Vakar beidzot noskatījos Kolka cool. Patika. Bikucīt virtuozāka montāža un daudz neatpaliktu no Coffee and Cigarettes. Varbūt vienīgi aktierspēle par daudz piegludināta, tb skarbuma vajadzēja pavairāk (tb klopes, kā jau tas dzīvē notiek), bet tā jau gadās, ja pilsētnieki spēlē tautas sadzīvi. Vienīgais, mazliet traucēja, ka nerunāja pa kurzemniecisko, bet kā rīdzinieki, un tā sižeta līnijas imitācija ar brāli no jūrjas - tb ja nav sižeta, tad nav vispār, nekā tāds apendiksiņš pa vidu iesprausts. Bet tie nieki, kopumā man patika tas īpatnums, ka filma varēja sākties jebkurā citā vietā, beigties jebkurā vietā, bet tik un tā nav vēlmes pultēt TV kasti prom uz citu kanālu, tb skaties, neatraujot acis.
Bez tam jau labu laiku vēlme iepukstēt, cik labi tomēr rakstnieki dzīvo. Ik dienu eju garām rakstnieku savienības sdavrupmājai, ievērtēju, kā tā tika renovēta un nosiltināta, automašīnas uz Kuršu ielas pie tās arī ne tās prastākās (tb tas tev nav Vācieša žigulītis, bet normāli leksusi u.tml.), tb respect - acīmredzot rakstniecībai tās lietas iet un nav par ko sūdzēties. Ne tā kā visādām tur dizaineru u.c. radošajām savienībām, kas pa pažobelēm kur mētājas. :)
Citādi nekā. Sajūta, ka viens jaunuzpeldējis privātpacients ieplānojis mani uzmest, bet moš tā tikai paranoja, pie kuras novedusi neticība labajam cilvēkos. Būs jau labi. Un arī jums, cibiņi, jauku dienu. Rīt sola mazliet siltāku laiku.