stīgu teorijai nav praktiska pielietojuma, jo tā it kā ir pārāk sarežģīta, lai pat tiktu pārbaudīta, un "visādu kolaideru" mērķis nav to pārbaudīt. stīgu teorija labākajā gadījumā ir protozinātniska, un bez pārbaudēm tā nevar absolvēties par zinātni, tāpēc tā nevar būt piemērs pašmērķībai zinātnē. gadījumā, ja stīgu teoriju varētu pārbaudīt un tā izturētu pārbaudes, varētu runāt par tās prognozētspēju un attiecīgi praktisku pielietojumu. prognozētspēja ir viena no divām obligātajām zinātniskas teorijas pazīmēm, tāpēc tādas teorijas pēc definīcijas nav pašmērķīgas. tava doma balstās uz asociācijām starp teoriju un mentālu masturbēšanu, bet tādu līdzību būtu grūti demonstrēt ar zinātnisku teoriju. piemēram, kvantu zinātne ir īpaši teorētiska, bet procesoru inženieri to pielieto praktiski, tāpēc mēs varam sarakstīties cibā. līdzīgi, vispārējā relativitāte ir pazīstama ar savu augsto abstrakcijas pakāpi, bet uz tās balstās gps sistēmas.

tavs zandera citāts nebija atzīmēts kā citāts, un iekavas to formulēja plašāk, tāpēc padarīja neskaidrāku.

jautājums par zinātnes pielietojumu var būt tracinošs tāpēc, ka cilvēki savu zināšanu trūkumu par pielietojumu mēdz naivi jaukt ar pielietojuma trūkumu. pazīstams piemērs tam ir Sāra Peilina, kas kritizēja drosophilia mušu izpēti kā bezjēdzīgu, lai gan tā ir uzskatāmi noderīga. mani arī naivi noraidoši viedokļi par zinātni šķiet ļoti tracinoši, jo gan apkārtējā pasaule, gan vēsture izcili demonstrē uzticamu zināšanu vērtību. tajā pašā laikā resursi ir ierobežoti, tāpēc nevar veikt visu iespējamo izpēti, un tāpēc izpēte ir jānovērtē, lai varētu izvēlēties, kur ieguldīt resursus. tas nozīmē, ka jautājumi par zināšanu pielietojumu var būt saprātīgi. es joprojām nezinu, ko tieši zanders teica, tāpēc es nezinu, vai tieši viņa jautājums bija saprātīgs vai arī sāras peilinas kategorijā. tā vietā es redzu, ka tu pats pārāk slikti saproti šo tēmu, lai varētu aizstāvēt zinātni, nerunājot sev pretī un nesaucot to par pašmērķīgu