Aust jauns rīts, un ... zemē, kā vienmēr, valda liela rosība. (c) Buratino Mani pašu tas nerūp, jo populāro mūziku neklausos, taču izvairīties no virmošanas feisbukā nesanāk. Tad nu jāatzīst, ka es kaut kā šo gānīšanos īsti nesaprotu. Ja sportisti no Latvijas dabū līgumu spēlēt kādā KHL megakomandā (it sevišķi ACSK vai kādas lielpilsētas ASK, tb armijas klubos), tad visi sajūsmā aplaudē; ja Latvijas piensaimnieki vai zivju apstrādātāji palielina eksportu uz Krieviju, visi aplaudē (bet ja Maskava piegriež importa apjomus, tad aicinām kompensēt uzņēmējiem to, ka viņus nelaiž iekšā Krievijā); aber ja tur koncertā uzstājas muzikantu blicīte un nopelna mazliet naudu, ko Latvijā tērēt un sildīt dievzemītes IKP, tad nezin kāpēc visi sašutuši. Tb tā alegoriski izsakoties: spēlēt hokeju iekš armijas sponsorē†a centrālā sporta kluba (ACSK) ir liels gods, bet spēlēm mūziku iekš armijas sponsorēta festiņa ir liels kauns.
Uztaisiet tak sarakstu: tiem un tiem ir labi braukt uz Krieviju rebes dzīt, bet tiem un tiem aizliegts. Kaut kā konsekvences trūkst, man šķiet.
Da nav nekādu zemūdens akmeņu, vienkārši muļķība.