Ir lietas, ko nesaprotu. Kad sākās t.s. arābu pavasaris, par kuru Klimovičs un Co rakstīja aizgrābtīgus rakstus, bija gana daudz ļaužu, kas paredzēja islamistu nākšanu pie varas. Tā arī bija. Es pie sevis nodomāju, ka lielo politiku bīda tikpat gudri ļauži, kā Maximas mārketinga nodaļas darboņi, tb vienkārši neparedzēja savas rīcības sekas ilgtermiņā. Taču nu manī rodas sajūta, ka paredzēja gan. Ja paņemam pēdējo desmitgažu notikumus islama pasaulē, tad redzam, ka ar Rietumu palīdzību vai pat tikai to spēkiem tiek viens pēc otra sistemātiski gāzti sekulārie režīmi, un pie varas nāk islamisti. Var nokļūdīties vienu reizi, bet ne desmit. Un tagad arī, kamrāds no Ēģiptes raksta, ka nupat bijušas pasau;es vēsturē lielākās demonstrācijas, aš kādi 30 miljoni (? jāpārbauda, jo principā Ginesa rekordu cienīgs cipars) izgājuši ielās protestēt pret islama radikāļiem, kas gada laikā, kopš nākuši pie varas, visiem pieriebušies. Man šķiet, mūsu ziņās ne vārda (var jau būt, ka esmu palaidis garām ko tik ievērojamu). Šodien ieslēdzu bāleliņu TV, kur stāsta, ka Ēģiptē armija izdzenājusi islama radikāļu vardarbīgas pretdemonstrācijas, kas paralizējušas saimniecisko dzīvi, un nu Mēs (tb Rietumi) strikti nosodām šo nejauko izrīcību. Pie tam pat ar demokrātijas aizstāvēšanas vīģes lapu nevar īsti piesegties, jo vairākums ēģiptiešu ir pret šiem iztrenkātajiem radikāļiem, kuri Mums tik ļoti simpatizē. Nesaprotu, kāpēc no vienas puses tiek pozicionēta politiska pretstāve reliģiskajam fundamentālismam politikā, bet no otras puses tiek maksimāli veicināta fundamentālistu nākšana pie varas reģionā?