friends [entries|archive|friends|userinfo]
mazaa_mija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jun. 23rd, 2021|11:18 am]

klusais_okeans
Tā arī vēl neesmu bijusi ne uz vienu izstādi vai krogu, pat veikalos īsti ne. Tas viss sākās ar pēcceļojuma obligāto pašizolāciju, no kura asocialitātes tā arī nespēju "izkāpt", blandos apkārt ar velo, dzīvoju savu vientulīgo pierīgas mežiņu un pļaviņu dzīvi, nesaprotu, kā atgriezties civilizācijā (varbūt nevajag?).
link4 comments|post comment

Līgo! [Jun. 23rd, 2021|11:21 am]

indulgence
[Tags|, ]

Rakstīto avotu ziņu par gadskārtu svētkiem mūsdienu Latvijas teritorijā līdz 16. gadsimtam nav. Pirmās ziņas nāk no pēcreformācijas laika. “Pie Sv. Jāņa dienas gunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā,” 1584. gadā savā “Livonijas hronikā” īgni rakstīja Baltazars Rusovs. Jaunā luteriskā Baznīca visai nopietni ķērās klāt pie pagānisma palieku apkarošanas, gan izcērtot elku birzis, gan nosodot visādas blēņu būšanas. Kurzemes superintendants Pauls Einhorns sulīgi un nikni šo nejaucību (Jāņus) aprakstījis 17. gs. sākumā, arī Georgs Mancelis teica savu vārdu. Tā nu katoliskajiem viduslaikiem raksturīgā svētku svinēšanas pārbagātība jaunajos laikos gāja mazumā.

Lipaiķu mācītājs Johans Karls Heinsiuss 1761. gada 2. februāra vēstulē Dobeles mācītājam Dāvidam Flūgrātam, rakstīja: "Senos svētkus - Ziemassvētkus, Lieldienas, Vasarsvētkus un citus, kurus svin visi zemnieki šajā apkārtnē, ķoniņi var svinēt daudz bagātīgāk, un kopumā šos svētkus var saukt par viņu svētkiem. (..) to nedara tikai viņi vien, bet gandrīz visi zemnieki, kas dzīvo daudzu jūdžu plašā apkārtnē. Kurzemes aprakstnieks Ulrihs fon Šlipenbahs 1806. gadā rakstīja: " Apmēram pirms 60 gadiem viņi Jāņa naktī savos mežos svinējuši kādu bakhanāliju veidu, un, kā tika apgalvots, klejojuši apkārt pilnīgi kaili un veikuši dažādas elkdievības ceremonijas. Taču vienreiz tālaika mācītājs Heinsiuss, bijušais prūšu huzārs, viņus pārsteidza šajos kuršu ķoniņu svētkos, un kailos prinčus apģērba ar smagiem pātagas sitieniem."

Tās tad ir gandrīz vai vienīgās ziņas par Jāņu svinēšanu zemnieku vidū. Vairums rakstīto avotu par Jāņiem mūsdienu Latvijas teritorijā vēsta par svētku pilsētniecisko un (nenacionālo) raksturu jaunajos un jaunākajos laikos.

Senākās detalizētās ziņas par Jāņu tradīcijām ir no pilsētām (Rīgā, Lībavā, Mītavā, Rēvele u.c.), kur tie bija vienīgie izteiktie tautas svētki, ko svinēja visa pilsēta - visas tautības, visas kārtas un visi sociālie slāņi. Smilšu kalnā 17-18. gs., pēc tam Zāļu tirgū un umurkumurā Daugavmalā 19.-20. gs. 18. gadsimta otrajā pusē latvieši sāka nošķirties un svinēt atsevišķi no pārējiem – to aizsāka turīgs mastu šķirotājs Jans Šteinhauers, latvietis (t.i. zemnieks). 1759. viņš nopirka Zasu muižu Pārdaugavā, un tur Zāļu vakarā pie Šteinhauera sāka pulcējties t.s. nevācu amatu brālību locekļi.

Taču īsti “latviski tautisko raksturu” Jāņu svinēšana ieguva, pateicoties vienam konkrētam cilvēkam. Kad 18. gs. beigās grāfs Ludvigs Augusts fon Mellīns (1754-1835) Pēc troņmantnieka Pāvila I rīkojuma no sastādīja Vidzemes un Igaunijas guberņas pirmo precīzo atlantu “Atlas von Liefland”, viņš ar rūgtumu secināja, ka nekur vairs tauta nesvinot Zāļu vakaru pirms Sv. Jāņa Kristītāja dienas, kā tas bijis sendienās: "zemnieki arvien mazāk dejo savas dejas vai iet rotaļās, to vietā spēlē vijoli un dejo vāciskos valšus".

Grāfs savos īpašumos deva rīkojumu atsākt Zāļu vakarā atkal dedzināt ugunskurus un dziedāt savas tautas dziesmas, motivācijai muižkungiem uzdodot atbalstīt svētkus ar alus un uzkodām no muižu krājumiem. Ja kāds latvietis aizmirsis, kā dziedāt, tad “lai meklē Hardera un Bergmana drukātajos rakstos, kuri abi vāc un drukā tās zemnieku ziņģes”. To pašu darīt viņš vairākkārt aicināja citus muižniekus Vidzemes landtāgā.

Ideju “tautiskot” Jāņu svinēšanu pārņēma jaunlatvieši, bet 20. gs. pirmajā pusē Līgo vakars un Jāņu diena Latvijas republikā tika pasludināti par valsts svētkiem. Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā valstiskā līmenī tika izplatītas un koptas jaunas Jāņu tradīcijas un teorētiskais skaidrojums (nu tur Saule griežas, enerģijas virmo, papardes ugunīs utt.). Padomju okupācijas režīmā, 1950. gados Arvīds Pelše (toreizējais LKP CK sekretārs) mēģināja aizliegt Jāņus kā buržuāzisko nacionālistu svētkus, taču nekas nesanāca – varai nācās samierināties un pievērt acis.

Tā kā nu dievzemītē vismaz vieni jauki un reti svētki bez sēru lentām pie karogiem – novērtēsim to, priekā!
link2 comments|post comment

pārgackārtu [Jun. 23rd, 2021|10:05 am]

virginia_rabbit
[Tags|]

link5 comments|post comment

[Jun. 22nd, 2021|06:03 pm]

perkons
Gan jau akordeons, tomēr mans šīs dienas prieks.

...video_nav...
linkpost comment

vardarbības un vulgaritātes virpuļviesulis [Jun. 22nd, 2021|11:18 am]

kants
[Tags|, ]

bija vērts max and angela sērijas ceturto grāmatu gadu taupīt, lai atkal svaigi ienirtu tajā melnā humora un neaprakstāma wtf ūdenskritumā. bruens ar starru lieliski izklaidējās! 
linkpost comment

[Jun. 22nd, 2021|03:32 am]

prtg
Negulēšu šo vasariņu, bet gribētos gan.
linkpost comment

[Jun. 21st, 2021|09:51 pm]

klusais_okeans
Starppilsētu autobusa šoferis vienā no pieturām izkāpa laukā un uzlēja sev virsū pudeli ūdens.
link2 comments|post comment

[Jun. 21st, 2021|08:04 pm]

martcore
link1 comment|post comment

[Jun. 21st, 2021|08:01 pm]

virginia_rabbit
a mums ir kondicionieris :}
link4 comments|post comment

[Jun. 21st, 2021|04:30 pm]

virginia_rabbit
[Tags|, ]

Simo: mamma, tu zināji, ka tu esi pasaule visiem tiem kukainīšiem, kas uz tevis dzīvo?
Es: paldies...
linkpost comment

google nepalīdz [Jun. 21st, 2021|04:19 pm]

kants
[Tags|, , ]

kā angliski pateikt (muzikālā) apdare? piemēram, tautasdziesmu apdares korim?
link6 comments|post comment

Nu ko lai saku. Lieliska vasara! [Jun. 21st, 2021|11:30 am]

indulgence
[Tags|]

Tikai bez straujām kustībām, lūdzu. Labāk vispār bez tām. Vienkārši guļat ēniņā, malkojat daikiri un izbaudat beidzot tādus civilizācijas labumus kā e-pastā uz ASAP atbildēt ar: "siesta" un "mañana". 🙂
link3 comments|post comment

somu veikals [Jun. 21st, 2021|10:31 am]

pajautaa

[gnidrologs]
Kur pārdod somas, nevis perkeli. Centrāltirgus produkti mazliet apnikuši. Pamatā interesē ietilpīga, ērta un izturīga universāla mugursoma. Vajag kaut ko kārtīgu. Ir mums kādi specializēti tarbu veikali ar lielu izvēli?
link12 comments|post comment

[Jun. 20th, 2021|11:28 pm]

punkts
Kovid ir strādā no mājām kustība, lai pārdomātu vārda nedrīkst nozīmi.
link1 comment|post comment

[Jun. 20th, 2021|10:49 pm]

prtg
Iemīlēšanās ķīmija var būt tik spēcīga, ka padara apmātu, tizlu un lempīgu, kas racionāli it kā ir pretrunā ar labām izredzēm izdzīvot, bet tas pārpasaulīgais jūtu spēks ir nepieciešams, lai mēs būtu labi vecāki tad, kad par tādiem kļūsim. Tā teikt, apjaut savas īstenās spēju robežas jeb šis ir visa mūža rūpju un aizstāvības cīņas ģenerālmēģinājums.
link1 comment|post comment

[Jun. 20th, 2021|10:49 pm]

prtg
[Tags|]

Arrival (2016)
linkpost comment

iz vecā rasista atklāsmēm [Jun. 20th, 2021|10:19 pm]

indulgence
[Tags|]

Principā ļoti svarīgi, lai anglosakšu kundzība pasaulē saglabātos pēc iespējas ilgāk. Jo eiropiešiem šajā pasaulē ir ne tā nekomfortablākā vietiņa. Pasaule bez hierarhijas nav iespējama. Ja anglosakšu dominance zudīs, vietā nāks kāda cita. Un vienalga, vai tā būs Ķīna, Islāma kalifāts, svētā Floida rasisti vai vēl kas mūsdienās vēl neparādījies, ne pie viena eiropiešus negaida nekas labs. Īstenībā nevienu, taču mums ir ko zaudēt. Tā kā varat gānīt “āmurikāņus” ik rītu, taču vakarā, pirms ar viskija glāzi atlaisties klubkrēslā pie iemīļotā seriāla, palūdzat dieviņu, lai NATO zeļ un plaukst. Jo bez tā nebūs ne viskija/vīna, ne ērtā krēsla, ne seriāla.
link4 comments|post comment

pastūža remonts [Jun. 20th, 2021|08:55 pm]

pajautaa

[gnidrologs]
Vēlos ieteikumu par audiotehnikas remontniekiem. Gribu savest kārtībā divus pastiprinātājus. Jāved no Saulkrastiem, tāpēc vēlams Rīgas centrā. Ja zināma konkrēta adekvāta darbnīca, adresi plz.
link2 comments|post comment

[Jun. 20th, 2021|08:35 pm]

perkons
Ko es šodien izdarīju?

Saulē nodedzināju koši sarkanu pauri un atjaunoju savu CV, ar kuru iemetu kādiem pieciem vakances sludinātājiem.

Lai gan biju nolēmis šo vasaru pavadīt atvelkot elpu, jāatzsīst, ka kaut kā nesēžas.
link2 comments|post comment

māja pie jūras [Jun. 20th, 2021|05:47 pm]

pajautaa

[pelnufeja]
Meklēju vietu, kur kādā brīdī šajā vasarā varētu padzīvot pavisam tuvu jūrai. Varbūt jums ir kādas īpaši labas pieredzes/ieteikumi? Skatos uz viesu namiem un airbnb, bet pagaidām neatrodu neko, kas man liktos pavisam atbilstošs. Es to iztēlojos tā: es varu rakstīt (vēlams, pie normāla galda), iet pastaigāties, un mani neviens netraucē, ir klusums. Vēl viens būtisks aspekts, lai šī vieta būtu vienkārši aizsniedzama no kāda sab. transporta. Jā, un jo tuvāk jūrai, jo labāk.
link7 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]