanapē maizītēm
linkpost comment

[Oct. 10th, 2016|11:20 pm]
fuk no! man nupat visas glāzes sāka skapjos drebēt, jo izvarotajā lāčplēsenē nepietiek, ka viņi to ir uzaruši pa jaunu un visu dienu kko urbj, tad tagad, viņi atdzina smago tehniku, kas grauž nost asfaltu un tricina man māju, gribu zināt cikos beigs!
link2 comments|post comment

[Sep. 24th, 2016|08:53 pm]
nupat atgriezos no piektdienas tfu Liepājas. piektdien sagaidīju vienu panelistu, kas atlidoja no Cēsīm un mēs nesāmies uz Liepāju, lai ierastos 4 min pirms sākuma un mēs beidzot tiktu iekšā Liepājas Karostas Ūdenstornī, (es iemīlējos tornī momentā!) sākumā bija tāds kā seminarčiks par pamesto ēku apdzīvošanu utt ar domes pārstāvju piedalīšanos, lai tuvā nākotnē to torni dabūtu, un pēc tam augšā bja koncerts, sākumā dzeja+elektronic muzik, bet nekas tāds sirdi plosošs, lai gan gaismas taj 4 stāvā pilnīgi nejauši to tā pat visu padarīja madžik, bet konfekte tam visam bija akustiskā marimba, lai gan meitene pēc tam mēģināja taisnoties, ka viņa jau ir tik ļoti akadēmiska, bet tas bija tik ļoti jaudīgi ka visi kliedz uz biss, kad tas viss bija izšķīdis Liepājas drēgnajā naktī, sastūķējāmies 2 mašinās pa 6 un laidām uz Liepāju uzdzīvot piektdienas naktī, jo visi bija tādā eiforiskā high stāvoklī, pa vidu tam mēs paspējām iepazīties ar Gonzo, kas mūs laipni piedāvājās izmitināt Liepājas vienā no kinoteātriem, ko, kā izrādās sauc par Rīgas skvotu nu jau kādu laiku, kas protams ievelk vēl vienu ļoti spilgtu svītriņu manas vecās mīļās Liepājas sejā. Tā kā bija jau pāri pusnaktij pēkšņi visi atcerējās, ka neviens nav ēdis visu dienu, nekas cits jau netalika kā vien foņķiks, kas nupat kā baumo esot pārdots par 2 ļimoniem, izmantojot ss.lv par atspēriena punktu, tātad pēc visiem sambukas pusītes šotiem un ārkātrīgi negaršīgo paiku mēs gājām, protams uz jūru, gar veco muitas māju un visādiem pakšiem un skatoties cik jaudīgi zibina virs jūras, ko arī gribējām redzēt pilnā apjomā, ko arī dabūjām, pilnā apjomā, pie jūras bija apbrīnojami silts un gandrīz nekāda vēja, ha ha kā tad, tas bija klusums pirms vētras, jo tas atnāca vienā sekundē un mūs padzina, tad jau pilnīgi slapji un izmirkuši izsaucām taksi un turpinājām kā izrādās līdz 8 rītā starp sarkaniem un melniem samta aizkariem kinoteātrī, rītam mums bija lieli plāni, pirmkārt, stāvēt 9 no rīta pie Ūdenstorņa vārtiem un sagaidīt Maritu ar kortelīti, kas mums iepriekšējā vakarā stāstīja stāstus un pauda savu pārsteigumu redzot pirmoreizi Ūdenstroni atvērtu publikai pa savas karjeras 30 gadiem. Tātad mēs tomēr esam sūda brāļi, tie visi mākslinieki! piedod, marita. tā, nākamais plāns bija uzkāpt masonu baznīcas tornītī, lai tur izppīpētu pirmo rīta piesātināto cigareti, un arī to mēs neizdarījām, jo bija sarunāts, ka šodien Marta atkal spēlēs marimbu Ūdenstornī, lai džeki var safimēt, tātad mums bija atkal jāskrien, bet bez brokastīm paskriet nevar, un te nu mums pretī nāk Bocmanis, karostas vietējā ēdnīca, kur samniece Ļuba mums uzcepa omelti, kas pat nebija ēdienkārtē un decent kafiju, pēc tam vajadzēja braukt uz jūru utt un kad jau bijām gandrīz klāt Ūdenstornim ieraudzījām karostas Latgalīti, un tad tajs trīs būdās mēs plēsāmies kā traki, kaulējāmies un metām nost un nācām pakaļ, beigās džeks mums kliedza pakaļ – я ваши лица запомнил!* beidzot ar tikai 2 h novēlošanos ieradāmies Ūdenstornī, marimba elpoja jau pagalmā, bet mums ar to bija par mazu un vajadzēja uzlīst uz jumta kur paveras brīnišķigs skats uz visu Liepāju, jūru un vecajiem sātvkrastiem, bet uz publisko pasākumu īpašnieki bija aizskrūvējuši durvis ciet ar 5nieciņu kāda mums, protams nebija, bet mums bija plāns uzreiz skdrs! un tā mēs braucām pie sava drauga uz vietējo Latgalīti 3 x un ne jau nu mainot bet piepērkot klāt (tur man uzdāvināja mazu svina kaķīti, bet ne jau Vaļera) un tā mēs arī tikām augšā, tad vēlreiz Martai izdīcām, lai mums nospēlē ko skaistu uz avadām un tad jau mēs laidām caur Nākotni uz Rīgu


* es jūsu sejas atcerēšos!
linkpost comment

[Sep. 22nd, 2016|08:33 pm]
beidzot pārsteidzu sevi nevis ar krēslu laušanu, šmapanieša koŗķu šaušanu vai skaļu neartikulētu bļaušanu, bet to ka jau 2reizi aizgāju staipīties pilātēs, oh!!!!! kāds es esmu tizluma kalngals, bet trenerīte tik ķiķina kad sabrūku uz paklājiņa un prasa: nu tu jūti ka tur apakšā ir dziļie muskuļi? fuck es visus starpribu muskulīšus sajutu, bet arī aizmirsu elpot par ko man visu laiku atgādināja, pēc pirmās reizes man nesāpēja tikai dibens, kaut arī tam mazliet tika, bet tās muskuļu sāpēs ir tādas ļoti piezemētas, tas jau laikam nozīmē ka labi staipa priekšā pakaļā
link8 comments|post comment

[Sep. 17th, 2016|02:20 am]
garlaicīgs ēdiens*

* atkārtot skaļi vairākas reizes
linkpost comment

[Sep. 14th, 2016|10:36 pm]
nezinu kurš idejots ir taisījis http://www.rigaiff.lv/2016/lv/ lapu, bet es nevaru atrast nevienā f*******g acī kur ir norādīti seansi un kurā vietā, laikam trū kinomāniem tā nav problēmā, jo visi jau tankā
link18 comments|post comment

[Jul. 31st, 2016|02:22 am]
ar šitik psihiem pat es nebraucu! esiet uzmanīgi
linkpost comment

[Jul. 6th, 2016|01:01 am]
šodien beidzot pieslēdzos atpakaļ virtuvei, pēc mēneša bakstīšanās svešā virtuvē, kur labākais bija lauku olas, bet nekā stipri jēdzīga cita, man parāva vaļā čakras, iemetu pīli krāsnī, kur tā pati izpildījās ar izcilajiem dāvinātajiem kampot pipariem, tad iztecināju tauciņus no pakaļas un uztaisīju marinētus minikabaču salātus, vēl gribēju uztaisīst mazsālītos gurķīšu bet nebja ne mārutki ne upeņu / ķiršu lapas rīt iešu kkur meklēt un vēl jāizdomā ko darīt ar zemenēm, kur notīrītām tagad blenžu virsū
linkpost comment

[Jun. 5th, 2016|11:45 pm]
vispār kāpēc man patīk braukt uz artist rezidencēm ir, ka tevi izrauj pilnīgi no tava ritma, tagad es gandrīz katru dienu eju gulēt pirms pusnakts, ceļos 9, ēdu brokastis vingroju un peldu 13 grādu vētrā, pēc tam vēl gandrīz noslīcinu holandieti vietējā purvā ar visiem viņa jaunajiem zābakiem, un lai atvieglotu sāpi ieleju kan∂žu un mēģinu kompenēt savas franču valodas zināšanas ar kanādiešu mūziķi, kam šodien ierakstam izvērtām performanci 3jos stāvos, vēl man ir jānoķer ods, kam mēs jau rakstam deju
linkpost comment

aukstā zupa [Jun. 5th, 2016|06:17 pm]
sēžu igaunijas laukos, rokas stiepiena attālumā no krievijas robežas kopā ar cilvēkiem no dažādām valstīm ( NL CAN utt) un visi man pieprasa taisīt auksto zupu, bet es NEKAD to neesmu pati darījusi! tāpēc lūdzu receptes studijā ar visiem komentāriem, kāpēc mārutkiem jā, un sinepēm nē, vai otrādāk un cik olas un cik kartupeļus!

mega paldies un pārsteiguma balva no manis
link28 comments|post comment

photomonth riga [May. 15th, 2016|07:41 pm]
šitā bija viena riktīgi jaudīga festivāla nedēļa. viss sākās ar to ka mūs ieslēdza gaismas pilī un lika klausīties sirēnas, bet beigās mēs uzmargojām mazu rozā grāmatiņu super limited edition un katru vakaru gājām uz Aptieku ēst burgerus un dzert, bet workšopa vadītājs pēc šī visa mainīs profesiju, jo kā izskatās tad mēs pielikām punktu viņa publisher karjerai:), pēc tam atklāšana, kur jau divi žūrijas locekļi nespēj ievietoties tik šaurā telpā kā taksis un viens ar otru nesarunājās visu laiku, lai arī viņi sēž vienā panelī, bet to visu noskalo viņu pēdējās nakts gājiens pa glamur klubiem, pārsteigums bija, ka kim no foma atcerējās manu graduation projectu un es viņu par to aizsūtīju uz cheap andeli mandeli, eņģeli savukārt uz tirgu un botānisko dārzu, patīkami bija redzēt ka cilvēki no eiropas brauc uz festivālu, bet skumji ka vietējie pārsvarā to kā vienmēr ignorē, un tas viss šodien noslēdzās ar episko gājienu pa lietu cauri pilsētai, jo taksis nebija opcija dēļ maratona, ko jau pierādīja salvo nākdams no vecrīgas uz branču vairāk kā stundu, tobiš braukdams ar taksi, līdz taksis viņam saka ka aiziet būs 7 min braukt 57, visu branču nokavējis mēs viņu atkal izdzinām ārā lietū badā, beigās arī yet žurnāls bija dabūjis savu daļu lietus, bet vakar atvelkoties no rīta mājās uz vārtu roktura mani sagaidīja uzkārts krustiņš, kas varētu tikai nozīmēt, ka iesāktās sarunas par sadarbību varētu arī īstenoties dzīvē
link9 comments|post comment

kimči pohu zupa [Apr. 15th, 2016|09:00 pm]
šodien doooriņš lēnām pusdienu man dīca, ka gribot kkādu ātro pohu zupiņu, man bija baigais slinkums kko darīt un es atgaiņājos visiem spēkiem, bet tad viņš teica uztaisam kimči zupu, tas noteikti ir vienkārši – iemet buljonā kimči un gatavs, kad tomēr saņēmos un sagoooglēju savas korejiešu vecmāmiņas blogā kimči zupu, izrādījās ka tieši tā tas arī ir – iemet katlā 2cup ar kimči, pieliek gaļu (labāk cūkgaļu, man gan bija tikai lielops) uzlej buljonu un mega ēdamkaroti Gochujang pastu un pusstundu pavāra (kamēr gaļa gatava) iegriež lociņus vai iemet dīgstus un pievienojas ugunsrijēju bērniem, jo pilsonim, kas bija ienācis piemērīt manas lielās brilles, pēc pirmās karotes acis izšāvās uz kātiņiem un tur arī palika līdz bļodiņa bija tukša
link12 comments|post comment

[Mar. 11th, 2016|04:01 pm]
ieriju savu smirdīgo kimčī, mazliet atlaida, varu skriet tālāk
linkpost comment

[Mar. 9th, 2016|12:04 am]
vispār jau totāls stulbums, bet es neprotu gatavot citiem, pat ģimenei, un nav mums tur ārprātīgi saspringtas attiecības, vienkārši tas viss man izjauc līdzsvaru es gribu vairāk un labāk, un finālā ar visu pa vidu runāšanu tas aizņem 3x vairāk laika un es aizmirstu elementāras lietas, nu labi ja neviens nezin kā tam jāgaršo tad tik maza atkāpe ir ok, bet es ta zinu, bet gatavojot citiem es gandrīz pati nekad neēdu, bet kkā garāmejot piesēžot un pagaršojpot parasti ir a? kkas trūkst! bet skaļi nevar teikt
link7 comments|post comment

[Mar. 5th, 2016|08:20 pm]
vakar visu nakti murgoju, ka filmiņa, ko atdevu attīstīt būs pilnīgi melna, tobiš tumsā safočēta, un šodien aizeju pakaļ un viņi skraida un meklē līdz atrod iesprūdušu mašīna, kas ir saplīsusi un tas viss ir izgaismojies! bet tas fucking pirmais kadrs ir tik svarīgs, tagad visu dienu cīnos, lai saglābtu kko no nekā, bet potenciāls ir!
linkpost comment

[Feb. 28th, 2016|05:40 pm]
padevīgi ziņoju, ka manam mīļākajam brutam outletos ir atlaide
link8 comments|post comment

[Feb. 28th, 2016|02:03 pm]
esmu pārgājusi jaunā fāzē ēst taisīšanā, nu jau kā pro nedēļas nogalē vāru buljonu (līdz 72h), smeļu nost pa trīs reizēm, un tad man stāv pilns leduskapis ar kārtīgu buljonu, ko ikdienā pēc tam pārvērst ļoti īsā laikā dažādos taizemiešu, korejiešu un vjetnamiešu aromātiskajos virumos
link5 comments|post comment

[Feb. 27th, 2016|07:04 pm]
pēdējai antibiotikai gribas uzdzert vīnu!
link1 comment|post comment

[Feb. 27th, 2016|06:14 pm]
ceturdien biju aizgājusi uz leišu izstādes slēgšanas partiju ar mega daudzumu dūmu un diseni, ārā pīpējot man viens puisītis (gy gy) prasa vai es zinu kas ir Gas of Latvia (indāns stāv man blakus, otrā pusē stāv Torte – a šito zini? līdz nonācām līdz TV Maskavai, kur bija jāatzīstas ka dzirdējusi esmu, bet neesmu iedziļinājusies, viņš man saka aizej mājās un paklausies, viena pati tā riktīgi skaļi, varot forši patripot un tieši nejauši es redzu, ka rasbainieks ir ielicis visgarlaicīgāko orgasmu, un tā es to klausījos un lasīju putekļus no pirms filmiņas manā nākamajā projektā un domāju, kā tā var būt ka 30+ kadros tu pilnīgi uzreiz vari ieraudzīt nepazīstamu cilvēku, kas ir izlicis visu kā uz delnas, so uncontaminated
link2 comments|post comment

[Feb. 18th, 2016|07:00 pm]
kad man buksē darbi kā ir tieši tagad, un lai es nenojūgtos kko mistiski gaidot, procesā ko es nevaru ietekmēt, es ielienu virtuvē un eksperimentēju un taisu visādus smalkus un sarežģītus ēdienus, a ko lai dara tagad? kad mute jēla un ieēst arī neko īsti nevar? dienā, kad man izrāva zobu es uztaisīju kimči, jo tam vismaz ir jāfermentējas kādu laiku un pēc 2 nedēļām varēšu atjaunot savu sabrukušo baktēriju sastāvu
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]