mazaa_mija [entries|archive|friends|userinfo]
mazaa_mija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jun. 23rd, 2017|02:05 am]
šito laikam es gribētu tomēr piezīmēt, kā mums pazuda Phu quoc fish sauce suvenīra izmēra pudelīte, kas bija domāta zin, kas tur uz plauktiņa stāvēja pusgadu, un tad pēkšņi, kad es nosaulcīju putekļus tās tur vairs nebija, un es zinu cik ļoti ir mums bardaks dzīvoklī, bet es tik ļoti labi orientējos savā bardakā un zinu precīzi kur es ko varu atrast
link4 comments|post comment

[Jun. 22nd, 2017|05:59 pm]
drausmīgi prokrastinēju kopš atbraucu, tagad dedlaini deg katru dienu citi, daži jau arī sadeg zilām liesmām, dažus arī saglābju, bet nu tagad iedvesmai atrāvām zintņas raberberu vīnu un skaitu stundas cik ir klāt āzijā, lai varētu vēlāk nodot to, kas jānodod tagad
link7 comments|post comment

Paris, Cité 25 [May. 28th, 2017|02:38 pm]
pēdējās dienas paiet atvadoties, šonedēļ savā mīļākajā vīna veikalā, kad pateicu ka braucu prom un centīšos izdzert pēc iespējas visu cik varu, nākamjā dienā džeks paziņoja, ka viņš ir dabūjis labāku darbu un vada šeit pēdējās dienas, šodien, kad knapi aizsteberēju līdz tirgum, mans austeru džeks saka, ka šī ir pēdējā svētdiena, kad viņi ir šeit, jo iet atvaļinājumā, par ko man beigās, kā parasti uzsauca ne tikai vienu, bet divas austeres, pērkot sieru, man uzmeta pa virsu normālu kluci citas kaziņas, tā kā nākamnedēļ nāciet ciemos uz vīna un siera pārtiju, un tad vēl piestāju tirgū pie vīna, kur man džeks cremā pārdeva ar smuku atlaidīti, jo etiķete bija mazliet saburzījusies:) un tas viss, ka es esmu tādā ļoti paģirainā stāvoklī, ko izraisīja martina dārza pārtijs vakar, kur mēs beigās 3 jaudīgas beibes močījām Mārtinu, lai aizstāvētu Laurencu, no viņa neadekvātajiem uzbraukumiem līdz 5 no rīta, un tad man vēl mazliet pietika spēka nokontrolēt taxi pareizajā virzienā un ietaupīt piečuku, tagad vajadzētu sākt mēzt studiju, jo mani rīt 11 izliks uz ielas, bet gribas vienkārši bleznt pa logu un sūkt vēsu chablis, jo ārā ir +30 un tur kūsā dzīve
link6 comments|post comment

Paris, Cité 24 [May. 27th, 2017|02:36 am]
esmu izgāzusies kā veca sēta, neko nedaru un gvelžu muļķības bezsakarā, smadzenes, kā saka man fr.val. profesor, manā galvā ir pilnīgā Compote, kas ir tikpat lēģitīms vārds kā peldošās salas vai buberts
linkpost comment

Paris, Cité 23.1 [May. 18th, 2017|11:51 pm]
bet, ko es gribēju teikt, ka šodien mums, protams, panesās diskusija par jauno fr. kult ministri Françoise Nyssen, kas ir publišhing house Éditions Actes Sud galvenā vadītāja, Betsabē kliedza, ka tas viss ir mārketings, skdrs, ka liela kompānija publicē lielus vārdus, bet viņi orientējas tirgū, gan jaunākās literatūrā, gan vizuāljā mākslā, gan fotogrāfijā, man pat ar vienreiz bija rekomendācijas pie viņiem iet, bet kkādu apsvērumu/apstākļu sagadīšanās pēc neazigāju, un viņa ir haizivs, jo tik šaurā nišā, tas notiek daudz skarbāk, franču galvēnā problēma uz doto brīdi ir, ka krītas tūristu skaits (ja nemaldos Luvrā 1mlj. pag.g.), un kā viņus dabūt atpakaļ, un B cepas par to, ka parīze tiek pārversta disnejlendā – ar lētām atrakcijām, un vulgāriem noformējumiem, tad man kkā liekas, ka šitā beibe to varētu izdarīt kvalitatīvi
link1 comment|post comment

Paris, Cité 23 [May. 18th, 2017|11:41 pm]
šodien nopirku 3 kleitas, un vienu no tām rozā krāsā!!!! imagin!, nu labi maigā persiku, bet savukārt taj citā jau sēžu visu dienu un negribu vilkt nost, bet vispār es gribu maiga zīda bikškostīmu, bet tādus nomalēs nedod, bet centrā tādu nav
link2 comments|post comment

Paris, Cité 22 [May. 17th, 2017|06:22 pm]
Tā tad vakar uztaisīju vernisāžu, lielākās problēmas man sagādāja gulta, jo nebija kur nobāzt, pat izlikt trepes nebija iespējams, jo trepes ir vītņu uz riņķi vien un šauriņas, tad ar Šveices gejiņa palīdzību (jo viņš iet uz kačalku) iestūķējām gultu vienā no maniem franču balkoniem un aizvilku priekšā aizkarus, cilvēku sanāca riktīgi daudz, japāņu mafija mani iztirpināja sīki un smalki, perinčiks braucot pie manis sasita mašīnu, jo bremzes atteica, žuskā izņēma tēvu no slimnīcas, bet pati svarīgākā beibe neatnāca, kas jau bija gaidāms, bet tad pašās beigās iebrāzās Mārtins, ne tas kas montrojā, jo to atkal moca igijs pops, pa taisno no lidostas un tad mēs nogājām vēl uz sēnu izdzert pēdējo vīnu siltajā naktī, jo te beidzot 2 dienas ir vasara, kas tuliņ tiks aizskalota grēku plūdos

Posted via Journaler.
linkpost comment

Paris, Cité 21 [May. 13th, 2017|10:27 pm]
es jau te sākumā rakstīju, man āda gan rokām gan sejai sagāja grīstē pirmajās dienās, pēc tam arī daudzas meietenes teica, ka viņām ir problēmas ar ādu šeit, kad pēc 2 nedēļām vairs nevarēju izturēt iegāju aptiekā pavaicāt brīnumlīdzekli, ko viņi man arī laipni izsniedza (http://www.uriage.com/GP/fr/produits/bariederm-fissures-crevasses-2), ādas plaisāšana uz rokām pārgāja ātri un tagad ir tikai kādās 2 vietās ādas sacietējumi, bet ko man te stāsta citi rezidenti, ir ka, tā kā mājas ir celtas 50 gados, tad tur tika izmantots azbests uz pilnu klapi, tagad viņi (Cité) taisot remontus studijās, mēģina atbrīvoties arī no azbesta, kas notiek tik precīzi, ka uzliek uz durvīm šiltīti, ka bīstamā zona, tuvumā labāk nenākt, bet tajā pat laikā, kad noris darbi, visas durvis ir vaļā un putekļi iet pa gaisu uz nebēdu, jo arī logs ir vaļā un pa atvērtu trubu būvgružus gāž konteinerā, cilvēki, kas dzīvo tajā stāvā gāja sūdzēties, Cité, protams, izliekas ka viss ir kārtībā, tad viņi esot aizgājuši uz policiju, kur saņēmuši tieši šitik lielisku oficiālu atbildi: mēs (policija) esam Ville de Paris un Cité arī, līdz ar to sanāk ka jūs sudzaties mums par mums pašiem, sorry neko nevar līdzēt, krīt periekškars dziest lampas...
link3 comments|post comment

Paris, cité 20 [May. 12th, 2017|09:59 pm]
es pat nezinu, kur īsti, lai sāk, bet ceturdien, jau mazliet bija ciet kakls un deguns, bet vakarā tomērt aizgāju pie Yana un tad mēs naktī gājām kkur kur viss jau bija beidzies, tik zilajā ekrāna gaismā rēgojās pods un drausmīgs muzons, tāpēc tināmies visi ka prom, ar visu japāņu mafiju, kas satāv no kādām 6 mazām japāņu meitenītēm, kas ir tik kautrīgas, ka nevar pār lūpu pārspļaut, līdz pienāk brīdis, kad viņas sāk dzert un pīpēt visu kas pagadās, vissmieklīgais bija, kad sazīmējām kopēju paziņu, bet no rīta pamodos beigta, kakls aizaudzis, deguns ciet, galvā vate, bet man te jāsadrukā plākāti un vēl viskas jādara, bet pietrūka tikai kādas 48 bildes vienam posterim un izgāju pafočēt, jo saulīte spīd un ir silts, ne cik tālu netiku, kad sāka gāzt baltu, tuvākā publiskā ēka bija Arābu institūts, kur iebrāzos aizlijušām brillēm visa slapja, izrādās, ka viņi beidzot ir pabeiguši remontu, un ir pieejamas 2 izstādes, viena Trésors de l'islam en Afrique un Barjeel kolekcijas izstāde, kas sastāv no 100 moderinsma un laikmetīgās mākslas darbiem no arābu pasaules, neraugoties uz to ka lielākā daļa mākslinieku dzīvo ārpus arābu teritorijām, izstāde bija lieliska, atklāju daudz ko jaunu, kā piem., Abdalla Omari (Syrie, 1986) Obamas portretu no 2014 gada, labi ka es tur biu viena, jo deguns tecēja ārprātā, un škaudīju es kā negudra, bet pēc tam lietus bija beidzies, un es tomēr aiztiku lidz Miterāna bibliotēkai, un visu paspēju un izdrukāju starp drausmīgajām lietus gāzēm, un tad iegāju aptiekā pajautāt kko tekošajam degunam, kontā mīnus -20, bet man ir kaudze ar visādiem sūdiem, jo rīt jābūt uz strīpas un jānovada pēdējais workšops, bet tā vien gribas kā sadzerties ingveru ar kandžu un atrubīties, un tad vēl kautkas man te nesēž kopā
linkpost comment

Paris, cité 19 [May. 6th, 2017|09:35 pm]
man iet kā pakalniem un lejām, ir, kad viss ir ļoti labi, un tad tas viss sabrūk kkādā bedrē, šodien viss bija sarunāts fimēšanai, bet, kad aizbraucu uz vietu izrādījās, ka lokācija ir mainīta un man nebija ne jausmas kur tos cilvēkus atrast, telefonu neviens neceļ, un mesidžiem netabild un tā ir veca milzīga hospitāļa teritorija, kur šodien notika kkāds festivāls, līdz ar to visur kkas notika, bet neviens nepar ko netabild un neko nezin, pēc 2 ar pus stundām meklēšanas, kad biju jau padevusies un nikna ceļā uz izeju ieraudzīju vienā logā iekārušos manu kontaktu, izrādījās ka viņa neko nav saorganizējusi, un man viss ir jāsāk no nulles, ļoti ceru, ka izdosies vismaz kkas
link1 comment|post comment

paris, cité 18 [May. 5th, 2017|09:55 pm]
vakar izdomāju mazliet iziet ielās, tobiš uz atklāšnau nevis Cité, bet gan pilsētā, tepat ap stūri 10 min gājienā, lai satiktu pāris draudziņus, kas par mani bija galīgi aizmirsuši un es par viņiem arī, sākumā viss bija ārkārtīgi pieklusināti, un man jau apnika, un gribēju iet prom, bet J. vēl nebija atnācis, bet kā atnāca tā panesās, uzreiz mani ierāva virpulī, kur atjēdzāmies pāri ielai restorānā ar galveno mākslinieku pie apļā galda, kas ir gruzīnu un igauņu krustojums, bet jau padsmit gadus dzīvo šveicē, iepazinos ar brīnišķīgu geju, kas strādā haute couture un Jamillu ,un viņa sieviņu un vēl kkādiem mistiskiem cilvēkiem un pēc tam mēs to visu turpinājām galerijā līdz 7 rītā, jo tas viss jau tik vienkārši nebeidzās bez drāmām un skandāliem un amerkāņu sarullētiem dolāriem neiztikām, šodien bija ļoti padirsta diena, nesaprotu kā varēju aizmīties ieēst pohu zupiņu, bet kad atbraucu, sapratu, ka nekādas strādāšanas nebūs un parubijos, kamēr zem logiem filmēja kkādu mega bojeviku zaļā mašīnā, tad vakarā izvilkos uz open studios, kur nereāli pārrēcāmies, par mūsu franču val. pasniedzēju, ka viņa ar savu hilarious way mūs reāli spiež runāt franciski, un tā metode smejies vai raudi strādā, jo es pat nejūtos vairs kā pēdējais idiots franču tusovočkās it īpaši ja palūdzu runāt lēnāk vai kko izskaidrot, ko viņi protams dara franciski
linkpost comment

paris, cité 17 [May. 4th, 2017|12:22 am]
kā mums stāsta Jacques Derrida – Therefore the author of a text is not the authority on its meaning. The reader or listener makes their own equally valid meaning and every text “engenders infinitely new contexts in an absolutely nonsaturable fashion.”
linkpost comment

Paris, cité 16 [May. 3rd, 2017|11:39 pm]
vakar beidzot noskatījos La Haine (1995) Mathieu Kassovitz, jaudīgs gabals, par to kā tas notika Parīzē un kā hiden reacism ir eskalējies lidz tam kas notiek tagad, gribētos izlasīt arī jauniņā Lois grāmatu En fin avec Eddy Bellegueule (http://www.newyorker.com/magazine/2017/05/08/growing-up-poor-and-queer-in-a-french-village), par mazu nabadzīgu/rasistisku ciematiņu francijas ziemeļos, kam ir visaugstākais reitings, lai balsotu par La Penu, bet diez vai atradīšu šeit angļu tulkojumu...
link3 comments|post comment

Paris, cité 15 [May. 1st, 2017|08:51 pm]
Esmu pārvākusies uz mazāku studiju, un ir pavisam cita sajūta, beidzot man liekas ka es dzīvoju Parīzē, smieklīgi, bet biju jau mazliet nogurusi no Cité ciemata intrigām, šodien atkal aizkūlos kkur ellē ratā skatīties vecu ūdens staciju, kas apgādā vēljoprojām visu Parīzi ar dzeramo ūdeni, bet blakus atradu skursteni, kas ir vienīgais liecinieks vienai no pirmajām lampu rūpnīcām Ivry-sur-Seine no 1888, tagad tam apkārt ir apbūvēt jauns dzīvojamaais rajons, kas nupat tiek nodots ekspluatācijaā (vēl žogi ir rinķī, bet aizkari jau piekārti), tuvākais publiskais transports ir kādas 20 min + ar kājām, tuvāko ričuka piestātni es atradu kādas 15 min no tās vietas, tad kā es kūlos atpakaļ ar ričuku, bezmaz pa perifēro mani aizveda, pēc tā visa atkal nonākot centrā ar visiem tūristu bariem kur vēl jāizlaužas cauri policijas kordonam, kas bloķē visu ielu ap ēbreju peimiņas vietu, jo tur parasti kkas "svarīgs notiek ar valstvīru un ģenerāļu piedalīšanos", un tad jau es zinu, ka mājās varu nokļūt caur https://www.lacafeotheque.com, vienu no pirmajām vietām Parizē, kas sāka pievērst uzmanību sūdīgajai kafijas kvalitātei Parīzē, viņiem kafija ir no visas pasaules, un katrai gaumei, tagad dzīvoju burtiski virs viņiem un dažreiz, kad slinkums pašai vārīt kafiju noeju paņemt pie viņiem, kur arī atrāvos ar kruasānu nesen.

dzīvot sutijā ir laime
linkpost comment

Paris, cité 14 [Apr. 28th, 2017|11:37 am]
Sāku jaunu skaistu dzīvi, šodien pārvācos, tagad esmu Ville de Paris studijā, vecajā blokā, ar logiem uz Sēnu, jūs neticēsiet, bet šodien nopirku savu pirmo kruasānu, vēl tik jāparaksta papīri un ar steigu ir jāpievēršas projektam, kas tagad 2 dienas ir atstāts novārtā, trešdienas vakars bija episks ar pastis un dejām netālajā bārā, jo atkal vesels bars brauca prom, kur trakie itāļi vēl pamanījās uztaisīt tatto ar balto krāsu, kā viņi nenoasiņoja par to vēsture klusē, bet ja jau ēd mammas pastu Palermo, tad viss kārtībā
linkpost comment

Paris, cité 13 [Apr. 24th, 2017|10:23 pm]
esmu laikam izsmēlusi savas enerģijas rezerves, ja man jāceļas 4 un 7 tad pamostos 5 un 8, viss nokavēts un padirsta diena, šodien tomēr pamodos 4 visu izdarīju un arī pulksteni dzirdēju 7, bet biju tik somnambuliskā stāvoklī ka nogulēju līdz 9, tā arī šodien nepamodos visus darbus atliku un sēdēju pie salauzta interneta, jo pēkšņi visi bija pamodušies un sāka bakstīt apointmentus pa labi un pa kreisi, bet es nezinu, ko atbildēt, oficiāli man jāizvācās ceturdien, piektdien ir biļete, bet es palūdzu pagarinājumu, par ko mani neviens vēl nav informējis, kā sapratu, tā te normāla prakse, pateikt pēdējā dienā, fuck this french style, kāpēc atbildei ir vajadzīgs mēnesis, un tad protams neviens nevar atrast pareizo infu, iešu vismaz rīt parunāt ar visskumjāko koku parizē
linkpost comment

paris, cité 12 [Apr. 16th, 2017|11:43 am]
Jau agri no rīta aizbraucu filmēt, atpakaļ braucot, protams ietrāpiju tirgū, laika man nebija daudz, bet tikai tik lai ierītu pusduci austeru, un joņotu tālāk, tagad esmu tādā high stāvoklī, uzvilkšu zīda kleitu un braukšu uz Lieldienu pusdienām. Visiem priecīgi, te jau zied ceriņi
link2 comments|post comment

[Apr. 15th, 2017|02:17 am]
man vajag uzrakstīt mesidžu, ir centrālā frāze kam vajag sākumu un beigas, sēžu domāju un viss ir slikti, tad uz mirkli atslābstu un man ir ģeniāls teikums, ar visām intonācijām un pieturzīmēm, bet kad atjēdzos tad atkal sēžu pie savas plikās frāzes un man nav ne jausmas kas tas bija, jo ir tikai pareizā sajūta.
vot gribu zināt kā jūs rakstnieki varat paspēt to pierakstīt
link6 comments|post comment

Paris Cité, 11 [Apr. 12th, 2017|11:34 pm]
man viss ir apstājies, esmu drausmīgā stresā un gaidu (tobiš ārdos), kad tas retards retrogrds vai whatever tas ir sāk kustēties, vienalga kurā virzienā, bet citās ziņās man bija šitāds piedzīvojums – vienu dienu kad malos kkur apkārt, pēdējam posmam gribēju paņemt ričuku un laist atpakaļ uz savu studiju, bet te ir tikai divu veidu situācija – nav neviena ričuka (ārpus centra centra), vai nav kur nolikt (centrā), tā kā braucu no Gare de Nord rajončika, tad tur, protams ričuku nav daudz, pie trešā mēģinājuma skatos ir viens, metos pie aparāta bakstīt biļeti, kāmēr kāds ar karti nepienāk un nenoceļ no deguna gala (parasti jau gan apjautājas tādās situācijās), tātad viss izdodas smuki, eju atbloķēju ričuku un kas tad tas groziņā ir paciņa, balts plastmasas maisiņš, pēc formas ļoti izskatās pēc grāmatas, skdrs, ka kāds ir aizmirsis, ja jau tikai grāmata nolikšu blakus zemē, gan atjēgsies un atskries pakaļ, paceļu ar diviem pirkstiem maisiņu, tad uznāk pirmā doma, ka neaiztikt atstātus vīstokļus utt. atlaižu maisiņu, stāvu blenžu nesaprotu ko darīt, saņemu dūšu ar diviem pirkstiem uzmanīgi paveru maisiņu, ir grāmata, atslēgu saišķis, kur redzamas arī mašīnas atslēgas un paliels maks, izvelku maku, tur tiesības pase, čeku grāmatiņas utt., tā kā domas par spridzekli mani vairs nemoka izmisīgi domāju ko darīt, kur man ar to tagad iet, ieraugu priekšā bārs, tā saruna bija ļoti krīpī, jo džeki vispār nerubīja angliski, es mēģināju to visu skaidrot franciski turpinot grūst viņiem to maisiņu, tad viens no viņiem pieslēdzās un ļoti metodiski sāka rīkoties, atrada to džeku FB, aizsita ziņu, tad gāja cauri visiem papīriem makā, lai atrastu telefona nr. es viņam prasu a ko tālāk, viņš saka jāiet uz policiju, bet papīru makā daudz un dāžādi turpinam rakt, pa to laiku bārā ienesās džeks nosvīdis un izpūris, kas ir, protams, laimīgais maka īpšsnieks, tad viss notiek ļoti strauji, un mēs atvadamies kā draugi, bet man ir jautājums kā cilvēks ar mugursomu, var ielikt maku un atslēgas plastmasas maisiņā, ko ieliek veļuka groziņā?!
link1 comment|post comment

Pris, PERRINE EN MORCEAUX [Apr. 8th, 2017|12:30 am]
Perīna ir lielākais '80 gīks ar iespējams lielāko ego ko pazīstu, pēc atgriešanās parīzē ir zaudējusi savu agresiju, bet uzaudzējusi maiga spilvena kačociņu, kas viņai neaizliedz mums norādīt, ka laiks mūs izkniebs, ja mēs neizkniebsim laiku ar prieku
https://www.youtube.com/watch?v=W2ToEJIzfl0
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]