šikas ūzas

Nu skaidrs.
Skaistas platmales cepures vai arī bleķa ķiveres ar seksti no priekšpuses līdz pat pakauša daļai.
Krekli ar lielajām apkaklēm
Īsās, šaurās vests
Platas bikses (noteikti ar vairākām auduma kārtām no iekšpuses) augstumā līdz ceļiem, sašaurinājuma vieta ar bantītēm.
Garie zābaki, vai arī kurpītes ar garajām mežģiņ zeķēm. Apaviem svēta lieta uzsiet bantīti arī ir.

Pēc mūsdienu izcenojumiem tā ģērbties varētu maksāt pie 1000 ls. visu darinot pie meistariem protams.

Grūti spriest par izmaksām, nezinot ienākumus. Iespējams, inflācija nebija tai laikā tik liela, savu darīja arī fiksētās cenas, ja jau šāds apģērbs tiek fiksēts kā raksturīgākais. Iespējams, mākslinieks fiksējis parādes tērpu, gluži kā mūsdienās, ja kāds ilustrē uniformu, tad zīmē/fotogrāfē kaujas ietērpu ar ķiveri, vesti un uzpariktēm, nevis celtniecības daļās jauniesaukto, kam mugurā uniforma, ko pirms šamā jau cik paaudzes valkājušas (sava loma bija tam, ka apģērbam jāliecina par piederību kārtai, nevis jāatbilst ienākumiem, tb ja tavai kārtai pie kurpēm pienākas pušķi, tad tiem jābūt, kaut ēst nav ko).

Nu tomēr ja Latvietim tautastērps maksā simtos.
Līgavai kāzu kleita vēl vairākos simtos.
Tad to laiku izmaksa varētu būt apmēram tajā cenā.
Turklāt modē jau bija nākušas franču vēsmas tajā laikā un nākas spriest, kad attiecīgās kārtas cilvēkiem tomēr vajadzēja būt gandrīz pilnā ekipējumā.