| Pirms laika sarunā ar vienu kamrādu, kaut kā aizrunājāmies par naudu (tēma, kuru draugu lokā cenšos neskart, jo ar draugiem tak par patīkamo, nevis patīkamā neesamību). To, ka ASV naudaszīmju drukāšana ir privāto banku pārziņā, zināju - sistēma man nav līdz galam saprotama, tak ja strādā, tad viss pīrāgos. Bet nu man stāstīja, ka pašus dolārus drukājot dažādus: iekšzemes vajadzībām un ārzemēm. Vizuāli neesot nekādas atšķirības, bet knifs laikam sēriju numuros vai citās lajiem nezināmās pazīmēs. Piemēram, ja tu Nigērijā (vai kādā citā tālā zemē) savāksi pilnīgi oficiāli apritē esošos USD čemodāniņā, to čemodāniņu aizvedīsi uz Manhetenu un gribēsi nolikt uz sava konta, tad banka neņemšot pretī, jo tie būšot auslenderu dolāri. Nekā nesaprotu - trakoti izklausās pēc pilsētas leģendas (jo no tās pašas Nigērijas tak ienest vietējā bankā un pārskaitīt to summu uz Manhetenā esošu banku, manuprāt, var), kaut stāstītājs pa pasauli braukājis vairāk, nekā es šņabja glāzes izdzēris, un daudzkārt labāk par mani orientējas pasaules finanšu lietās (es tajā neorientējos vispār, iztiekot ar "dabiski iedzimto inteliģenci un lōģiku"). |
Saruna sākās ar to, ka Ķīna un Japāna nolēmušas savstarpēji norēķināties jenās un juaņās, tb uz auslenderiem drukātajiem USD raugoties ar netīksmi.