Melnā ruma pudelei iztukšojoties, vakarnakt nonācu pie sentimentālas atziņas, ka vienīgais sabiedriskais tēls dievzemītē, kurš manī raisa patiesu cieņu, ir Ķīlis. Tāpēc, ka neviltots dumpinieks - zināja, ka cīņu zaudēs, taču tik un tā zobinu izvilka. Aber man, kurš bērnībā pārlasījies grāmatiņas par visiem Spartakiem, Robiniem Hudiem, Vilhelmiem Telliem, Huaniem Markado u.tml. abolicionistiskiem elementiem (kuri pēc mūsdienu klasifikācijas ietilpst ailītē "teroristi"), dumpinieki patīk, kaut saprotu, ka tas nav racionāli. Savukārt absolūtais vairums to, kuri putām uz lūpām ciīnās par taisnīgumu zem saules, par akadēmiskā purva Augeja staļļu vētīšanu utt., tie visi - ieskaitot mani, - dabūjuši pieeju akadēmiskajai barošanās silei momentā mestu kažoku uz otru pusi un tikpat dedzīgi sacerētu Kūļu klanu* slavinošas un situāciju attaisnojoši-skaidrojošas pasāžas. Nav īstu dumpinieku, nav, sīki visi ļautiņi, par sviestmaizi un desas šķēli ideālus pārdos uz skaitli 3...
-----
* Terminu "Kūļu klans" te lietoju kā dievzemītes akadēmiskās vides simbolu, kas prezentē to kopumā, aber pret pašiem cienījamiem filosofiem un viņu devumu man pašam nav nekādu pretenziju, jo nekā no tā visa nesaprotu.