11. augusts 1919. g.
Lūgums
Godājamais ministra kungs
Jūs [it] kā izpildāt Latvijas apsardzības virspavēlnieka vietu. Tad it laipni lūdzam Jūs griest vērību uz tām personām, kuras atronas Jūsu rīcībā kā virsnieki tā arī kareivji, un ieskatīties viņu vajadzībās. Mēs savu pienākumu esam svēti izpildījuši, no februāra mēneša š.g. stājušies zem ieročiem un uzticīgi kalpojuši Ministru prezidentam Ulmaņa kungam, bet kā liekas, tad Jūs, tagadējie valdības vīri, pavisam mūs aizmirstat, apģēru nekādu neesam dabūjuši, tāpat ar apavus. Gājām ar savējiem, pat trūcīgākie, tā noplīsuši, ka tīri kauns rādīties iedzīvotāju acīs. 5 mēnešus no vietas bijām pirmejās pozīcijās, tad mums solīja kad atpūtā iešot, tad došot apģērbu. Bet gadījās pavisam kas cits priekš mums ne gaidīts, kas mūs ļoti pārsteidza. Turīgākos tēvu zemes dēlus, kas varēja iegādāt zirgus, sedlus, velosipēdus, izlaida no rotām pie štābiem komandantiem siltās vietās, lai tā glābtu savu ādu no lielinieku lodēm un priecātos par aizmugures ballēm. Kamēr mēs, kam nava vecākiem to sirgu un kapitāla iegādāt velosipēdus, pēc 2 nedēļu atpūtas ejam atkal uz pirmajām līnijām basām kājām un cauriem apģērbiem, kur jau slapjais un aukstais rudens mūs pavisam krietni krata uz vakti stāvēdamus. Šaubos, cik ilgi vēl cietīsim. Kad mūs iesauca, ziemeļu Latvijas armija solīja atlīdzību par apģērbu, kas trīs mēnešus no vietas uz šāvēja, bet tagad jau mums iraid 6 un nekādu atlīdzību vēl neesam dabūjuši. Ar pārtiku ar tāpat. Kamēr bijām zem Igaunijas gādības, varējām būt mierā, bet tagad knapi. Lai gan laikrakstos lasām, ka ārzemes piesūta daudz priekš Latvijas kareivju armijas. Bet mums ēšana tik niecīga, ka nava ko ēst. Tādēļ lūdzam Jūs, godājamais ministra kungs, ievērot mūsu lūgumu un radīt mums apmierinājumu un dot visiem vienādas pavēles un rīkojumus, kā turīgiem Tēvijas dēliem, tā trūcīgiem. Tad tik jūs varēsiet droši uzticēties saviem pulkiem un paļauties uz viņu kaujas spējām. Bet ja visas turīgās personas aizies no frontes un neatgriezīsies uz vietas, arī mums trūks pacietības likt savu dzīvību uz spēli un ciest visas kara grūtības un briesmas. Un to Jūs it labi varat saprast, kādu iespaidu atstāj tas uz kareivju gara stāvokli, tamdēļ Jūs daru uz to uzmanīgus, kamēr vēl iraid laiks. Kamēr nava par vēlu, gādājiet apģērbu un likvidējiet to, ka tūrīgie neaiziet uz aizmuguri. To lūdzam no jums, visi, kas līdz šim ir bijuši valdībai uzticīgi no mazturīgo kārtas, kam rūp Latvijas patstāvība tik uz vienlīdzīgiem pamatiem.
Ar cienību Jums.
visu mazturīgo un trūcīgo I W. pulka kareivju vārdā.

LVVA, 1468. f., 1. apr. 133. l., 121.-122. lp.

Tālāk 19.08.1919. izmeklētāja kpt. Libera piezīme: "Ir doma, ka rakstītājs ir 4. Valmieras (agrāk I Valmieras) kājnieku pulka kareivis." Spriežot pēc tā, ka citu dokumentu par šo vēstuli fondā nav (neesmu gan skatījies kara tiesas materiālus par šo laiku), vainīgais nelojalitātē notverts netika.