Iekš drauģeļiem.lv pamanīju, ka berklavmīta radīšanas ietvaros notiks "Eduarda Berklava 100. dzimšanas dienai veltīts pasākums un izstādes atklāšana. Latvijas Kara muzejā 2014.gada 12. jūnijā plkst. 18.00 Ieeja bez maksas". Uzreiz atminējos Dr.hist. Gata Krūmiņa lekcijā atsaukšanos uz 50. gadu nacionālkomunistiem kā aplam pozitīvu parādību. Tā kā šādu viedokli esmu manījis aplem bieži (bet tā kritiku nekad), izgāju uzpīpēt un pafunktierēt.
Savulaik, mazliet pataujājot vecāko paaudzi "kas jums īsti krievu laikos nepatika?", bez tīri sadzīviskiem sīkumiem (nu tur desas nebija, džinsu nebija, interneta nebija) principā dominēja viena atbilde, ka, ja neiedziļinamies sadzīves komforta sīkumos, tīri ideoloģiski visvairāk nepatikusi sajūta, ka esam "zem Maskavas papēža", un visu nosaka no austrumiem iebraukušie. Tb ja nebūtu šīs "krievu varas", tad padomju sistēma lielākajai ļaužu daļai būtu daudz pieņemamāka.
Tieši to vēlējās t.s. nacionālkomunisti - mazināt Maskavas un nelatviešu ietekmi, būvēt "latvisku sociālismu", - kas, ja būtu šiem izdevies, integrētu Latvijas iedzīvotājus iekš PSRS krietni dziļāk. Tb ja Beklavs & Co būtu vinnējiuši, tad neapmierinātība ar padomju sistēmu būtu bijusi daudz mazāka un, visai ticams, tajā tālajā 1988. gadā Daugavmalā nekādi simti tūkstošu nebūtu sanākuši, un arī par kaut kādu atdalīšanos un suverenitāti būtu balsojuši daudz mazāk, izgāžot pasākumu.
Manuprāt šī "nacionālkomunistu mīta" kultivēšana uzskatāmi parāda lielas daļas latviešu sabiedrības nespēju sasaistīt rīcību ar sekām, visu pakārtojot pēc klasifikācijas "latvisks/nelatvisks". Attiecīgi, 20 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas tiek rīkoti piemiņas pasākumi tiem, kuru uzvaras gadījumā šī valsts neatkarība nebūtu bijusi iespējama (tikai tāpēc, ka šie bijuši "nacionāl-"). Un nevienu nemulsina šī mazā pretruna. Interesanti tie ļaudis.

UPD:
Nupat pīpojot iešāvās prātā doma, ka vienīgais gadījums, ko zinu, kad nacionālkomunisti ņēmuši varu savās rokās, bija pagājušā gs. otrajā pusē Kambodžā. Būdami komunisti, Pola Pota un Janga Sira sekotāji publicēja preambulas un veda tautu uz gaišo nākotni, savukārt būdami kvēli nacionāliski, nīdēja ar uguni un kalašņikovu vjetus, haņus un visādas kalniešu minoritātes, kā arī pašmāju liberastus un kosmopolītus (kurus varēja viegli atpazīt: šie brilles uz deguna nēsāja).