Tā kā scenārijs, saskaņā ar kuru laulenis pārrodas mājās krietni ātrāk, palaiž vecmāmiņu pelnītā atpūtā, uzkopj dzīvokli, pārģērbj bērnu peldkostīmā (jo tas nolēmis gleznot ar guašu, bet darbošanās ar krāsām grūti apvienojama ar princešu kleitiņu elegantu valkāšanu), uzliek fonā multenes, izslēdz visas iespējamā elektoierīces tās ekopēdas mainīšanai, un tad klusu sakņūp maliņā drudzī ar +40°C, tiek atzīts par nosodāmu, šodien nāksies pieturēties pie pretējā. Tb virpot darba devēja peļņas vairošanai, līdz saļimt bezspēkā pie virpas. Protams, arī tas būs slikti, jo dari ko darīdams, vienmēr būs aplami.

Paskatījos šādus tādus materiālus par pilsoņu karu Sibīrijā. Baisi. Jebkurš karš neizbēgami kā sasaistās ar nepamatotu vai neattaisnojamu vardarbību, taču nekas nestāv līdzās apbruņotam civilistam, kuram piepeši ir vara pār kaimiņu un svēta, kristālskaidra pārliecība par savu uzskatu pareizību.