(..) šie nacionālie zēni, kam sakārojies politiskas karjeras, bet viņiem nav nekādu jaunu ideju, viņi ir atpalikuši par diviem gadsimtiem, palikuši pie pirmās Atmodas. Tas ir tāds hipertrofēts ulmanisms, déjà vu. Tagad ar savu aptauju par simtprocentīgu latviešu valodu skolās viņi tikai maisa gaisu. Man vienmēr ir licies pareizs tas pirmskara un pirmsulmaņa princips – nevis asimilācija, bet integrācija. Ja grib, lai krievu bērni nīst šo valsti jau no skolas sola – jo tur viņiem nemācīs rakstīt un lasīt krieviski, nemācīs izglītotu krievu valodu – tad tik uzturēt prasību pēc 100 procentiem latviešu valodas skolā. Man liekas pilnīgi pietiekami 40 procenti dzimtajā valodā, 60 – valsts valodā. Ar 60 procentiem valsts valodu var iemācīties perfekti. Bet ir ļoti svarīgi, lai krievi un vispār cittautieši var uzturēt savu etnisko identitāti – ja tam ir valsts atbalsts, tad arī valsts saņem lielāku respektu. Tad ir bāze, uz kuras var runāt par kādām interesēm un tamlīdzīgi – cilvēki var būt Latvijas patrioti, izejot no ļoti dažādām pozīcijām. Bet tagad mēs esam no politiskas diferenciācijas barikāžu laikā noslīdējuši līdz elementārai etniskai diferenciācijai, kas ir viszemākais līmenis. Es tikai ļoti ceru – un lai Dievs dod, ka tā cerība piepildīsies – ka tas referendums izgāzīsies. Bet ir arī skaidrs, ka nekāda vieglā dzīve te nebūs nekad, tāda vieta.

“Redzi, ir tāda lieta…” (intervija ar Knutu Skujenieku) // Rīgas Laiks. 05.2011.