friends [entries|archive|friends|userinfo]
mazaa_mija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 29th, 2016|04:37 pm]

dooora
<< Ogrē policija aiztur jaunieti par spēļu zāles apmeklētāja nosišanu ar ceļa zīmi >>

kālab nav norādīts, ar kādu ceļa zīmi veikts nosišanas akts? sūdīga žūrnalistika, es takš saku.

linkpost comment

[Sep. 29th, 2016|04:46 pm]

virginia_rabbit
[Tags|]

man 16:00 bija norunāts telefonrandiņš ar banku, bet es zīdīju un nepacēlu, un vairs viņa nezvana.
link1 comment|post comment

Pusdienas [Sep. 29th, 2016|04:19 pm]

virginia_rabbit
Ingmārs:


Ģimene:
link2 comments|post comment

[Sep. 29th, 2016|04:13 pm]

putnupr
[Tags|]

nāk miegs, ir auksti
linkpost comment

[Sep. 29th, 2016|03:01 pm]

lennay
Bija mums reiz kollijsune Randa. Baigā madāma. Nez kāpēc atcerējos kādu pa pusei komisku, pa pusei mulsinošu epizodi ar viņu. Nez kāda suņa dēļ viņa bija, lietojot pamatskolas leksiku, uzēdusies uz vienu viesi. Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku Andžonso, ja gribam būt precīzi. Ik reiz, kad viņš tik vien kā atvēra muti, lai kaut ko teiktu, šī sāka nežēlīgi žvankšķēt. Ieslēdz visneizturamāko spalgo frenkvenci un žvankšķ neatņēmusies. Jesus. Sunītis gudrs un fiškots, tomēr cilvēku valodā runāt un paskaidrot savas dīvainās rīcības motīvus neprot. Andžons nebija veicis nekādas darbības, kas liecinātu par nolūkiem kaitēt kādam vai kaut kam no mājsaimniecības. Tā arī nekad neuzzinājām, par ko viņai tāda zloba uz Andžonso, un kāpēc vājprātā jāžvankšķ ikreiz, kad Andžonso tik vien kā atver muti, lai sarunātos ar klātesošajiem.
link2 comments|post comment

Brokastis [Sep. 29th, 2016|03:11 pm]

virginia_rabbit
Ingmārs Stokholmā:


Ģimene Austrumeiropā:
linkpost comment

[Sep. 29th, 2016|02:27 pm]

liljabrik
tikko redzēju pa logu, kā vāvere nokrita zemē no koka apm. 5m
link7 comments|post comment

[Sep. 29th, 2016|02:16 pm]

kinskis

https://www.qzzr.com/c/quiz/273076/kino-diva-vai-piradzins
link1 comment|post comment

apgreidoju matraci [Sep. 29th, 2016|01:19 pm]

kants
[Tags|, , , ]

iepriekšējo varētu samainīt kādam labam cilvēkam pret pudelīti cointreau. izmērs 160x200, normālā stāvoklī, bet draudzenei salikās nedaudz par mīkstu.
maiņa uz miera un palīdzības ielas stūra, varu palīdzēt nonest.
link8 comments|post comment

[Sep. 29th, 2016|12:46 pm]

san
[Tags|]



Selfijs, kurā divi cilvēki nav uz viena viļņa. Es mēģinu slēpt savu sajūsmu par situāciju un izskatīties kārtīgi, kā rezultātā mute šķība un acis lapsīgas. Bet A. ir tāds, kāds ir - smaidīgs un atklāts. Mēs esam aizstājušies priekšā sporta bāra logo (bāra moto "Vairāk kā spēle!").

A. patiešām ir tāds kā bildē - tiešs, vienkāršs un pilnu kabatu joku. Braucot patruļas auto, smieklīgi komentē vietējās ainiņas. Re, Žanna ar draudziņu aizlīgo ar draugu. Ies apsēdīsies pie Maksimas, gaidīs vēl kādu savējo. Kapeika pie kapeikas un kaut kas jau sanāks. Iesmej jau, bet bez ļaunuma. Zin pēc vārda pastāvīgos "klientus". Kurlmēmais Edžus jau agri no rīta dežūrē pie stacijas, Armands ar brigādi stiķē pie Topiņa un bola baltu aci uz patruļas auto. Tāds darbs, daudz gara laika aiziet vāķījot bomžus un ritinot garus, tukšus kilometrus. Bet tad pēkšņi, izsaukums, steiga, vīva vīva. A. stāsta, ka kādreiz bijis krietni vairāk kautiņu klubos, jandelēšanās uz ielām. Tagad vairāk ģimenes strīdu. Uz klubiem vairs tik daudz neiet, cilvēku arī mazāk, aizbraukuši. Palikušajiem naudas nav.

Kafijas pauzē Optibetā (lētākā labā kafija pilsētā), A. stāsta, ka viņš gan nekur prom netaisās. Nevelk, te esot vislabāk. Pat ceļot gribas pa Latviju, tik daudz skaistu vietu un naudiņu labāk atstāt tepat nevis ārzemniekiem. Tikai daudz jānoraujas, lai nopelnītu un čerņas daudz sanāk darbā saskatīties (parausta formas kreklu).

Visus Cēsu daudzstāveņu rajonus var izbraukt pusstundā. Iegriežamies arī Blusu muižā, kur ir smukas privātmājas un daiļamatniecības izstāde - lapene sēnes formā, tāšu trusīši, pa kādam rūķim ar. Pēc brīža jau esam pie nepilngadīgo kolonijas, kurā sēž ap 40 slepkavu un dzimumnoziedznieku - tā arī sadalījušies pa flangiem, vieni esot labie, otri - kreisie. A. pastāsta, ka gandrīz visi džeki savus noziegumus pastrādājuši zem narkotikām. Piebraucam pie karjera, es jūsmoju par tā tirkīzzilo ūdeni. A. atsaucas, ka tas daudzus ievilinājis nāvē. Vai nu pārvērtē savus spēkus, vai izrādīties grib un pagalam ir.

Braucot patruļas auto, ir tāda sajūta, ka apkārtne sastingst un pieklust. Jeb varbūt tā tāda ir vienmēr. Gari, tukši ceļa gabali ar vientulīgiem piepilsētas ciemiem, kuros pat pie veikala neviens nesēž. A. lepns, ka viņiem izdevies vietējos alkāņus atradināt no šī paraduma. Tagad dzer pa dzīvokļiem un mazdārziņiem, acīs nelien un nekurienīgo ainavu nemaitā.

Bildes pa patruļas auto logu )

https://www.instagram.com/vietejais_/
link6 comments|post comment

uwaga! wajag. [Sep. 29th, 2016|11:11 am]

dooora
vai kāds no cibas melomāniem visvēlākajos 90tajos un visagrākajos nultajos TV kanālā XXI atceras redzējis šarmantu poļu videōklipu, kur darījumu sieviete dzied andergraunda grāvēju I am a business woman? varbūt kādu saitīti?

ja pavisam nealojos, tas bija Klifa Ričarda I am The Devil Woman kavers:

https://youtu.be/7tuAkdlLhTE
link1 comment|post comment

Par glamūru, valšiem un likšanu pie sienas [Sep. 29th, 2016|12:00 pm]

kautskis
Vispār interesanti ar to neseno jubilāru Dmitriju Šostakoviču.

Mēs visi, protams, galvenokārt zinām viņa simfonijas un savulaik LNO iestudēto Mcenskas apriņķa Lēdiju Makbetu. Bet, ja jums ir neveselīga apsēstība ar 30.-60. gadu padomju kino (man ir), iespējams, būsit pamanījuši arī to, ka viņš bija visnotaļ aktīvs kinomūzikas rakstītājs. Kāpēc ne, par kinomūziku maksā un neliek pie sienas (savulaik Staļinam ļoti nepatika Lēdija Makbeta, un kopš tā laika Šostakovičs visu laiku drausmīgi baidījās.)

Un tiešām, iespējams, ārpus Austrumeiropas Šostakovičs ir pazīstamāks ar savu kinomūziku. Pareizāk sakot, ar vienu noteiktu sacerējumu, kas tiešām ir kinomūzika, bet ne tai filmai, kas viņu pataisīja slavenu. Stenlijs Kubriks, kam ļoti patika savās filmās izmantot simfonisko mūziku, vienu Šostakoviča valsi ielika kā Eyes Wide Shut sākuma un beigu titrus. Tā nu kino skatītāju apziņā attiecīgais valsis neizbēgami nostiprinājās kā mūzika, pie kuŗas ļoti eleganti izģērbjas Nikola Kidmena.

Taču tā filma, kur šī kompozīcija sākotnēji parādījās, bija drusciņ cita – 1955. gada "Pirmais ešelons". Pieņemu, nosaukums Staļina represiju iebaidītajam Šostakovičam uzvēdīja pārāk nelāgas atmiņas, taču šis pirmais ešelons veda komjauniešus, kas brīvprātīgi devās uz Kazahiju apgūt neskartās zemes. Protams, beigu beigās no tās zemju apgūšanas nekas izcils nesanāca, bet tam nebūtu jāpievērš uzmanība; filma visu procesu attēloja tā, it kā apguvēji tiešām saprastu, ko viņi dara. Kas tur ko nesaprast: uzaŗam zemi, skatāmies, lai labība nesadeg, pa vidam iemīlamies – viss skaidri, vienkārši un tā, kā ir dzīvē.

Vispār filma ir daudz skatāmāka, nekā pēc šāda apraksta varētu spriest. Turklāt nākamā šī paša režisora filma ir "Lido dzērves", ko pazīst pat tie, kam nav neveselīgas apsēstības ar padomju kino. Taču šī apcerējuma ietvaros mūs interesē komjaunieši un Šostakovičs, un lūk, ilgi nav jāgaida! Kolīdz kā pirmais ešelons ieripo gala stacijā, komjaunieši vatņikos aiz priekiem turpat uz perona sāk dejot – jā, jūs uzminējāt, attiecīgā valša pavadībā.

Še apstāsimies. Kontrasts starp to, kas šīs mūzikas pavadījumā notiek abās filmās, ir tik krāšņs, ka rodas aizdomas – Kubriks to speciāli. Un, ņemiet vērā, "Pirmais ešelons" ir glamūrīgs kino, tur ir par mīlu un tur ir smuka traktoriste, kas iemīlas tajā tur izmeklētājā no k/f "Sargies auto", tur ir glamūrīgais apgaismojums, nu tas, kur varones seja ēnā, bet acis izgaismotas, un tad viņa tā saka: "Bet vai sirdi prēmēt var?!" Šīs filmas un valsis, kas viņu sasaista, lieliski attēlo atšķirības starp 1955. gada PSRS un 1999. gada ASV. "Mēs esam entuziastu kolektīvs, kas apņēmušies dot cilvēkiem maizi, tomēr tik viegli viss nesanāk" pret "mēs esam gudrie, skaistie un veiksmīgie, kas ir lieliskās attiecībās, tomēr gribam kniebties ar citiem". Kolektīvs pret indivīdu. Ja jums tā tīk, cēlākie mērķi pret dziļākajiem instinktiem.

Labi, turpināsim. Iespējams, esat ievērojuši, ka līdz šim es šo kompozīciju neesmu saucis vārdā. Tas tāpēc, ka viņai ir daudz vārdu. Tā kā viņa parādījās šajā filmā, viņu mēdz saukt par "Valsi no "Pirmā ešelona"" (starp citu, pievērsiet uzmanību, kā visās fotogrāfijās Šostakovičs izskatās vismaz ļoti noguris, ja ne dziļā izmisumā). Taču Šostakovičs ļoti atbalstīja otrreizējo pārstrādi, un ar nelielām izmaiņām šī kompozīcija parādās vienā viņa svītā, ko ilgu laiku uzskatīja par 2. džeza svītu. Tieši tā tas parādās Kubrika filmā – valsis no 2. džeza svītas Karaliskā Concertgebouw orķestŗa izpildījumā.

Lielāko daļu cilvēku nemulsināja tas, ka tā svīta galīgi neizklausās pēc džeza. Taču dažus mulsināja, un tieši tajā gadā, kad iznāca Eyes Wide Shut, kāds Šostakoviča pētnieks uzraka īsto 2. džeza svītu. Savukārt šī, kā izrādās, ir Svīta estrādes orķestrim – un patiesi, skan tieši pēc mūzikas, ko spēlēt saviesīgos sarīkojumos, kur vajag, lai būtu jestri. (Īstā 2. džeza svīta ir samērā īss, tomēr piemīlīgs apcerējums, kas daudz vairāk izklausās pēc džeza.)

Tātad – beidzot būtu tikuši galā, 2. valsis no svītas estrādes orķestrim, superīgiņi. Ak, nē, viss vēl nebeidzas.

Es jau minēju, ka Šostakovičs atbalstīja otrreizējo pārstrādi? Lūk, kā norāda krievu tīmekļa žurnāls "Ļebedj", arī šis valsis ir otrreizējā pārstrāde, tikai no trim valšiem ar ģeogrāfiskiem nosaukumiem: "Amūras līča viļņi", "Donavas viļņi" un "Mandžūrijas sopkās". Žurnāls "Ļebedj" apgalvo, ka šādi izpaudusies Šostakoviča savdabīgā humora izjūta – ak tad Lēdija Makbeta jums šķiet pārāk murgaina? Labi, sadiegsim jums tādu valsi, ka biksēs čurāsit aiz sajūsmas (runā, ka Staļinam esot paticis). Pēc tam viņš ar šīs kompozīcijas populārizēšanu īpaši neaizrāvās, nav jau gluži viņa, vai ne. Tomēr sadiegums izrādījās tik krāšņs, ka nu jau populāritātē jūtami pārspēj sākotnējās kompozīcijas.

Protams, šāda semplošana nav nekas nosodāms. Tas vien, ka "Voodoo People" ikviens var salikt no dažādu kompozīciju fragmentiem, nepadara attiecīgo salikumu par sūdu. Un, atšķirībā no cīsiņiem un polītikas, mūzika tikai iegūst no tā, ja apskatās, kā viņu taisa.
link4 comments|post comment

[Sep. 29th, 2016|10:46 am]

fotografija

[black_data]
Vēlos godājamai publikai piedāvāt divus pavecus Canon digitālos fotoaparātus.

https://www.dpreview.com/reviews/canons5is

Canon S5is

Neslikts amatieru līmeņa ziepjutrauks. Nav tik kompakts kā smārtfons, toties viņam ir zūms, un zūms diezgan pieklājīgs, kas ceļojumos bieži noder. Otra krutā fīča ir iespēja pieslēgt ārējo zibspuldzi. Viņam ir arī iebūvētā, bet iebūvētā zibspuldze ir gandrīz tik pat slikti kā zibspuldze telefonā.

Canon 350D (un vēl kaut kāds viens vai divi burti, kas gan manina tikai to, ka pirkts ASV)

Ja nemaldos, pirmais Canon digitālais spogulis. Nekā baigi laba man par viņu nav ko teikt, objektīvs arī kit. Pieņemu, ka varētu interesēt kādu entuziastu, kas bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem vēlas iemācīties darboties ar... fotoaparātu(?). Principā tās lietas, kuras nav amatiertu kamerās... vai vismaz nebija agrāk... ir maināmi objektīvi, papildus iebūvētajai arī ārējā zibspuldze un RAW faili. Es visvairāk liktu uz RAW failiem, jo pārējās divas lietas tāpat prasa papildus ieguldījumus.

Par katru varētu gribēt kādus 20 eiro? Vairāk ir žēl skatīties, kā tie aparāti klājas ar putekļiem. Pirmajam klāt varu piedāvāt arī fotosomu, ja nu baigi vajag.
link3 comments|post comment

vakarnakts [Sep. 29th, 2016|10:12 am]

kants
[Tags|, , ]

kad tu viss tāds laimīgs kāp augšā pa miera ielu, tik skaista mūzika austiņās, ka paej vēl garām mājām, un tur ir kafejnīca loja ar milzīgo zivi mazajā akvārijā. vēlīnais postpadomju interjers uzsūc sevī blāvo dienasgaismu spuldžu gaismu. nelielajā telpā dejo vairāki gandrīz pusmūža pāri. tu jūties kā iebridis roja andersona filmēšanas laukumā.
linkpost comment

Riga life [Sep. 29th, 2016|09:44 am]

liljabrik
pienāk rīts un atkal jāģērbjas 77 adītos apģērbos
link6 comments|post comment

scepsis [Sep. 29th, 2016|06:06 am]

dooora
https://youtu.be/8aw1oyqSKH0
link2 comments|post comment

[Sep. 29th, 2016|12:12 am]

klusais_okeans
aww, netīšām uzdūros Krievijas vīriešu tiesību aktīvisma mājaslapai: http://mentales.ru/
linkpost comment

baložu būda ģertrūdes ielā [Sep. 28th, 2016|10:19 pm]

pajautaa

[kvarks]
Ciba, kas visu zina: kas tā par baložu būdu Ģertrūdes ielā pie Avotu ielas? Nesen pamanīju - nākot no ĢIT labajā pusē pagalmā pirms Avotu ielas. Nekad tādu nebiju pilsētā redzējusi, liekas intriģējoši, kāpēc, priekš kam, kam pieder, kopš kuriem laikiem? Katru reizi ieraugot māc ziņkārība.
link3 comments|post comment

[Sep. 28th, 2016|10:08 pm]

penny_lane
cilvēki, kam nav naudas, un kas mēģina izlikties, ka viņiem tāda ir, pat viņi nav tik uzjautrinoši kā tie, kam ir nauda, un kas mēģina izlikties, ka viņiem tādas nav. vieni ārda birkas, otri instagrammē.
link9 comments|post comment

[Sep. 28th, 2016|09:44 pm]

virginia_rabbit
Simoniņš ir izdzēsis manī mazā Eiženiņa failu. Es vairs nevaru atcerēties, kāds bija mazs E. Mēģinu saķert to sajūtu kā sapni pēc pamošanās, bet slīd laukā. Liekas, bija apmēram tāpat kā tagad, es jutu to pašu. Es mīlu E, tādu, kāds viņš ir tagad - delveri, vampīru, bet man vienmēr licies, ka es viņu mīlu kopā ar visu milzīgo satikšanās, sagaidīšanas sentimenta bagāžu, bet nē - tam celiņam pa virsu tagad rakstās Simoniņš, it kā divām bēbīšsajūtām savietoties nav iespējams, tās ir tik lielas. toties ir skaidrs, ka sajūtas par bēbīti nav atkarīgas no bēbīša, tās ir manas sajūtas, tās ir manas bēbīšalkas un bēbīšbailes. un tās ir atkal tieši tādas pašas, es ar viņu runāju tāpat, saku tās pašas muļķības. Un S tikai pamazām piesaka savu personību un kaut ko atšķirīgu attiecībās, kas līdz šim ir ļoti līdzīgas attiecībām ar E.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]