P.S.
Tomass Morlijs (Thomas Morley), 1558.-1602.) - Renesanses laika komponists Anglijas karalistē, Viljama Bīrda (William Byrd) skolnieks, 1588. gadā saņēmis mūzikas bakalaura pakāpi Oksfordas universitātē, 1592. gadā pieņemts darbā par Karaliskās kapellas mūziķi, piepelnījās kā ērģelnieks Sv.Pāvila katedrālē Londonā. 1598. gadā panāca, ka karaliene Elizabete I viņam piešķīra licenci uz monopoltiesībām drukāt skaņdarbu notis. Morlijs rediģēja un izdeva Anglijā itāļu madrigālu antoloģijas, kā arī lielāko tā laika angļu komponistu antoloģiju "The Triumphes of Oriana" (1601.), kurā bija apkopoti Elizabeti slavinoši madrigāli, viņš arī publicēja mācību literatūru, t.sk. visaptverošo "The First Booke of Consort Lessons made by divers exquisite Authors" (1599.).
Viņa darbu mantojumu veido 5 madrigālu un kanconetu burtnīcas, burtnīca ar darbiem balsij, lautai un basa violai, daži skaņdarbi instrumentālajam ansamblim, sacerējumi klavesīnam, kā arī virkne korāļu un motetu Baznīcai. Savā "Plaine and Easie Introduction to Practicall Musicke" (1597.) - ko uzskata par vienu no svarīgākajiem Renesanses laika mūzikas teorijas traktātiem, - Morlijs sevi parādīja kā ļoti vispusīgi izglītotu mūziķi, kurš ne vien vienkārši veicināja t.s. itāļu stila izplatišanos, bet arī izveitoja tā modifikāciju, substilu, kas raksturīgs tieši Elizabetes valdīšanas laikam. Viens no uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajiem Renesanses laika angļu komponistiem, kuru darbus atskaņoja arī citās zemēs.