mazaa_mija [entries|archive|friends|userinfo]
mazaa_mija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

pļaviņa [Aug. 29th, 2018|05:34 am]
nobraucām pāgājšnedēļ garājā tripā uz pļaviņu, ceturdien no rīta rasbainieki noleca, bet Oj ieleca piektdienā, sākām smuki ar apdeitētu stafu, jo Oj pielādēja mums pilnu mašīnu ar pingvīniem un vienu jau es biju sev sarūpējusi pati, visiem iesaku, man pēc 4 dienām nebija atspiesti sāni guļot zemē uz mazā pašpiepūšamā pingvīna, tikai 4-5 cm bet kāds kaifs, pirmajā dienā paspējām uz laika ziņām, nospriedām, ka baigi silts ūdens jūrā bet nesaņēmāmies, pilnmēness jau spoguļojās jūrā viss tāds apaļš un skaits, tad jau sekoja cepumi, balts susuriņš, oj, un atkārtota susuriņa parādīšanās, lai apliecinātu ka nav vīzija iekoda man īkšķī, tad ejot uz bubieriem satikām intiņu un lietu laika prognozes vietā, ko pārlaidām pie viņas lapenē, nākamais rīts bija izteikti grūts, un kā uzvārijām nākamajā pingvīnā kafiju tā sāka līt un tika uzstellēts skybārs, tālāk jau viss aizgāja pēc plāna tik tālu, ka nespēju izvilkt brutu, ko atnesot atpakaļ, lai vispirms iekurtu pionieru ugunskuru devu vaļu zēniem, kas to darīja tik prasmīgi, ka pat ar prīmusu nevarēja piekurināt, līdz man vajadzēja stāties sardzē un mazos pionierus vest uz laika ziņām, kur beidzot tas bruts trāpīja tieši tik ļoti cik vajadzēja, un ņirdzām līdz zemei krizdami, ka šitajā vietā ir neizmērojama klišeju biblotēka, kas parasti jaunuļiem rauj jumtu, bet tad jau arī Oj bija apguvis rituālus un nākamjā rītā jautāja cikos tad tiks izsniegtas bruta brokastis, kas gan bija jānopelna ielecot siltajā jūrā, tobiš vienā vilnī, tad vēl tam visam pa vidu man iekoda ērce, ko es ātri apdulināju ar kandžu un izcēlu ar diedziņu tik eleganti, ka nepalika pēdas, bet vienīgi viena vilkābele tā iedūrās rokā ka biju priecīga, ka oj var stūrēt mājās pirmdienas pēcpusdienā, pa tam lāgam salaužot mūsu smalko podiņu un pielādējot štābiņu pilnu ar malku
link4 comments|post comment

kuldīga, lcca vasaras skola [Aug. 9th, 2018|01:56 am]
aizbraucu pilnigi sanīkusi, tāda apātiska bez dzirkstelītes, bet pirmajā vakarā jau rāvām vaļā bolero dj seta laikā līdz vēlāk kaimiņi mūs pārtrauca baha čella skņdarba vidū un aizsūtīja gulēt, nakamajā dienā izpildīju savu līdz šim sliktāko talku skolā un viss sāka notikt tikai labāk kad neispējamais pārvēršas iespējamībā ar daudz vīna, sarunām un atklāsmēm sev pašam ieaijājot maigi atkal smadzeņu darbību aktīvajā fāzē, kas eskalējas ar katru dienu, līdz beigās slavenais zviedru kurators iesūc nāsīs manu grāmatu un momentā to promotē slavenam vācu fotomāksliniekam, kas ir gatavs to nopirkt vēl neredzējis, komplimentējot par manām non pedagogical metodēm
link4 comments|post comment

Arles, last edition [Jul. 7th, 2018|07:12 pm]
Arla ir vieta ko es mīlu un neieredzu vienlaicīgi, saule un rosē te plūst aumaļām, esmu atskatījusies nenormālu daudzumu sliktas fotogrāfijas un dažas izcilas izstādes, nostaigājusi miljons kilometrus ejot uz priekšu un atpakaļ, satikusi miljons cilvēku un izrunājusi sausu muti (pat ja tajā nemitīgi plūst rosē). Atklāju kuri cilvēki mani nevar ciest, bet tāpat mēs turpinam biznesa attiecības, iepazinos ar citiem un atklājām daudz kopēju paziņu. Satiku vienu grāmatu kolekcionāru, kas regulāri iepērk manas grāmatas no D, par pēdējo izsakoties, ka viņam labāk patīk manas bildes nevis amatieru, bet kā D norādīja viņš vēl nenojauš ka nopirks manu grāmatu vēlāk :) un tad tā neiespējamā situācija, ka Tu nevari tikt ārā no šīs vietas, jo visi vilcieni streiko, biļetes internetā nevar nopirkt, jo man ir nepareizs tel.nr, bet realitāte izrādās ka viss ir izpārdots un tagad braukšu 1 klasē uz Spāniju, ja protams paspēšu uz vilcienu, kas iet no citas pilsētas, bet naktī aizejot uz random pārtiju vai arī nonāc pie trakajiem itāļiem, kas ir uzgrillējuši veselu cūku izdaiļotu ar trampa un zkorejas portretiem un tad citur jau iemaini vienu cigarešu papīrīti pret tīru pēdējo dūmu un nokļūsti franču lū rīda koncertā, kas beigās visu sačakarē pārlejot to visu ar cukurūdeni, bet pie superīgajiem dj vairs nav spēka padejot un Tu kārtējo reizi 3 no rīta velcies mājās, lai nākamjā dienā sāktu savu skrējienu atkal, un tad visi jau sākt pakoties prom, un Tev nav kompānijas ar ko aiziet vakariņās un Tu zini, ka nevienā restorānā tevi neapkalpos jo Tu esi viens, un aizņem pārāk daudz vietas, bet tad mani austriešu draugi pēdējā mirklī uzaicina pie sevis mājās uz vakariņām un es pat nezinu, jo man tas prasīja vismaz 5 gadus un es katru gadu nosolos, ka nebraukšu atpakaļ, bet te nu es atkal esmu, dzeru rosé un gaidu pēdējo nakti, kas noteikti eskalēsies līdz rītam
linkpost comment

[Apr. 15th, 2018|01:28 am]
vakar iestājs tāds pagurums, ka gribēju šodien izslēgt telefonu un ne ar vienu nerunāt, bet kkā pamodos un par to aizmirsu, un izvērtās ārkārtīgi skaista diena vispirms mēs meklējām vietu kur saulītē piesēst un lai dod ēst un var parunāt par lietu un pēc tam es meklēju vietu kur iet satikties ar principā nezināmu cilvēku, ko biju garāmejot satikusi, lai nosvinētu dz.d. kas izvērtās brīnišķīgā sarunā un mājās nākot likās tiešām ka ir vasaras nakts, jo nesala
linkpost comment

[Apr. 13th, 2018|08:23 pm]
šodienas trakajā skrējienā ieskrēju arī rekomendētajā pagrabiņā kur sirms vīriņš piekrita man sataisīt brilles, paskatījās uz brillēm pēc tam palūrēja pār briļļu malu uz mani un tik noteica: по рекомендации пришли? es māju ar galvu un sāku izplūst komplimentos, bet viņš jau turpināja, jo atpazina padomju laika Diora rāmi, un izstāsīja visu par tā laika tehnoloģisko procesu un vēl noteica, ka taij vecajai plastmasai ir tāpat kā veciem cilvēkiem, ka kauli kļūst trausli, tāpēc arī salūza, jo plastmasa zaudē mitrumu (ķīmisko nosaukumu, es neatceros)
link4 comments|post comment

[Apr. 6th, 2018|01:52 am]
pusstundu pirms atklāšanas man gribējās ielīst pagultē un atrubīties un nogulē† beauty sleepā visas atklāšanas runas un pamosties izejamā dienā, bet tā kā pat lietus nesāka līt pirmajā īstajā pavasara dienā noteiktajā stundā, tad man nekas cits neatlika kā atklāšunas runā pārtraukt kuratoru paziņojot, ka es aizmirsu visu ko viņš teica un es to nevaru nu jau pat izstāstīt
link5 comments|post comment

[Mar. 9th, 2018|09:29 pm]
no visa šitā sviesta sāka durt sirdī
link1 comment|post comment

[Mar. 8th, 2018|03:20 am]
pēc šodienas, kad tēja ar edu rakstīja man grāmatu, es jūtos kā visu dienu šķūrējusi sniegu apkārt mājai, nezinu kas tas bija, bet ārkārtīgi skaisti
linkpost comment

[Mar. 1st, 2018|08:22 pm]
pirmo reizi šodien pasmaidīju
linkpost comment

[Feb. 12th, 2018|02:06 am]
man ir aptaukojusies sirds
linkpost comment

[Jan. 30th, 2018|03:34 am]
vispār jau es negribu no tās grāmatas tik viegli atteikties
link2 comments|post comment

Kambodža/Vjetnama 5 [Dec. 27th, 2017|02:11 pm]
Tā kā laicīgi atrubījāmies, tad arī laicīgi piecēlāmies, bet neviens nerāvās mūs savākt, bet tad kkā sazvanījāmies un viņi pat mūs atrada, un atgriezušies Phnom Penhī, teciņiem skrējām uz ātrgaitas lavu, lai varētu 5h pa Mekong vālēt atpakaļ uz Vjetnamu. Brīnumainā kārtā pat nelija, bet laiva kādu 1,5h kavējās, jo redziet Vjetnamā esot bijusi vētra no rīta, bet mēs aiztraucāmies kā kindziņi, ar gāzi grīdā. Sasniedzot Chau Docu, bija jau iestājusies piķa melna nakts. Nebija ne jausmas, vai mums tur vajag palikt, vai arī ņemt busu un laist tālāk uz Saigonu. Pilnīgi nejauši uzgājām vietu, kur maza viesnīciņa ir ierīkota uz peldošās platformas ar terasi tieši uz upes, tas mūs arī nopirka. Naktī un mākoņiem bagātā saullēktā kādas pāris stundas vienkārši blenzām uz Mekongu, kur garām peld visa veida dzīves.
Autobuss ir nereāli kruts, jo beņķi ir tādā garšļaukus stāvoklī, kur ļoti ērti zvilnēt, nesaprotu kāpēc vēl tādi nav visās ļotenēs kam ir garie pārlidojumi. Un tik labi, ka Vjetnamā labu kafiju dod uz katra stūra, nevar saprast, kas tiem khmēriem ir nogājis greizi taj franču invāzijā.
linkpost comment

Kambodža 4 [Dec. 27th, 2017|02:10 pm]
Nākamajā dienā bija plāns aizšaut uz Kep apskatīt krabju tirgu un uzēst slavenos krabeļus, bet pirms tam gribējās saprast par tiem pipariem, paņēmām tuk-tuku un aizbraucām uz smalku piparu bodīti, kur pie durvīm tuk-tuka navigātors mums saka, ja gribam labus piparus par labu cen, tad aizvedīs pie vietējā fermera. Aizbraucām un sapirkāmies pilli, par ko tantiņa dikti priecīga vēl izveda ekskursijā pa zivju mērces fabriciņu un beigās uzdāvināja 2 pudeles zivenes jaungada edition. Zēns bija gatavs mūs arī vest uz 20 km attālo Kepu lenčiņā. Krabji bija lieliski, bet tad sāka līņāt taifūna atraugas, un mēs pretvējā un lietū braucām atpakaļ. Aizgājām līdz Vjetnamas busiņam pateikt, lai mūs nākamā rītā savāc viesnīcā, un ar mazu līkumiņu devāmies mājās, kad džanka karalis pavēstīja, ka viņam gribas picu, kas viņu darītu laimīgu. Tā kā šis jau bija 3. gadījums un nekāda efekta līdz šim nebija bijis, tad arī šoreiz attiecāmies pret to mierīgi, līdz atjēdzāmies pēc pāris stundām, kad ārā gāza lietus aumaļām un grieza pamatīgi, vajadzēja aiziet paēst. Nekur tālu negribējām brist un palikām pirmajā stāvā pie šveicieša, pasūtījām pat pudeli bruta, kas pirmajā inkarnācijā bija silta un cederiks ieteica paņemt cremant, kad pēc mirkļa jutu, ka viņš man aiz muguras atkal dejo, jo arī šis dzirkstošais nebija ielicies leckapī, bet nu izveicām dzeses operāciju ar ledus spainīšiem, bet grieza arvien stiprāk, pat džanka karalis noticēja neiespējamajam. Tā mēs tur sēdējām un klusi ķiķinājām šveiciešu sabiedrībā, kas mielojās ar fondue un domājām, kā lai pāriet pāri zālei un tiek līdz trepēm uzrāpot līdz ustabeņai.
link2 comments|post comment

Kambodža 3 [Dec. 24th, 2017|02:06 pm]
Kampota ir maza brīnišķīga franču kiloliālisma pilsētiņa, kas aizgāja gulēt pirms kara un vēl nav pamodusies un vīns maksā lētāk kā vietējais alus un kopā ar asiņojošiem gliemežiem dara mani laimīgu
link2 comments|post comment

Kambodža 2 [Dec. 24th, 2017|11:13 am]
Pēc tam, kad viss ir tikslikti-tikslikti, viss var kļūt tikai labāk. Nākamajā dienā samainījām istabu ar skatu uz saulrietu, satikām pareizos cilvēkus, saplānojām atlikušo Kambodžu un vakarā satikām draugu, un izveicām bargu bārgājienu līdz rīta gaismai, kur vienā smalkā Franču koloniālisma bārā dzērām labāko rumu ar piparu garšu, un pēdējā posmā doooriņš man čukstēja ausī, kā lai nepievemj to smalko lexusu ar gaišas ādas sēdekļiem, bet arī tur neizgāzāmies, bet vēl pēdējā vietā izpīpējām visu, ko mums deva un steberējām uz mājām, ar prieku atceroties, ka trips uz zīda salu ir 11os, nevis 8 no rīta. Nākamajā dienā man liekas, ka pamodāmies vēl štīmī un tad brīnišķīgi ar laivu tikai mums diviem vien braucām uz zīda salu, kur 20 atraitnes auž agstākā labuma zeltaino zīdu, un tad jau arī pilsētā kā tikko kko iedomājies, tā tas materializējās. Tagad kratāmies uz Kampotu, kas, kā runā, ir skaistākā vieta Kambodžā, kur arī taisa to smalko rumu un uzkož krabjus.
linkpost comment

[Dec. 21st, 2017|07:07 pm]
Pilnīgi negaidīti nonācām dirsā tobiš phnompeņā, visi arbnb revie bija ar blaktīm, tāpēc paņēmām viesnīcu īpaši piekodinot, ka logs ir must, tā vietā mums ir mazs pakaļas caurums bez loga, bet ar "lepnu" skybāru, kur faking alus maksā 3 dolārus, tāpēc paņēmu glāzi vīna par nieka 6 dolāriem, tā kā ir mega aukstums uz vējš ņēmu sarkanvīnu un kāds pārsteigums, tas ir sūdīgs vīns no ledusskapja un vēl ir tāda figņa ka visi automāti izsniedz tikai dolārus un kkā liekas baigā objebālovka tā kambodža ja jau viss doļos, kur pat gānīti piedāvā par 40!!!! bet ceru ka varbūt rīt paliks labāk, kad atkal būs +29 un es atradīšu normālu vietu kur palikt
P.s 2 cilvēki mani sargā uz šitā faking jumta un salst vēl vairāk kā es
link7 comments|post comment

[Dec. 16th, 2017|12:48 am]
Nu tā esmu atstrādājusi pilnu darba dienu ar divām pudelēm vīna un gandrīz gatava doties tālāk
linkpost comment

[Dec. 15th, 2017|06:45 pm]
Nezināmu spēku iedarbībā esam nonākuši jau Stambulas lidostā un pat ne tik ārprātīgā stāvoklī kā pagājšgad, vienīgi dabūju ņemt kompi līdz, jo visu jau izdarīt nekad nav iespējams, kaut paveicu neiespējamo pēdējās divās dienās, visiem laimīgu jauno gadu un redzamies pēc mēneša, izņemot, protams dažus izredzētos
link2 comments|post comment

nodokļi [Dec. 5th, 2017|02:56 am]
es, savukārt, šodien biju ārkārtīgi aizraujošā seminārā, kurā nesapratu ne vārda, bet zinu, ka viņa mani izglābs
linkpost comment

[Nov. 20th, 2017|06:25 pm]
šodien izgāju ārā pafočēt, bet izrādījās, ka tam ir pārāk saulains laiks, bet turpināju klīst apkārt pērkot dušas galvas un tabaku neaizslēgtajos veikalos, domāju par padomju latviju un pirmskara rīgu, bet kad aizklīdu līdz galerijai Rīga un pirmo reizi mūžā paskatījos uz fasādi no dzirnavu ielas puses man reāli sāka durt sirdī
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]