Demokrātiskā un civilizētā sabiedrībā vienotību, kad tauta ir kā molekula ar vieniem uzskatiem, vērtībām un mērķiem, panāk nevis derdzīgi arestējot, ieslogot, represējot, kā tas bija nosodāmajā autoritārajā pagātnē, bet gan brīvprātīgi ar pašiniciatīvu vienojoties par sertifikātu/licenču atņemšanu, bankas kontu bloķēšanu, ostrakismu (atsevišķās sabiedrībās pielieto arī kolektīvu nomētāšanu ar akmeņiem) u.tml. personām, kuru pasaules uzskats ir aplams, pie tam par to lemj sabiedrība, nevis kaut kāda autoritāra vadība. Fundamentāla un principiāla atšķirība.