Uz ko norāda uzskats, ka tur ir atšķirība?

Uz noteikta uzskata esamību, kas balstās tiešos (pašreflektējošos) un netiešos (pēc noteiktām pazīmēm) novērojumos, ka tāda varētu pastāvēt.

Mateja 7:1

Kuram no 29. punktiem Tu šeit vēlies pievērst uzmanību?

bro, tur nav nekādu divdesmit devīto punktu.

Piedod, vecais! Nebija nekāda aizmugurēja doma.

sarkanvilks

Nez, vai tas attiecas arī uz visiem cilvēkiem, kuri var spriest par viltus pazemības klātbūtni citos

ja tā, tad sanāk kaut kāds "tikko sāc spriest par to, ka citiem varētu būt viltus pazemība, tā hlapc, un tukša skaņa par to spriest"

Lai gan kaut kas šajā domā ir, nu, izteikt raksturojošus negatīvus komentārus par citiem kopumā ir tāds nepatīkams žests, reizēm vajag, bet

Pamatdoma ir, ka vairākums nevar ielīst citiem dvēselē un redzēt kā tieši tur ir, bet apskaidrotie un patiesi pazemīgie, lai arī redz, par to klusē.

Par patiesi pazemīgajiem nepateikšu; apskaidrotie gan man drīzāk šķiet tādi, kas baigi neiespringst par to, vai pēc kāda domām tagad būtu jāklusē vai ne,

ne jau nu ka es būtu kādu garantēti redzējusi, bet man vnk tā šķiet

Tas tā varētu būt. Atkarīgs no tā, kurā apskaidrības stadijā tie atrodas. Sākumā jūsmīgi stāsta par savu pieredzi, bet, ja vien nav aicinājums tikpat dedzīgi turpināt, saprot, ka tā ir individuāli tēmēta nasta un noslēdzas sapratnes mierā un līdzsvarā ar sevi un pasauli.

Tev ir ļoti strikti priekšstati par to, kā jājūtas un jāuzvedas apskaidrotajiem, no kurienes tas?

Tie nav priekšraksti, bet novērojumi. Iz svēto dzīves, piemēram. Piememu, ka ir arī citāda veida izpausmes.

Uz šo būtu jātiecas, vai ne?

Varbūt

Tev ar ne asakas :)

Piedod man iepriekš par neticīgā jautājumiem! Vai ir iespējams apzināties, ka mums ir tur jāiet?

SARKANVILKS


P.S. PIEDOD ŠOBRĪD STIPRI DZERU

Pieņemu, ka Tu dzer, lai sāpētu mazāk. Reizēm palīdz, bet reizēm var sanāk vēl sāpīgāk, jo, dzerot, emociju uzplūdā sastrādā muļķības. Tev nav man par to jāatvainojas.
Ir saulgrieži, rīt dienas kļūs atkal garākas, bet D vitamīnu padzert vajadzēs šā vai tā.

Manuprāt, neticīgo nav. Bet visi ir ievainoti, jo cilvēku piekrāpti vai pazemoti. Tāpēc šaubās un nespēj mīlēt Visumu, jo īpaši - kā bērns - paļāvīgi un neko neprasot pretī. Sasniegt šādu stāvokli kaut uz īsu brīdi ir tas, kas ir patiesi transformējoši un atbrīvojoši.
Nekur nav jāiet. viss ir iespējams šeit un tagad. Azliedz sevi, sāc jautāt, un Tev atbildēs. Un nevienam nav par to jāatskaitās.